Māris Krautmanis / Autori

Partijas “Jaunā Vienotība” 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmas sadaļā “Industriālais kapitāls” pausta šāda apņemšanās: “Padarīt valsts uzņēmumu darbību caurskatāmu sabiedrībai, sekmējot kapitāla tirgu un kotējot biržā valsts uzņēmumu mazākuma akciju daļas ne vairāk kā 20%.”

14. Saeimas vēlēšanu galvenais jautājums, grozi, kā gribi, ir pašreizējā ekonomiskā krīze un kā no tās tikt ārā. Vispirms jau kovida sērgas divi gadi atstāja graujošu iespaidu, bet tad vēl klāt nāca Krievijas agresija Ukrainā, kas ir radījusi vēl dziļāku energoresursu krīzi un pārtikas deficītu pasaulē, kamdēļ ceļas cenas it visam un kamdēļ ir ļoti liela inflācija tieši Latvijā un Baltijā. Citur tā nav tik ļoti milzīga.

Jaunākie pētījumu centra SKDS partiju reitingi rāda – ja balsstiesīgie septembrī balsotu tā kā aptaujā, tad 14. Saeimā noteikti iekļūtu sešas partijas – ar vislielāko mandātu skaitu būtu “Jaunā Vienotība”, otrajā vietā būtu ZZS, trešajā – Nacionālā apvienība, ceturtajā – “Apvienotais saraksts”, piektajā – “Progresīvie”, sestajā – “Saskaņa”.

Putina 21. septembra paziņojums par daļēju mobilizāciju Krievijā ir radījis lielu paniku un vīriešu masveida bēgšanu uz kaimiņvalstīm. Tie krievi, kas kaut cik zina savas valsts vēsturi, zina arī, ka valsts vadoņi bieži nesauc lielas īstajos vārdos – sauc, piemēram, karu Ukrainā par “speciālo militāro operāciju”. Tāpēc arī jēdziens “daļēja mobilizācija” ir biedējošs, ir bažas, ka to var tulkot kā pilnīgu vāku – kā tādu mobilizāciju, kurā karadienestā tiks iesaukti ne tikai jaunieši, bet arī knapi kustoši veči, slimnieki un kropļi.

Latvijas biznesa ārēs darbojas daudz enerģisku personāžu, kuriem nepietiek ar uzņēmējdarbību tikai likuma ietvaros, bet vajag ko vairāk – valstiskas garantijas monopolstāvoklim (kā tas ir gadījumā ar Skultes termināli), ielobētas izmaiņas likumos vai pat tikai vienkārši “politisku jumtu”, lai varētu nebēdāt par likumu pantiem un kāpt tiem pāri pēc patikas.

Latvijas sabiedrība līdz šim domāja savā prātā tā: ir slikti, ka Latvijas ekonomiku rausta un šantažē pilsoņi no Krievijas – “Gazprom” un vietējie “šrēderizētie kalvīši”, kuri norāda un brīdina, ka gāzes Inčukalnā var nepietikt, ka nekas nav tā īsti rezervēts un ka var iznākt visādi tiesiski “kāzusi”, ja Latvijas valsts neprasmīgi rīkosies jurisprudences frontē.

Pagājušajā nedēļā Saeimā opozīcijas ierosināto neuzticības balsojumu izturēja mierīgais, nosvērtais, pragmatiskais, enerģiskais, kompetentais, drosmīgais, gudrais un godīgais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (“Konservatīvie” (K)). Lai slava, lai dzīvo!

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) pēdējos gados ir aktīvi nodarbojusies ar “start-up” jeb jaunuzņēmumu attīstību, lai piesaistītu Latvijai inovatīvus uzņēmējus. “Inovatīvs” nozīmē visas tādas darbības, ka nepieciešamas, lai tiktu radīts, ražots un realizēts tirgū jauns produkts. Inovācija ietver sevī izglītību, zinātniski pētniecisko darbu, intelektuālā īpašuma aizsardzību, tirgus izpēti, ražošanas organizēšanu, pārdošanu u.c. ar biznesu saistītas lietas. Var teikt, ka inovācijas ir “ekonomikas dzinējspēks”.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri esot kopīgi sagatavojuši un iesnieguši (vai vistuvākajā laikā iesniegs) priekšlikumu attiecīgās Eiropas Savienības institūcijās par uzņēmuma “Krievijas dzelzceļš” (KDz) iekļaušanu sankcionēto uzņēmumu sarakstā ne tikai finanšu jomā, bet liedzot jebkāda veida sadarbību ar šo uzņēmumu.

Izskatās, ka 14. Saeimas vēlēšanās nebūs vairs tā, ka sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” iegūs vislielāko mandātu skaitu. Reitingi rāda, ka tai iespējama otrā, trešā vai pat tikai ceturtā vieta.

