Līga Nestere-Nikandrova / Autori

Tuvojas Ziemassvētki, gaidāmas Jaungada lustes – laiks, kad daudzi apciemo savus radus un draugus. Diemžēl, bet svētku dienas, kad iedzīvotāji ilgstoši uzturas prom no mājām, ir pļaujas laiks garnadžiem.

Nezināšana, neuzmanība, neapdomīga rīcība vai pārgalvība noved pie traģiskiem ugunsgrēkiem, secina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Niklāss Pugejs, Miks Pigits, Leons Baldiņš, Kamila Jasvina un Elīna Sniedze šobrīd ir Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) Jūrskolas 3. kursa audzēkņi – topošie kuģu vadītāji. Viņi visi jau pēc 9. klases skaidri zināja, ka vēlas savu nākotni saistīt ar jūrniecību. Vasaras vidū viņiem un vēl 20 skolas biedriem bija iespēja praktizēties Spānijā un Maltā, kas, kā norāda jaunieši, bija unikāla iespēja gūt starptautisku pieredzi savā specialitātē, turklāt stiprināja pārliecību, ka jūrnieka profesija ir viņu īstais aicinājums. Daļai jau ir pavisam konkrēts mērķis – ar laiku kļūt par kuģa kapteini.

Viena nejauša tikšanās un viens gana skarbs novērtējums – šāds negaidīts notikumu kokteilis pamudināja Zani Driņķi pirms vairākiem gadiem kardināli mainīt savus plānus attiecībā uz nākotnes profesiju un nodarbošanos. Viņa no iecerētā mūziķes ampluā iekāpa uzņēmējas kurpēs, un šķiet, ka tajās jūtas patiešām komfortabli. Zane ar biznesa virtuvi iepazīstina arī jauno paaudzi un ir pārliecināta: Latvijai var būt daudzsološi vadītāji un uzņēmēji, vienīgi jaunajiem censoņiem jānotic sev un nav jāpadodas pie pirmajām grūtībām, kuru uzņēmējdarbībā ir ne mazums.

Gribam to vai ne, bet Latvijā pastāv iedalījums sieviešu un vīriešu profesijās. Pieņēmumi, kuras profesijas ir vīrietim, kuras sievietei piemērotākas, maz ticams, ka izzudīs pavisam. Arī automehāniķe Anta Baidekalne atzīst, ka ir nemitīgi jācīnās ar stereotipiem, lai pierādītu apkārtējiem, ka arī sieviete tomēr var būt mehāniķe.

23. novembrī organizācija Dream Foundation Latvija aicina visus interesentus uz gada vērienīgāko konferenci par studijām Lielbritānijā – UK Days.

Tehnoloģiju attīstība ievieš arvien jaunas korekcijas darba tirgū, jo tieši moderno tehnoloģiju ietekmē dažas profesijas ir izzudušas vai pieprasījums pēc konkrētiem speciālistiem ir krasi sarucis, savukārt citas profesijas iegūst arvien lielāku popularitāti un ir radušās tikai pēdējos gados. Piemēram, jūtūberis, kas rada pats savu unikālo saturu savā YouTube kanālā – šī nodarbe īpaši uzrunā jauniešu auditoriju. «Daudziem šķiet – nofilmēšu foršu video, un viss notiks. Taču tas ir darbs, kurā jāzina, ko tu dari,» pieredzē dalās Laurlācis, kuras YouTube kontam ir vairāk nekā 33 000 sekotāju.

Šis jautājums pēdējos gados arvien vairāk nodarbina cilvēku prātus, jo tehnoloģiju vilnis turpina savu attīstības gaitu un automatizācija ir ikdiena daudzās nozarēs. Oksfordas universitātes zinātnieku pētījumā par nodarbinātības nākotni secināts, ka, piemēram, telemārketinga speciālisti ir viena no apdraudētākajām profesijām – šos speciālistus, visticamāk, nākotnē aizstās roboti.

Prakse nenoliedzami ir iespēja jauniešiem gūt pirmo darba pieredzi, bet darba devējiem noskatīt labākos potenciālos darbiniekus. Lai mudinātu uzņēmējus būt aktīviem prakses vietu piedāvāšanā, viņiem tiek nodrošināts finansiāls atbalsts.

«Piesakies darbā bankā – tur allaž labi cilvēki ir vajadzīgi,» – šādu padomu Laura Poča-Rozenblūma saņēma vidusskolas izlaiduma dienā pie svinību galda. Ieteikums bija liktenīgs – Laura padomu uzklausīja un līdz ar studiju uzsākšanu paralēli sāka darbu par internetbankas konsultanti. Šobrīd rit jau sešpadsmitais gads, kopš Laura rosās finanšu sektorā, turklāt gadu gaitā viņa ne tikai cēlusi savu profesionālo latiņu, bet arī karjeras ceļš aizvijies augstās virsotnēs – patlaban Laura ir Norvik bankas valdes locekle, Latvijas biznesa vadītāja.

Kādas ir jaunākās digitālā mārketinga tendences? Kā mašīnmācīšanās ietekmē Google reklāmas? Kā pareizi izmantot Instagram sava biznesa attīstībai? Kā izdevīgāk veidot Facebook reklāmu? Kur atrast pircēju un kā viņu uzrunāt? Kā panākt, lai pircējs kļūst par pastāvīgo klientu? Uz šiem un vēl citiem aktuāliem jautājumiem atbildes sniegs pieredzējuši eksperti izstādē RIGA COMM 2017, kas notiks 9. un 10. novembrī Ķīpsalā.

