Uzzinot, ka Valsts prezidents Egils Levits pasniedzis medaļu Artusam Kaimiņam, Jānim Bordānam, Jurim Pūcem un Artim Pabrikam, pirmajā brīdī šķiet, ka tas ir jautrs joks. Bet nav taču 1. aprīlis, un ziņa ir izrādījusies patiesa.
Jaunas valdības veidošanas sarunas nupat ir iegājušas pāris strupceļos un dažās finiša taisnēs. Tās ir izrādījušās smagākas, nekā varēja šķist uzreiz pēc vēlēšanām, kad jaunas valdošās koalīcijas aprises uzreiz kļuva it kā saprotamas. Nav tomēr miera zem olīvkokiem...
Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), kuru Valsts prezidents pilnvarojis veikt sarunas par jauna Ministru kabineta izveidošanu, bija apņēmības pilns panākt, lai pagājušajā nedēļā JV, “Apvienotais saraksts” (AS) un Nacionālā apvienība (NA) parakstītu sadarbības memorandu, kas ļautu šonedēļ strauji virzīties tālāk – vienoties par koalīcijas līgumu, sarakstīt valdības deklarāciju, sadalīt atbildības jomas starp partijām un iecelt ministrus.
Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) ilgi un dikti uzstāja, ka jāveido četru politisko spēku koalīcija, kurā būs arī “Progresīvie”, taču no tā nekas nav iznācis. Ar “Progresīvo” klātbūtni valdībā Kariņš laikam justos komfortablāk (varenāk), jo ar viņiem maz potenciālu domstarpību. Turpretī sadarbība ar Nacionālo apvienību (NA) un “Apvienoto sarakstu” (AS) nesolās vienmēr būt absolūti saulaina – būs brīži, kad var atgadīties nesaprašanās un būs jāmeklē kompromisi.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien, 27. oktobrī, tiksies ar Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāju Robertu Metsolu, kura ierodas Latvijā pēc Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) uzaicinājuma, atzīmējot Saeimas simtgadi. Plānots pārrunāt Eiropas Savienības (ES) atbalsta turpināšanu Ukrainai, Krievijas saukšanu pie atbildības par pastrādātajiem kara noziegumiem pret Ukrainu, kā arī turpmākās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Tāpat plānots pārrunāt enerģijas cenu samazināšanas iespējas ES līmenī.
Beidzot, beidzot! Aleluja! Beidzot valdības veidošanas sarunās ir izkristalizējusies nākamā koalīcija, kas sastāvēs no “Jaunās Vienotības” (JV), “Apvienotā saraksta” (AS) un Nacionālās apvienības (NA).
Ir saprotamas milzīgās dusmas un rūgtā vilšanās, kāda ir piemeklējusi tos politisko spēku līderus, kuriem neizdevās pārvarēt 14. Saeimas 5% barjeru. Jo četras 13. Saeimā vislielāko mandātu skaitu ieguvušās listes 14. Saeimā nav spējušas iekļūt 14. Saeimā – KPV.LV, JKP (“Konservatīvie”), “Saskaņa” un “Attīstībai/Par!”.
Ir svarīgi, lai valdība nebūtu stagnējoša un lai šauras ekonomiskās intereses neieņemtu lomu politikas veidošanā, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Levitu žurnālistiem šonedēļ sacīja Valsts prezidenta Egila Levita pilnvarotais sarunām par jaunas valdības veidošanu Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība” (JV)).
Šonedēļ turpinājās sarunas par nākamās valdošās koalīcijas un Ministru kabineta izveidošanu. Pirmdien Rīgas pilī tikās bijusī laikraksta “Diena” galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte un bijušais laikraksta “Diena” direktors Arvils Ašeradens. Sarunās piedalījās arī Levits, Kariņš, Evika Siliņa un citi interesenti...
