Līga Rušeniece / Autori

Rīt, 22. novembrī, Nacionālajā teātrī pirmizrāde Terensa Retingana lugas Dziļā, skumjā jūra iestudējumam, ar kuru šajā teātrī debitē jaunais režisors Georgijs Surkovs.

«Pirmā pasaules kara sākumā Latvijā bija apmēram divi miljoni iedzīvotāju, apmēram 300 tūkstoši vīriešu tika mobilizēti, tāpēc droši var teikt, ka katram otrajam latvietim ģimenē vai rados bijis kāds strēlnieks,» saka režisors Askolds Saulītis, kurš nupat pabeidzis savu jaunāko darbu – dokumentālo filmu par latviešu strēlniekiem Astoņas zvaigznes. Tās pirmizrāde 18. novembrī, valsts svētku dienās tā būs skatāma daudzviet Latvijā.

Šobrīd Māksla XO galerijā aplūkojama Ivara Heinrihsona izstāde Kods– daļa no mākslinieka ceļojošās izstādes projekta Spānijā, kas nākamā gada 4. februārī aizsāksies Campo de Criptana. Ceļojošās izstādes projektā būs trīs neatkarīgas ekspozīcijas – Cīņa ar dzirnavām, Spānijas zīmes un Kods, tajās mākslinieks reflektēs par spāņu kultūras ietekmi. Šis projekts ir daļa no Latvijas valsts simtgades svinību programmas, kas tapis, pateicoties Latvijas Republikas vēstniecībai Spānijas Karalistē, sadarbībā ar Māksla XO galeriju.

Ceturtdien, 16. novembrī, koncertzālē Lielais dzintars Liepājā notiks projekta Latvijas gredzens otrais koncerts, un šoreiz tajā galvenā loma tiek atvēlēta Kurzemei.

«Man nav nenospēlēto lomu kompleksa, jo es patiešām esmu spēlējusi ļoti daudz un ļoti dažādas lomas, un tās visas ir manī,» saka Rīgas Krievu teātra aktrise Ņina Ņeznamova, kura šogad saņem Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu.

«Intrigas, meli un noslēpumi manā cilvēciskajā vērtību skalā ir absolūti pēdējā vietā, man nevajadzīgi un nesaprotami. Dons Žuans ir pilnīgs pretstats mans, bet tā ir mūsu profesijas viena no burvībām, ka varam iedziļināties cita cilvēka – reāla vai izdomāta – dzīvē, izdzīvot to,» saka baletdejotājs Raimonds Martinovs. Rīt, 10. novembrī, Latvijas Nacionālajā baletā pasaules pirmizrāde baletam Dons Žuans.

«Mēs visu dzīvi mācāmies veidot attiecības, mums nav prasmju no dzimšanas, dzīvot harmonijā ar citiem cilvēkiem, mēs tās mēģinām iegūt dzīves laikā. Cilvēkam vissvarīgākais ir attiecības, un mēs piedāvājam paskatīties uz tām no cita rakursa,» uzskata Aija Bērziņa – viena no filmas Ar putām uz lūpām producentēm. No rītdienas režisora Jāņa Norda jaunākā filma skatāma kinoteātros Latvijā.

Saruna ar Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāju Ievu Romanovu.

Lāčplēša dienā, 11. novembrī, Liepājas teātrī notiks muzikālās izrādes Esi sveicināta, bohēma! pirmizrāde, ļaujot ielūkoties gan Liepājas, gan Rīgas bohēmiskajās vietās. Šis darbs aizsāks Liepājas teātra Latvijas valsts simtgades pasākumus.

«Laikā, kad visapkārt ir skandāli, burzma, dažāda mēroga traģēdijas, man gribas piedāvāt ļoti personisku filmu, jo uzskatu, ka mūsu sabiedrībā pietrūkst šāda veida darbu. Jautājums ir – cik daudz cilvēku grib domāt citā tonalitātē,» saka scenāriste un režisore Krista Burāne. Kopš šīs nedēļas daudzviet Latvijā skatāma viņas jaunākā filma Pasaka par tukšo telpu, kas veltīta izcilajam latviešu scenogrāfam un pedagogam Andrim Freibergam.

Piektdien, 3. novembrī, koncertzālē Ave Sol un sestdien, 4. novembrī, Imantas kultūras centrā notiks vīru kopas Vilki 25 gadu jubilejas koncertuzvedums Tumšis bija, gaišis tapa – atskats uz kopas paveiktajiem darbiem.

«Christian Dior ir pirmais viszināmākais modes nams visā pasaulē, kuram nav konkurentu, jo tam ir lieliska vēsture un saldās dzīves oreols. Diora radītie tērpi valdzina joprojām,» uzskata modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs. Modes muzejā atklāta ievērojamā modes nama Christian Dior vēsturei veltīta izstāde.

