Līga Rušeniece / Autori

Sestdien, 22. septembrī, Latvijā un Lietuvā tiks atzīmēta Baltu vienības diena, daudzviet pilskalnos, svētvietās un citās kultūrvēsturiski nozīmīgās vietās iededzot ugunskurus.

«Mums paveicies ar to, ka Lejaskukros, lai vai kāda vara bijusi pie teikšanas, pusotru gadsimtu saimniekojusi viena dzimta. Tikai mēs. Baigajā gadā mūs izglāba pushektārs zemes – pietrūka, citādi ģimene tiktu izsūtīta uz Sibīriju, arī kolhozu laikos te nekas nav izšiverēts. Tomēr arī šajās mājās viss bijis kā citiem cilvēkiem – savi prieki, savas bēdas, savi ķīviņi, sava mīlestība. Dzimtu esam pētījuši diezgan tālu, mani mazbērni ir astotā paaudze, sākot no Reiņa, kas šajā vietā sāka saimniekot 1865. gadā,» stāsta Rūta Lūse, kuras dzimta jau pusotru gadsimtu mīt Latvijas ziemeļu daļā pie Kukru ezera.

No 13. līdz 16. septembrim Dzintaru koncertzālē norisināsies 15. Kremerata Baltica festivāls, piedāvājot četrus koncertus.

Latvijas Nacionālais teātris savu 100. sezonu, kurā tiek solīti tikai latviešu autoru darbu iestudējumi, šonedēļ atklāj ar diviem Raiņa darbu iestudējumiem – Pūt, vējiņi! un Antiņš. Zelts. Kalns, kas tapis pēc lugas Zelta zirgs motīviem.

«Šo gadu laikā, kopš Latvijā tiek rīkots Rumi fest, esmu pieredzējusi tā pozitīvo ietekmi uz cilvēkiem. Jo īstai kultūrai nepielīp nekādi ģeopolitiskie pagriezieni. Brīdī, kad viedokļi par aktuālajiem notikumiem kādā reģionā ir krasi atšķirīgi un strauji mainīgi, šādi festivāli dod iespēju paskatīties uz īsto vērtību. Līdzībās runājot – skatoties uz Latgales keramiku vai mūsu tautastērpu, redzot mūsu Dziesmu svētkus, nevienu vairs neinteresē ikdienas sadzīviskā puse, un tā ir šā festivāla vislielākā vērtība – redzēt īstu mākslu, īstu Austrumu kultūru bez aktuālo notikumu piejaukuma,» uzskata Rumi fest organizētāja Daina Ozoliņa.

Trešdien, 5. septembrī, pirmizrāde triju Baltijas valstu veidotajai dokumentālajai filmai Laika tilti. Latvijas režisores Kristīnes Briedes un Lietuvas dokumentālā kino meistara Audrjus Stoņa dokumentālā filma Laika tilti ir veltījums kinovēstures posmam, kuru dēvē par Baltijas jauno vilni.

Ir vairāki iemesli tam, ka varētu rasties kāre apskatīt Antverpeni – briljanti, Rubenss, lielākā katedrāle Beļģijā... Un ir arī vērts ļauties šai vēlmei, jo īpaši tad, ja ceļi jau aizveduši līdz Briselei, turklāt ar vienu dienu būs gana, lai aplūkotu Beļģijas otru lielāko pilsētu.

Francijas institūts Latvijā, kas mūsu valstī darbojas jau 20 gadus, pozicionē sevi kā iestādi, kas atvērta ikvienam, kuru interesē franču kultūra, kurā var meklēt un atrast atbildes uz saviem jautājumiem, meklējumiem kultūrā, zinātnē, tūrismā un daudzās citās jomās. Neatkarīgā uz sarunu aicināja Francijas institūta Latvijā direktoru Žilu Bonviālu.

«Par jubilejām man nepatīk ne domāt, ne runāt, tomēr ir gandarījums par to, kas šo gadu laikā padarīts,» atzīst Aivars Leimanis. Iemesls svinībām jau būtu gan – šogad aprit 25 gadi, kopš viņš ir Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs, un Dziesmu svētku intensīvākajā dunā – 3. jūlijā – viņam apritēja 60 gadu. Par godu baletdejotāja un horeogrāfa jubilejai, piektdien, 24. augustā, notiks baleta Antonija#Silmači izrāde, kura horeogrāfijas veidošana ir viņa jaunākais darbs, tā pirmizrāde notika vien šajā pavasarī.

Šā gada rudenī piecu gadu pastāvēšanu atzīmēs Mūzikas nams Daile. «Sajūta ir ļoti laba. Šis laiks pavadīts baigā darbā, bez jebkāda atslābuma,» atzīst tā vadītāja Anda Zadovska. Dailes oficiālais vaļā vēršanas datums iekrīt starp Lāčplēša dienu un Latvijas valsts 100. dzimšanas dienu, tāpēc milzīgas svinības nav ieplānotas, tomēr visas sezonas garumā tiks piedāvāti iepriekšējo sezonu un arī jauni projekti. Pirmais no tiem – Viļa Daudziņa, Mārtiņa Meiera un Jēkaba Nīmaņa veidotā izrāde Veidenbaums un Veidenbaums.