14. oktobrī bija skaists un svinīgs brīdis – virkne šīs zemes vareno uzņēmumu saņēma Korporatīvās pārvaldības balvu – "Altum", "Swedbank", "Latvenergo", "Rīgas ūdens". Balvu saņēma arī Rīgas dome, par ko galvaspilsētas iedzīvotājiem tagad var būt lepnums sirdī.
Šonedēļ ir turpinājušās jaunas valdības izveides sarunas, kurās pagaidām nav tikts pāri ļoti svarīgajam jautājumam, no cik politiskajiem spēkiem tā sastāvēs – no trim vai no četriem.
Nacionālā aviokompānija “airBaltic” 2022. gada septembrī pārvadājusi 338 100 pasažieru jeb par 45% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. “airBaltic” 2022. gada septembrī veica 3420 lidojumu – par 15% vairāk nekā 2021. gada septembrī.
Ārvalstu investīcijas Latvijai esot nepieciešamas kā skābeklis. Tas it kā nav pat apspriežams. Jo vairāk investīciju, jo vairāk attīstības, un ikviens ārzemju investors ir brīnišķīgs atradums. Investori no Rietumiem iemāca latviešiem augstāku darba ražīgumu, padara eiropeiskākas darba devēju un darba ņēmēju savstarpējās attiecības, paver Latvijas ražojumiem ceļu uz tirgiem, kurus viņi pārzina labāk, utt.
“Koalīcijas sarunas nekad nav vieglas,” saka Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars. “Jaunā Vienotība” (JV) prognozē sarežģītas, bet ātras jaunas valdošās koalīcijas izveidošanas sarunas. Beigu galā laikam ir tā, ka koalīcijas izveidošana nupat ir nonākusi “pozitīvā strupceļā”.
Tā vien izskatās, ka Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība” (JV)), kuru Valsts prezidents pilnvarojis vadīt sarunas ar potenciālajiem koalīcijas partneriem, ir sajutis savu milzīgo varenību, jo JV ir ieguvusi vislielāko mandātu skaitu 14. Saeimā.
14. Saeimas vēlēšanās varu ir pazaudējusi partija “Konservatīvie”, kas pēdējos četrus gadus kontrolēja satiksmes jomu un kuras satiksmes ministrs bija Tālis Linkaits.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība (NA)) ir diezgan labi strādājis. Ir bijuši mulsuma brīži, kad viņu skarbi kritizēja opozīcija, taču vēlāk lietas noskaidrojās un opozīcija savu sakodienu atlaida, izprotot reālās problēmas, ar kurām jāsaskaras zemkopības nozarei. Lai vai kā, nupat ir redzams pēkšņs mēģinājums nobīdīt zemkopības ministru no amata, lai gan viņa partija 14. Saeimas vēlēšanās ir ieguvusi apmēram to pašu ietekmi, ko iepriekšējās, 13. Saeimas vēlēšanās.
“Pašreizējai koalīcijai vairs nav vairākuma Saeimā, un ir vesels mēnesis. Un es gribētu uzsvērt, ka šajā mēnesī nav vairs de facto atbildīga vairākuma Saeimā. Saeimai vajadzētu atturēties no tādiem lēmumiem, kas varētu apgrūtināt mūsu valsti nākotnē,” LSM Latvijas Radio intervijā sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Visnotaļ viedi vārdi, taisnība, un pats par sevi saprotami. It kā.
Valsts prezidents Egils Levits 3. oktobra LSM LTV “Rīta panorāmā” it kā sacīja visu gludi, pareizi un rāmi. Taisnība, ka Latvijas vēlētāji šoreiz ir bijuši daudz aktīvāki gājēji pie urnām nekā iepriekšējā reizē. Prezidents par šoreiz labo aktivitāti pateicās vēlētājiem.
14. Saeimas vēlēšanās ir piedalījušies 59% balsstiesīgo, kas ir vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, kad aktivitāte bija 54,6%. Tas ir pozitīvi, jo tagad Saeima ir kvalitatīvāka un parlamentā ir iekļuvis mazāks skaits nejaušu pasažieru.