Šveice satracina elektroautomobiļu fanus

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Nepatīkamu pārsteigumu elektroautomobiļu popularizētājiem pagājušā gada pēdējos mēnešos ir sarūpējušas Šveices varas iestādes. Decembra sākumā plašsaziņas līdzekļos parādījās publikācijas ar virsrakstiem “Šveice plāno aizliegt braukt ar elektromobiļiem”. Izrādījās, ka pie vainas ir Šveices valdības (federālās padomes) “Rīkojums par elektroenerģijas izmantošanas ierobežojumiem un aizliegumiem”.

Pagaidām šis ir tikai Šveices valdības projekts. Tas tapis, lai sagatavotos elektrības deficīta iespējamībai. Šveices amatpersonas ir vēlējušās būt supertālredzīgas un, drošs paliek nedrošs, paredzējušas arī visdrūmākos scenārijus, kas realizētos gadījumā, ja sakristu tāds nelāgu apstākļu kopums, kas būtu enerģētikas katastrofa. Rīkojuma projekts regulē “elektroenerģijas lietošanas ierobežojumus un aizliegumus, lai nodrošinātu valsts elektroenerģijas piegādi”. Tajā ir norādīti četri iespējamie elektroenerģijas izmantošanas aizlieguma līmeņi, kuru ietvaros krīzes gadījumā aizliegumi labākajā gadījumā tiktu piemēroti pakāpeniski dažādām sadzīves jomām. E-mobilitāte ir minēta tikai 3. eskalācijas līmenī kā viens no daudziem iespējamiem pasākumiem. Tur teikts: “Elektromobiļu privāta izmantošana ir atļauta tikai absolūti nepieciešamiem braucieniem (piemēram, lai strādātu profesijā, iepirktos, apmeklētu ārstu, apmeklētu reliģiskus pasākumus, apmeklētu tiesas sēdes).” Tātad, ja Šveicē patiešām pietrūktu jaudas, saskaņā ar valdības projektu par daļēju braukšanas aizliegumu elektromobiļiem varētu uzskatīt par vienu no daudzajiem pasākumiem. Daļa no elektromobiļu lietotāju un to popularizētāju no Šveices nākošās ziņas uztvēra ar pamatīgām bažām. Kā tad tā? Valsts reklamēja, skubināja, mudināja un subsidēja elektroautomobiļus, bet tagad kurss būs mainījies pilnīgi pretējā virzienā? Vai būs jāgudro, kā tikt no elektroautomašīnas vaļā?

Šveiciešu priekšlikuma projekts jau izpelnījies kritiku no valsts automobiļu lobiju puses. Tie pauduši bažas, ka pat tikai runas par iespēju ierobežot elektrisko transportlīdzekļu izmantošanu varētu likt patērētājiem elektroautomobiļu vietā izvēlēties ar gāzi darbināmus transportlīdzekļus.

Šveices īpatnība ir tāda, ka 60 procenti elektroenerģijas tiek saražots hidroelektrostacijās. Tā kā ūdens resursi ziemā sasalst, valsts ziemas periodā ir atkarīga no citiem enerģijas ieguves avotiem. Tādēļ politiķi bažījas, ka Krievijas agresija Ukrainā var vēl vairāk padziļināt energoresursu krīzi Eiropā, un ir sākuši prātot, ko darīt, lai mazinātu iespējamo energokrīzi. Ja dīzeļdegvielu, benzīnu, gāzi vēl varēs nopirkt par dārgu naudu, tad elektrība pietiekamā daudzumā var nebūt pieejama pat par lielu naudu. Šādos apstākļos būtu jāierobežo elektrības patēriņš, slēdzot veikalus, veļas mazgātavas, solārijus un aizliedzot vizināties ar elektroauto bez vajadzības.

Latvijā un tāpat arī daudzviet citur pasaulē valstu valdības visādos veidos atbalsta un stimulē iegādāties elekroautomobiļus. Latvijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2021. gadā ieviesa kārtību, ka fiziskai personai jauna elektroauto iegādei valsts piešķir 4500 EUR atbalstu, bet lietotiem elektromobiļiem un jauniem ārēji lādējamiem hibrīdauto - 2250 EUR.

Elektroautomobiļiem netiek piemērots transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, kā arī vieglo automobiļu un motociklu nodoklis, ir samazināta uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likme uz 10 EUR mēnesī. Pirmreizējā reģistrācija, kā arī reģistrācija, pirmo reizi saņemot speciālas nozīmes numura zīmes, ir bez maksas.

Ar elektroauto drīkst braukt pa sabiedriskajam transportam paredzēto joslu, stāvēt “Rīgas satiksmes” stāvvietās, iebraukt Jūrmalā bez maksas.

Šāda pretimnākšana ir saistīta ar “zaļo kursu”, ar cīņu par CO2 izmešu samazināšanu. Šajā aspektā elektroautomobilim ir gan priekšrocības, gan problēmas. Auto ar elektrisko dzinēju tik tiešām nepiesārņo gaisu kā dīzeļa vai benzīna darbināts dzinējs, taču nav arī tā, ka tas būtu absolūti zaļš. Ne visa elektroenerģija tiek ražota videi nekaitīgā veidā. Elektrību mēdz ražot, izmantojot arī fosilo kurināmo. Tāpat hidroelektrostaciju būvniecība bieži ir saistīta ar vides postīšanu, jo jāapplūdina apdzīvotas vietas, ainavas un kultūrvēsturiski pieminekļi. Jāņem vērā vēl viens jautājums - jo vairāk būs elektroautomobiļu, jo lielāka kļūs litija bateriju utilizācijas problēma.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.