Māris Krautmanis / Autori

Kovida ārkārtas apstākļos atkal kā pavasarī, bet tagad jau skaudrāk izglītības sistēmai uzglūn jauni izaicinājumi – kā organizēt mācības skolās, kurām klasēm ļaut apmeklēt skolu, kurām pāriet uz mācīšanos attālināti, un vēl virkne problēmu. Būtu labi, ja šajos apstākļos pedagogi un izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) strādātu kā vienots organisms, iedziļinoties lietās, sadarbojoties un izpalīdzot, taču ministre līdz šim ir uzvedusies augstprātīgi, apsaukājusi pedagogu arodbiedrību par blusām un vismaz pagaidām nav izrādījusi vēlmi sākt dialogu. Tas ir ļoti bēdīgi.

Sociālie darbinieki ir diezgan mierīgi ļaudis, kas līdz šim nav bieži nobrieduši uz protesta akcijām. Tiesa gan, bija 2018. gada septembrī bada streiks kā protests pret zemajām algām, bet tolaik kaut kā tas uzsūcās – cilvēki saņēma valdības apsolījumus, ka turpmāk vairs viņiem nebūs minimālā alga, bet cilvēka cienīgs atalgojums, un cilvēki atslāba.

Vienā no Latvijas iekšpolitikas segmentiem, kurā saplūdusi partija „Latvijas attīstībai” un kustība „Par!”, pašlaik vērojama diezgan nopietna „varastrīce”.

Partiju jeb politisko organizāciju dzīvi un darbus regulē visādi likumi – Politisko partiju likums, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums un vēl ir arī Krimināllikums, kas paredz pat ļoti skarbus sodus par partiju finansēšanas likuma pārkāpumiem.

Demisionējušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce („Attīstībai/Par”) mēģinājis glābt no negoda personu, kura izmantoja „Rīgas satiksmes” autostāvvietu atļauju. Šī persona varētu būt Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktore Zaiga Pūce – izanalizējot publiski pieejamos faktus un uzklausot liecinieku liecības, secina Neatkarīgā.

Tagad tas ir jau piemirsies, bet 6. Saeimas laikā tika pieņemts “puspagrabu” likums, ar kuru tika aizliegts ierīkot spēļu zāles un kazino pagrabos un puspagrabos. Šis likums bija klaji rakstīts viena spēļu biznesa grupējuma interesēs, lai palīdzētu tam piesmacēt konkurējošu firmu, kurai pagrabos bija spēļu zāles.

Latvijas katoļu baznīca ir sākusi ticības popularizēšanas projektu “Tiecības”, kurā par vienu no sejām izraudzīts Jaunās konservatīvās partijas politiķis Jānis Bordāns.

Ceturtdien pēcpusdienā tika izplatīts paziņojums par Jura Pūces atkāpšanos no vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra amata. Partijas „Latvijas attīstībai” mājaslapā parādījās Pūces paziņojums, kurā viņš ber sev pelnus uz galvas, paužot, ka pieļāvis kļūdu, ka viņam ir kauns partijas, ģimenes, draugu un sabiedrības priekšā, jo esot kļūdījies Rīgas pašvaldības autostāvvietu jautājumā un patiesi izdarījis ļoti neveiksmīgu izvēli ‒ maldinājis savus kolēģus un Latvijas sabiedrību.

Vakar pēcpusdienā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce paziņoja par atkāpšanos no amata. Vakar ministrs prezentēja pašvaldību reformas ģeotelpiskās plānošanas platformu, kuras laikā izteicās, ka "virzot pašvaldību reformu, ministrija īstenoja datos balstītu reformas modeli. Jaunā platforma ir vēl viens atbalsta rīks ‒ vienkopus pieejama uz datiem balstīta informācija, ko ministrija piedāvā izmantot pašvaldībām, apvienošanās procesa ietvaros izstrādājot savus attīstības scenārijus un pieņemot teritorijas attīstībai labākos iespējamos lēmumus”.

