Māris Krautmanis / Autori

““Amnesty International” ir globāla kustība, kurā ir vairāk nekā 10 miljoni cilvēku, kuri netaisnību uztver personīgi. Mēs aģitējam par pasauli, kurā cilvēktiesības bauda visi. Mūs finansē dalībnieki un tādi cilvēki kā jūs. Mēs esam neatkarīgi no jebkādas politiskās ideoloģijas, ekonomiskām interesēm vai reliģijas. Neviena valdība nav ārpus kontroles. Neviena situācija nav ārpus cerības.

Ja reitingi būtu sakrituši ar rezultātiem, tad Donalds Tramps savulaik nebūtu kļuvis par ASV prezidentu un arī nekāda Lielbritānijas breksita nebūtu. Skaidrs, ka absolūti ticēt reitingiem nevar. Taču tendences tie rāda. Un arī pa smadzenēm elektorātam tie sit. Un nākamo vēlēšanu rezultātus dažkārt ietekmē. Tā kā uz 13. vēlēšanu starta līnijas ir nostājušies 19 saraksti, kas ir pārāk daudz, plašsaziņas līdzekļi vadīsies pēc reitingiem un aicinās uz diskusijām tos politiķus, kurus ir vērts ņemt vērā, bet politiķi ar švakiem reitingiem paliks aiz borta.

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.

Jebkuras valsts attīstības pamatā ir iedzīvotāju labvēlīga attieksme pret saviem politiskajiem līderiem, iekārtu un valsts pārvaldes sistēmu. Ja starp tautu un varu ir tāds kā nerakstīts līgums, ka vara dara visu, lai tautai dzīve labāka, tad valsts sekmīgāk virzās uz drošību un turību. Jo tad arī iedzīvotāji nemeklē konfliktu un mierīgi strādā savam un vispārējam labumam. Jo saprātīgāk darbojas valsts vara, jo arī cilvēki vairāk ievēro likumus, labprātāk maksā nodokļus.

Dramatiski un Balkānu reģionam bīstami notikumi pagājušajā nedēļā izcēlās uz Serbijas un Kosovas robežas, kas izpaudās kā serbu rīkoti protesti un ceļu bloķēšana, aizšķērsojot brauktuvi un būvējot barikādes.

“Labdien Māra Krautmaņa kungs. Es esmu David Mckay kungs no Toronto, Kanādas. Es esmu KANĀDAS ROYAL BANK prezidents un izpilddirektors. Pirmkārt, es vēlos, lai jūs zinātu, ka es novērtēju jūsu dāsnumu, pieņemot manu lūgumu šeit Facebook, un vēlos jums apliecināt, ka jūs nenožēlosit savu rīcību. Es uzskatu, ka Dievs vēlas, lai es satiktos ar jums šajā ļoti īsajā laikā, jo man ir svarīga un steidzama biznesa diskusija. Es vēlos dalīties ar jums, kas, manuprāt, jūs interesēs un dos labumu, jo tā ir saistīta ar jūsu uzvārds un tautība, un jūs no tā gūsit labumu.

Kopš 24. februāra, kad sākās Krievijas agresīvais un nepamatotais iebrukums Ukrainā, Krieviju ir pametis daudz ievērojamāks skaits Krievijas pilsoņu nekā iepriekšējos gados.

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro. Atkal atkārtojas tas pats, kas bija vērojams iepriekšējos gados – katra ministrija, balstoties uz nezin kādiem aprēķiniem, pretendē uz budžeta naudu, izvirzot par prioritāšu prioritātēm tādus pasākumus, bez kuriem nekādi nevarēs iztikt, citādi gals klāt.

Satīriķis Mihails Žvaņeckis esot sacījis, ka labāk lai ar nepatikšanām ir tā, ka tās sagaidīsim to uzrašanās secībā. Taču Ukrainas karš, bēgļi, gaidāmā pārtikas krīze, degvielas un kurināmā cenu kāpums pārklāj cits citu... It kā jau pietiekami daudz ķibeļu, taču ar tām vēl ir par maz. Lai Latvijas iedzīvotājiem nešķistu, ka dzīve ir avene, aktuālo nelaimju topā pamazām atkal sāk atgriezties kovids, kas iepriekš jau divus gadus bija bendējis dzīvi un grāvis valsts ekonomiku.

Rudenī visu veidu kurināmā cenas sakāps kosmiskos apmēros – nevis par procentiem, bet par reizēm – divas, trīs reizes. Tas jau ir vērojams pašlaik, kad šāda tāda malka vai briketes nopērkamas par divreiz lielāku cenu nekā bija ziemā, un to pašu vēl grūti dabūt. Dārgāka būs arī elektrība, pārtika un viss cits.