Katrīna Elizabete Sīle Rīgas Valsts tehnikumā ir apguvusi grafikas dizaineres profesiju. Savas profesionālās prasmes viņa šajā specialitātē ir pilnveidojusi arī reālā darba vidē, reklāmas aģentūrā nostrādājot 1,5 gadus. Un sasniegumi pasaulē lielākajā jauno profesionāļu meistarības konkursā WorldSkills 2017 ļauj secināt, ka kvalitātes latiņa Katrīnas spējām un zināšanām ir augsta.

«Ambīcijas ir svarīga attīstības sastāvdaļa, taču par tām nevajag vien domāt, bet ir jārīkojas un tās jāīsteno. Ir jāreaģē uz dzīves piedāvātajām iespējām – pat ja sākotnēji ir neziņa vai ir bail, kā būs. Nepiedalīties – arī ir izvēle. Bet, uzskatu, ka izaugsme un attīstība ir iespējamas, tikai darot,» ir pārliecināts Viktors Bolbats, kurš uz savas ādas pārbaudījis, ka šī pieeja praksē darbojas: viņš sevi darba tirgū pieteica jau vidusskolā, piestrādājot vasarās, savukārt pārkāpjot 20 gadu slieksni, Viktors sevi jau bija sekmīgi apliecinājis banku sektorā, ieņemot arvien augstākas amata pozīcijas, bet pavisam nesen viņš nolēma savās profesionālajās gaitās pāršķirt vēl vienu jaunu lappusi un pievienojās Baltic International Bank vadības komandai. Tas viss sasniegts jau 32 gadu vecumā.

Vladimiram Reskājam ir tikai 32 gadi, taču, papētot viņa pieredzes bagāžu, jāteic, ka tā ir pārsteidzoši piesātināta – bijis grāmatvedis, risku analītiķis, īstenojis jau trīs biznesa projektus, kā arī iepazinis politika virtuvi gan pašvaldības, gan valsts līmenī. Šobrīd ir aizdedzies ar savu jauno biznesa ideju – savā ziņā viņš ir celmlauzis Latvijā vēl maz zināmā uzņēmējdarbības jomā – auto koplietošana (car sharing).

Lidmašīnu īre, materiāli, kurus izmanto augstākās ēkas celtniecībā Singapūrā, dažādi unikāli tehnoloģiski risinājumi, galda spēles – šie ir daži no piemēriem, kas apliecina, ka Latvija var: mūsējie ar savu piedāvājumu spējuši iekarot eksporta tirgus, turklāt īpaši piedomājot par savu zīmolu, kas veicina visas Latvijas atpazīstamību citviet. Jau trešo reizi Latvijas eksporta izcilnieki tika sumināti īpašā pasākumā.

Atrast augstas raudzes speciālistu darba devējiem ir gana problemātiski, viņu trūkst, tikmēr, kā skaidro Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Pakalpojumu departamenta direktora vietniece – Darba meklēšanas atbalsta nodaļas vadītāja Lelde Ķikute, vakances ļoti ātri aizpildās mazkvalificētās profesijās, piemēram, nav grūti atrast krāvēju, apkopēju, palīgstrādniekus.

Jau nākamā gada pavasarī pie Brīvības pieminekļa uzziedēs 94 000 tulpju un muskaru. Tas būs krāšņa Latvijas dārznieku dāvana valstij, svinot simtgades jubileju.

Mūsdienās darba devēji savā komandā vēlas redzēt cilvēkus «orķestrus» – personas, kas ir fleksibli, spēj būt organizēti, prot prioritizēt darbus, ar augstu motivāciju strādāt efektīvi, kuri ir patstāvīgi, ar analītisku domāšanu. Šādi cilvēki kļūst arvien vērtīgāki.

Kaitīgi un veselībai nedraudzīgi darba vides riska faktori (trokšņi, putekļi, vibrācijas, pārslodze, vienveidīgas kustības, stress u.c.) ir sastopami jebkurā profesijā. Taču darba devēju un ņēmēju vidū ne visi to izprot un pievērš tam pienācīgu uzmanību. Bet šādai attieksmei sekas var būt bēdīgas: nelaimes gadījumi un ielaistas arodslimības. Piemēram, pērn Latvijā tika reģistrēti vairāk nekā 1800 nelaimes gadījumu, bet pirmreizējo arodslimnieku skaits pārsniedza 1300.

Kravas automobiļa vadītājs, pavārs, betonētājs, namdaris, palīgstrādnieks – šīs ir šā brīža top 5 profesijas, kurās visaktīvāk ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) starpniecību darba devēji cenšas atrast strādājošos. Kopumā patlaban NVA Vakanču portālā ir reģistrēti vairāk nekā 11 000 darba piedāvājumu. Tas ir divas reizes vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (oktobra sākumu). Kopumā šī gada 9 mēnešos darba devēji NVA bija reģistrējuši 55 293 vakances.

Gana daudz jauniešu nolemj savu izglītības ceļu turpināt ārpus Latvijas. Lai laikus sagatavotos šim solim, šo ceturtdien Eiropas Savienības mājā Rīgā notiks bezmaksas seminārs Studē Eiropā!

Pēc nepilna mēneša – no 6. līdz 10. novembrim – galvaspilsētā norisināsies Rīgas Mārketinga nedēļa LOOP. Vairāk nekā 30 mārketinga jomas praktiķu un pārzinātāju dalīsies savos novērojumos un atziņās par šā brīža industrijas aktualitātēm, tostarp pasaules top tēmām – dalīšanās ekonomiku un neiromārketingu.