Sabiedriskās ēdināšanas nozare, tūrisms un viesmīlība jau ir smagi cietuši no pavasara kovida ārkārtas stāvokļa ierobežojumiem, taču tagad situācija izskatās, ka būs vēl daudz smagāka. Virkne politiķu uzskata, ka viens no atbalsta pasākumiem varētu būt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājums. Par to nevajadzētu smagi skaidroties ar Eiropas Savienības institūcijām, kas nevarētu pārmest Latvijai nekorektu protekcionismu.
Ir virkne institūciju, kas ir radījušas problēmas pašreizējai valdību veidojošajai koalīcijai – piemēram, Satversmes tiesa, Tiesībsarga birojs. Tiesībsargs Juris Jansons varētu arī mierīgi sēdēt savā birojā, saņemt algu un neko nedarīt. Taču tiesībsargs Juris Jansons nesēž mierīgi birojā, bet ir aktīvs.
Karaļi, cari, imperatori un hani, kad valsts kasē sāk aptrūkties nauda, visos laikos ir ķērušies pie nodokļu pacelšanas un jaunu nodokļu izdomāšanas. Tā arī mūsu iznesīgā premjera Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdība ir cītīgi un mērķtiecīgi nīcinājusi ārā tranzīta un komercbanku nozares, tamdēļ valstī naudas kļūst aizvien mazāk.
Pagājušajā ceturtdienā notika 13. Saeimas rudens sesijas devītā (attālinātā ārkārtas) sēde. Lai gan deputātiem pēc ārkārtas režīma atcelšanas bija gana laika, lai ne tikai padomātu, bet pat pieņemtu grozījumus Saeimas kārtības rullī, kur būtu aprakstīta attālinātas likumu pieņemšanas kārtība atbilstīgi mūsdienu jauno tehnoloģiju iespējām, šāds jautājums tā arī netika aktualizēts.
Covid-19 slimība ir lipīga un nejauka, kā saka veselības ministre Ilze Viņķele. Par to jau arī nav šaubu. Slimība varbūt nav tik ļoti bīstama tiem, kam ir stipra imunitāte, lai gan arī nekad nevar zināt. Tiem, kam ir jau liels vecums un vairāku slimību komplekts, klāt vēl saķert kovidu var būt nāvējoši.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nupat izrakstījis piepes diviem augstiem amatvīriem ‒ par amatu nelikumīgu savienošanu sodījis Saeimas deputātu Ilmāru Dūrīti un bijušo Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti.
Saeima piekrita kriminālvajāšanas sākšanai pret 13. Saeimas deputātu Aldi Adamoviču („Jaunā Vienotība”). Kādas šausmas! Ko gan šis deputāts pastrādājis – vai slepkavojis, laupījis? Varbūt korumpējis miljonus?
Tagad jau trešā augstā Latvijas Republikas amatpersona – pats Valsts prezidents Egils Levits ir pamanījis, ka no viena grāvja iebraukts pretējā. “Latvijas finanšu sistēmas “kapitālais” remonts – “netīrās naudas atmazgāšanas krāna aizdarīšana” – bija nepieciešams, taču šobrīd “mēs esam no viena grāvja iegājuši otrā grāvī” – uzraudzība, lai “izķertu netīro naudu, ir kļuvusi ļoti visaptveroša un faktiski attiecas uz katru pilsoni, kurš nonāk attaisnošanās pozīcijā: kāpēc tu esi samaksājis rēķinu, un ko tu darīji ar to naudu,”” intervijā laikrakstam “Diena” atzinis Egils Levits.
Ir beidzot sanākusi pirmā Rīgas domes sēde, un vinnējušās partijas ir sadalījušas savus ietekmes areālus. Redzams uzreiz, ka Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas tik tikko ietika domē, ir dabūjusi neproporcionāli pārāk daudz varas, bet nu tas laikam ir saistībā ar pārējo koalīcijas ļaužu bailēm no huligāniskās partijas, kura visus terorizē.
„Finanšu sistēmas kapitālā remonta” gaitā Latvija laimīgi paglābās no iekļaušanas „pelēkajā sarakstā”, taču nupat sāk izskatīties, ka blaknes zālēm pret „netīro naudu” ir kļuvušas Latvijas tautsaimniecības organismam kaitīgākas par pašu slimību.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nesen izbeidzis kriminālprocesu, kas balstījies uz tā dēvētajām Taureņu pirts sarunām, ziņo LTV raidījums “De facto”. Šajā lietā uzņēmēja Māra Martinsona sarunu biedri bija “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un nu jau bijušais valdes loceklis Māris Kuņickis. 2015. gadā viņi apsprieda gan plānotās izmaiņas “Latvenergo” valdes sastāvā, gan koncerna iepirkumus.
Ģenerālprokuratūra ir izbeigusi kriminālprocesu pret bijušo ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru par neizpaužamu ziņu izpaušanu, taču tiesai ir nodota lieta pret Ģenerālprokuratūras Metodikas nodaļas virsprokurori Elitu Jurkjāni un viņas dzīvesbiedru advokātu Juri Jurkjānu.
Maijā jau bija neliela saķeršanās starp satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP) un premjeru Krišjāni Kariņu (“Jaunā Vienotība”). Linkaits Kariņu vainoja mobingā, jo valdības vadītājs pieprasīja no pārvadātāju konkursa saraksta izņemt nodokļus nemaksājošu autopārvadātāju. Kariņš stundu paceltā balsī sunījis Linkaitu. Linkaits savukārt centies izskaidrot, kā tad tur ar tiem iepirkumiem ir un ka viss bijis godīgi.
Kad zvērināta advokāte Ilze Znotiņa vēl tikai gatavojās kļūt par Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju, viņa tika reklamēta kā valdonīga, principiāla un kareivīga. Vajadzēja celties kājās un aplaudēt, gavilēm pārejot nevaldāmās ovācijās. Beidzot treknie baņķieri, šie naudasmaisi dabūs trūkties un nevarēs vairs nodarboties ar terorisma un masu iznīcināšanas ieroču finansēšanu, par ko latvju valstij jāsarkst no kauna ārvalstu padomdevēju un uzraugu priekšā.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rosinājumu ne vēlāk kā no 2023. gada ieviest iespēju vietējos pašvaldību referendumos piedalīties arī elektroniskajā vidē.
Līdzšinējā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele drīz noliks savas amata pilnvaras, jo ir izraudzīta Eiropas Savienības tiesas tiesneses amatam.
Ļoti daudzas pašvaldības ir neapmierinātas ar Rīgas kabinetos pārzīmēto Latvijas pašvaldību karti, virkne pašvaldību ir iesniegusi Satversmes tiesā pieteikumus vērtēt novadu reformu atbilstību Satversmei. Vēl ir pašvaldības, kas apsver to darīt.
Kastes ar tukšām šampanieša pudelēm no partiju birojiem aizvāktas, puķes novītušas, un Rīgas domei pienācis laiks skarbam rutīnas darbam ar skolu jumtiem un kanalizācijas vākiem. Nevar teikt, ka galvaspilsētā viss būtu daiļi un jau kārtībā. Darba ir daudz. Taču kāds bija pirmais jaunā sasaukuma lielais darbs? Pareizi – amatu dalīšana. Nevar prasīt no radījumiem, kam ir šņukuri un aste gredzenā, lai viņi izplestiem spārniem paceļas gaisos un lido uz sauli.