No ģimenē krieviski runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem daļa (40%) nosoda Krievijas rīcību Ukrainā, bet vairākums no viņiem – 60% – neatbalsta Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanu, liecina pētījumu centra SKDS pēc LSM.lv un Rus.LSM.lv pasūtījuma veiktā aptauja.

Šovasar jo daudzās pasaules lidostās mēdz izcelties haoss pēdējā brīdī atceltu pasažieru reisu dēļ. Jūnijā dažādu ķibeļu dēļ liels skaits reisu tika atcelts Āzijā, pilotu trūkuma dēļ pusparalizētas bija Lagardijas un Ņūarkas lidostas (ASV), kā rezultātā globālās aviopārvadājumu problēmas “satecēja” Eiropā, kur lidostu haosa areāls izplatījās no Londonas līdz Amsterdamai un Berlīnei. Atcelto reisu skaits lēšams daudzos tūkstošos. Pašlaik situācija ir nedaudz uzlabojusies, taču arī tagad pasažieris nevar būt drošs, ka viņa jaukais ceļojums notiks tā, kā ieplānots, un viņam nebūs stundām ilgi jānīkst vai pat jāgaida diennaktis viesnīcā vai lidostas telpās.

Man kaimiņos jau vairāk nekā mēnesi dzīvo ukraiņu bēgles – vecmāmiņa, mamma un divas meitas – Juļa (12) un Vika (3). Vārds pa vārdam esam iedraudzējušies. Dažreiz aizvedu viņas ar auto uz lēto, bet labo preču lielveikalu. Reiz aizvedu arī uz humānās palīdzības centru kādā noliktavā Mārupē, kur viņas sameklēja šādas tādas drēbes, ko vilkt mugurā. Vika, protams, uzreiz metās revidēt rotaļlietas un centās paņemt līdzi vairāk lācīšu un leļļu nekā spēj panest.

Lai varas politika ar propagandas līdzekļiem sasniegtu maksimālu efektu, nepieciešama cenzūra – nacistiskajā Vācijā līdz 2. pasaules kara sākumam tika ieviesta absolūta cenzūra, novācot no ceļa ikvienu, kurš atļāvās kaut ko iebilst.

Analizējot Kremļa izteikumus un darbības, bija nojaušams, ka viss velk uz karu. Taču cilvēkam raksturīga vēlmju domāšana – ka varbūt tik traki nebūs, ka varbūt Putins joko un blefo. Taču izrādījās, ka joku nav.

Kazahstānas pārstāve Jeļena Ribakina ir kļuvusi par Vimbldonas tenisa čempionāta uzvarētāju. Viņa Kazahstānas pilsonību ir ieguvusi 2018. gadā, bet līdz tam ir bijusi Krievijas pilsone. Šā vai tā, Kazahstānas valstij tas ir milzīgs, nebijis sporta sasniegums un iespēja lepoties.

Krievijas armija bez kādas veselajam saprātam raksturīgas motivācijas 24. februārī iebruka Ukrainā un turpina tur darīt briesmu lietas – nogalināt, izvarot, laupīt, graut infrastruktūru. Un melot – visu laiku melot.

Salīdzinot ar 2014.–2016. gada vidējo līmeni, pārtikas cenu indekss 2022. gada aprīlī bija +58,5%. Augu eļļas cena četros gados ir pieaugusi par 137,5%. Graudaugu cena ir pieaugusi par 69,5%. Taču tie vēl ir tikai “ziediņi”.

Ja paskatāmies vēl tālākā pagātnē un salīdzinām ar 2018. gadu, tad, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, patēriņa cenu pārmaiņas 2022. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, ir 23,2%.

Prokuratūra 13. jūnijā uzrādījusi apsūdzību Latvijas Universitātes (LU) rektoram Indriķim Muižniekam par iespējamu nelikumīgu pabalstu izmaksu augstskolā.

Kariņa valdības mērķētais atbalsts bez sistēmas Pagājušajā nedēļā TV3 raidījumā “900 sekundes” Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka valstī beidzot jāpārlauž situācija, ka nav mērķētas sistēmas, kā palīdzēt cilvēkiem.

Saeima ceturtdien apstiprināja uz otro termiņu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatā Jēkabu Straumi. Taču vēl nelēma par Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieces Ilzes Znotiņas atkārtotu apstiprināšanu amatā.