Piektdien, 17. augustā, rudens viesizrādes Rīgā sāks Valmieras teātris, izrādot četrus iepriekšējā sezonā tapušus iestudējumus, kuros visos tiek pētītas savstarpējās attiecības un mīlestības dažādā daba.

«Nu, kā es tagad dzīvoju? Rakņājos pa zemi, rakņājos pa atmiņām,» saka vitālais aktieris Jānis Kubilis. Pēckara paaudzes skatītāju elks, kurš visu savu radošo mūžu nostrādāja Nacionālajā teātrī (tolaik – Drāmas teātrī). Pirms teju 30 gadiem viņš negaidīti un strauji aizgāja no teātra, nu jau izaugusi paaudze, kas viņu uz skatuves nemaz nav redzējusi. Ar latviešu kino viņam nebija tuvas attiecības, tāpēc aktiera mūžs palicis vien publikas atmiņās, recenzijās, intervijās un fotogrāfijās. Nākamajā nedēļā, 24. jūlijā, Jānim Kubilim apritēs 95. Neatkarīgā devās ciemos pie aktiera, kas ir tikai piecus gadus jaunāks par Latvijas valsti.

Atzīmējot kustības Lielā talka 10. jubileju, šodien un rīt Rīgā viesosies viens no pasaules drosmīgākajiem piemēriem uzņēmējdarbībā un zinātnē – profesors Gunters Pauli (Gunter Pauli, 1956). Ikvienam ir iespēja viņa lekciju skatīties portālā delfi.lv – 19. jūlijā pēc pulksten 12.

Ar operdziedātājas Marinas Rebekas mīlestības tēmai veltītu koncertu Salut d’amour svētdien, 22. jūlijā, tiks atklāts 12. Cēsu Mākslas festivāls.

«Jūtamies pagodināti, ka ar savu koncertprogrammu esam izvēlēti atklāt Senās mūzikas festivālu, kas, kā jau katru gadu, piedāvā iespēju dzirdēt muzikāli augstvērtīgus māksliniekus vairākos koncertos, dāvājot senās mūzikas mīļotājiem īstus svētkus,» saka Elīna Šimkus. Šodien, 12. jūlijā, ar Elīnas Šimkus un senās mūzikas ansambļa Fantasia Ficta (Šveice) koncertu tiek atklāts 24. Starptautiskais senās mūzikas festivāls, kas līdz 14. jūlijam koncertos Rīgā un Rundālē piedāvās itāļu, vācu un angļu baroka mūzikas izmeklētākos opusus, kā arī spāņu un flāmu vecmeistaru darbus.

Gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, arī novados norisinās vietēji valsts simtgades projekti. Mārupes novadā tādu iniciējusi un realizē Tīrainē dzīvojošā māksliniece Ieva Caruka.

«Deju lielkoncerts būs ļoti skaists, emocionāls un grandiozs. Domāju, ka, to skatoties, tauta raudās. Pat lielākajiem skeptiķiem būs jāatzīst, ka deju uzvedums Māras zeme ir izdevies, pat neraugoties uz kaismīgajām diskusijām pirms tā,» uzskata vidējās paaudzes deju kolektīva Daugaveņa vadītāja Vilma Tāraude. Līksniešiem šie svētki sākās jau pagājušajā sestdienā līdz ar saules lēktu – pulksten četros no rīta, kad devās ceļā uz Rīgu.

«Parasti man neveicas loterijās, bet šoreiz, iespējams, palaimējās tāpēc, ka anketu aizpildīja mana sieva, un mēs kā daudzbērnu ģimene ieguvām iespēju iegādāties biļetes uz dziesmu svētku noslēguma koncertu,» saka mūziķis Kārlis Kazāks, kurš kopā ar sievu un trim bērniem, vecumā no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, svētdien būs XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku koncertā Zvaigžņu ceļā.

«Ļoti intensīvas emocijas, varētu teikt – pārāk spēcīgas. Patiešām bija aizkustinoši līdz asarām – stāvi uz skatuves, visa publika ar rokām māj un dzied līdzi, kolosāla vienotības sajūta ar savu tautu,» saka izcilā operdziedātāja Marina Rebeka, kas ieradās Rīgā, lai piedalītos atklāšanas koncertā dziesmu un deju svētku dalībniekiem, bet jau nākamajā rītā atgrieztos Itālijā.

Jūnija izskaņā Eiropas Parlamentā Briselē norisinājās Eiropas kultūras mantojumam veltīta augsta līmeņa konference Kultūras mantojums Eiropā: savienojot pagātni un nākotni.

«Dziesmu svētki man vienmēr bijuši kas īpašs. Dziesmu svētkos izpaužas latviešu nācijas labākās īpašības, tās talanti saplūst kopā brīnišķīgā uguņošanā, un to var tikai apbrīnot,» saka Rundāles pils direktors un gleznotājs Imants Lancmanis.

No 29. jūnija Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā aplūkojama izstāde Ciao! Niklāvs Strunke Itālijā. 20. gadsimta 20. gadi.