Naftas un sašķidrinātās gāzes eksports no ASV šogad ir pieaudzis, lai izmantotu augstākas cenas Eiropas Savienībā, bet pašlaik piegādes ir tuvu maksimumam.

Gadi iet, un senas lietas ļaužu atmiņā pamazām izplēnē. Reti kurš vairs atminas, ka tālajā 2007. gadā LR Prokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Agnis Pormalis uzsāka kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā saistībā ar nacionālās sporta bāzes, valsts akciju sabiedrības “Biķernieku kompleksā sporta bāze” privatizāciju maksātnespējas procesā.

Rīt, ja tā labpatiks Latvijas Republikas Saeimas kopumam, var tikt izskatīts jautājums par satiksmes ministra Tāļa Linkaita (“Konservatīvie”) demisijas pieprasījumu, ko ierosinājusi parlamenta opozīcija. Ja līdz šim darba kārtības punktam tiks, tad, visticamāk, Tālim Linkaitam nekas slikts nenotiks – viņš droši vien paliks savā vietā. Kaut gan viņam tiek pārmesta gan profesionālo amata pienākumu nepildīšana, gan aizdomīgu darījumu piesegšana.

Apbrīnojami straujā tempā notiek Paldisku sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa būvēšana Igaunijā. Igaunijas enerģētikas uzņēmums “Alexela Group” ir paziņojis, ka bagarēšanas darbi Laheperes līcī, kas ilga desmit dienas, ir pabeigti. To veicis kuģis “Pedro Alvares Cabral”, kas pieder Beļģijas uzņēmumam “Jan de Nul”.

Valdošās koalīcijas partneri 5. septembrī pēc ilgām diskusijām nespēja vienoties par labāko variantu grozījumiem Imigrācijas likumā, kas attiecas uz termiņuzturēšanās atļauju turētājiem ar Krievijas vai Baltkrievijas pasi.

Ar šī brīža izaicinājumiem mūsu valstī skolotāju streiks nav vajadzīgs. Tā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” 2. septembrī sacīja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

“Ir tikai vēl palicis uzņēmums ar maldinošo nosaukumu “Latvijas gāze”, kas patiesībā būtu jāsauc par “Krievijas gāze” vai ““Gazprom” gāze”,” 25. augustā LTV “Rīta panorāmā” norādīja premjers Krišjānis Kariņš (JV), uzsverot, ka šis uzņēmums vairs nevar diktēt valstij savus noteikumus. Savulaik tas esot spēris ar kāju visas durvis vaļā, uzvedies kā saimnieks, bet tagad gan vairs tā nebūšot.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī visas pasaules plašsaziņas līdzekļi aktīvi sekoja līdzi katram jaunam notikumam un katram izteikumam. Pašlaik karš notiek jau pusgadu, un ļaužu interese pamazām atslābst, notrulinās, “rutinizējas”.

Savulaik AS “Latvijas gāze” (LG) uzvedās kā saimnieki, spēra ar kāju vaļā durvis un diktēja valstij noteikumus, bet tagad šie laiki ir beigušies, 25. augustā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Rudenī visu veidu kurināmā cenas sakāps kosmiskos apmēros – nevis par procentiem, bet par reizēm – divas, trīs reizes. Tas jau ir vērojams pašlaik, kad šāda tāda malka vai briketes nopērkamas par divreiz lielāku cenu, nekā bija ziemā, un to pašu vēl grūti dabūt. Dārgāka būs arī elektrība, pārtika un vispār viss.

Sabiedriskā medija Latvijas Televīzija (LTV) izslēgusi no priekšvēlēšanu diskusijām Aivaru Lembergu un Uldi Pīlēnu Par ieganstu tam kalpo fakts, ka viņi nekandidē 14. Saeimas vēlēšanās. Tieši par ieganstu, jo iemesls tas nekādi nevar būt – kāda LTV vispār daļa, vai cilvēks kandidē uz parlamentu? Un it kā nebūtu vēsturē gadījuma, kad uz premjera krēslu tiek aicināts kāds no malas, pat bezpartejiskais. Šis ir ļoti aiz matiem pievilkts kritērijs.

Pagājušā gada beigās bijušajam Rīgas mēram, Eiropas Parlamenta deputātam Nilam Ušakovam (“Saskaņa”) tika uzrādīta apsūdzība par stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšanu. Šajā pirmdienā Ušakovs ieradās tiesas zālē un savu vainu viņam celtajā apsūdzībā neatzina. Tiesa uzklausīja lieciniekus, un tiesas sēdes turpināsies vairākas dienas šonedēļ.