«Tie ir maza puikas piedzīvojumi lauku dzīvē. Lielā mērā šis darbs ir par pilsētniekiem, par to, ka mazo Jurīti mēģina iesaistīt dažnedažādos lauku darbos, un vienlaikus arī par to, ka bērns ir tik taupāms un pieskatāms... Vēstījums nav mainījies – savus bērnus par daudz kontrolējam, pieskatām un «taupām», bet bērnam kaut kādā veidā ir jāgūst pieredze, pieaugušie to priekšā nevar pateikt,» tā par savu jaunāko izrādi Tuntuļu Jurītis saka režisors Ģirts Šolis. Tās pirmizrāde – svētdien Latvijas Leļļu teātrī.

«Venēciešu klātbūtne mūsu ikdienā ir pārsteidzoši dīvaina. To var pārbaudīt, bet pataustīt to nevar,» uzskata rakstnieks un žurnālists Armands Puče. Nupat klajā nācis viņa jaunais romāns Kurtizānes apakšveļa, kas veltīts vienai no pasaules skaistākajām un vienlaikus arī noslēpumainākajām pilsētām – Venēcijai.

«Mēs visi esam ievainojami, dzīvojam ievainoti no dzīves, no citiem cilvēkiem, no traģiskiem notikumiem, no pārpratumiem, nenovīdības, nekrietnas rīcības... Savukārt jātnieks vienmēr ir kustībā, dodas uz priekšu. Un Zāle vienmēr bija kustībā. Kārļa Zāles pirmais skulpturālais ansamblis Brāļu kapu celtniecībā bija Ievainotais jātnieks, ko daudzi profesionāļi uzskata par viņa labāko darbu,» tā savas jaunākās filmas nosaukumu Ievainotais jātnieks raksturo tā scenārija autore un režisore Ilona Brūvere.

Brīvdienu ceļvedis

«Grāmatas priekšvārdā esmu citējis Vistanu Hjū Odenu: «Lasīt īstenībā nozīmē tulkot, jo nav divu cilvēku ar vienādu pieredzi.» To es arī gribētu – lasiet un tulkojiet paši!» saka Armands Puče. Šajās dienās klajā nāk viņa jaunākā grāmata Kurtizānes apakšveļa.

Šovakar Lielajā ģildē notiks koncerts, kas veltīts temperamentīgās čellistes un fenomenālās pedagoģes, daudzu ievērojamu Latvijas čellistu skolotājas Eleonoras Testeļecas 80. jubilejai.

«Šis koncerts bija iecerēts, Pēterim Plakidim vēl dzīvam esot, kā viņa jubilejas koncerts, bet nu tas būs arī viņa piemiņas koncerts,» saka komponists un kultūras žurnālists Edgars Raginskis. Šovakar Mazajā ģildē Rīgā Rudens kamermūzikas festivāla ietvaros notiks koncerts Brāmss iedvesmo Plakidi, kas veltīts šogad 70. dzimšanas dienu atzīmējušajam un šogad aizsaulē aizgājušajam latviešu komponistam Pēterim Plakidim.

Gētes institūts Rīgā jau 13. reizi sagatavojis vācu filmu nedēļu, piedāvājot noskatīties šobrīd pasaulē aktuālas vācu filmas, kas tika izrādītas Berlīnes starptautiskā kinofestivāla programmā un kuras visas tikušas izvirzītas Vācijas Kino balvai 2016.

«Negribu izklausīties vīzdegunīgs, bet šī izrāde nav par to, par ko mūsdienās interesējas vairums cilvēku – par izklaidi, sportu, veselīgu ēšanu...» saka Uldis Tīrons. Pirms pāris gadiem viņš Jaunajā Rīgas teātrī debitēja režijā, iestudējot Platona Dzīres, to izrādi apzīmējot kā «laisku sarunu par mīlestību». Piektdien, 20. oktobrī, Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrāde – Uldis Tīrons iestudējis izrādi Pēdējā Ļeņina eglīte, ko viņš raksturo kā «cilvēka ilgas pēc nemirstības».

«Domāju, ka šajā izrādē man ir iedalīta tā loma, kas man cilvēciski šobrīd visvairāk nepieciešama. Lai daudz ko pārcilātu domās, pārvērtētu – kur es esmu, kāda es esmu, kāpēc es kaut ko daru, kas ar mani ir noticis skrējienā, dzīves gaļasmašīnā, kurā mēs visi esam. Irina man personiski liek apstāties un ieraudzīt, un tas ir ļoti vērtīgi,» saka aktrise Madara Botmane, kura Antona Čehova lugas Trīs māsas jaunajā iestudējumā Latvijas Nacionālajā teātrī atveidos jaunāko māsu Irinu. Režisora Vladislava Nastavševa iestudētās izrādes Trīs māsas. Refleksija pirmizrāde šovakar.