„Ilzes Znotiņas vadībā Latvijas banku sistēma kļuvusi ne tikai klientam nedraudzīga, bet arī bīstama, jo naudu, ko viņš tur ielicis, ar vienu rīkojumu var arestēt. Par ko? A, ne par ko,” intervijā Neatkarīgajai stāsta advokāte Daiga Siliņa. Viņa ir arī autore traģikomiskam salīdzinājumam, ka pašlaik notiekošais finanšu uzraudzības jomā atgādina sarkano teroru. Uz to uzreiz ar žēlabu Zvērinātu advokātu padomē vērsās Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa. Viņa bija sarūgtināta par metaforu, ka banku sistēmā redzamais atgādina visdrūmākos padomju laikus. Zvērināto advokātu padome visā nopietnībā izskatīja Znotiņas iesniegumu, bet nekādas sankcijas pret Siliņu neuzsāka. Jo tas, ko saka Siliņa, ir viedoklis, un laikam jau šādam viedoklim ir arī pamats.

Pēdējā laikā pirms ārkārtas situācijas pasludināšanas politiskās elites vidē bija vērojama interesanta kustēšanās, tostarp, Rīgas domes deputāts Māris Mičerevskis paziņoja par izstāšanos no partijas “Latvijas attīstībai”.

„Latvijas valsts mēģina pārdot par 4,3 miljoniem eiro uzņēmuma “Liepājas metalurgs” (LM) krāsni, par kuras uzcelšanu valsts samaksāja 67,5 miljonus eiro. Kopējie zaudējumi saistībā ar šo uzņēmumu veido simtiem miljonu eiro,” Neatkarīgajā raksta Arnis Kluinis. Pat par šo salīdzinoši zemo cenu nav īsti, kas gribētu pirkt. Šodien līdz pusdienlaikam vēl var pieteikties izsoles pretendenti. Varbūt tagad beidzot izdosies pārdot. Cik brīnišķīgs bizness – valsts, ja paveiksies, nopelnīs mīnus 63,2 miljonus eiro!

Vistuvākajā laikā valdība lems par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī un stingrākiem kovida izplatības ierobežošanas pasākumiem. Tas nozīmē atkal lielus zaudējumus visām nozarēm, kuras strādā ar dzīviem cilvēkiem un kurām lielākā peļņa ir tur, kur ir vairāk cilvēku.

No amata atkāpies „Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Ne katru dienu no amatiem atkāpjas valstij piederošu elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes uzņēmumu vadītāji. Žīgurs savā amatā saņēma tuvu pie 200 tūkstošiem eiro gadā, bija ietekmīgs un varens.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) ārkārtas valdes sēdē pieņemts lēmums ‒ par sasteigtajām un nekvalitatīvajām reformām izglītībā prasīt skaidrojumus Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai, finanšu ministram Jānim Reiram, kā arī ministres pārstāvētājai Jaunajai konservatīvajai partijai.

Nav taisnība tiem, kuri saka, ka cīņa pret naudas atmazgāšanu ir “iebraukusi otrā grāvī” un pārāk stingrā kontrole traucē investīciju ienākšanai Latvijā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa.

„Testi, testi, vairāk testu, taisām testus, naudu, naudu testiem, testiem, testiem, jē, jē, jē!” pie sevis enerģiski dungo premjers Krišjānis Kariņš („Jaunā Vienotība”). Arī publiski viņš ar lielu iedvesmu stāsta, ka testus vajag. Kariņš sola atrast naudu kovida testēšanas paplašināšanai. Tas lieliski! Protams, jo vairāk testu, jo labāk pārredzams laukums valstī, jo labāk dakteri var kaut cik saprast, kur bijis kāds pērklis slimībai, no kura tā izplatījusies tālāk. Jo vairāk testu, jo ātrāk var atsijāt saslimušos un sākt viņus ārstēt.

LTV raidījums „De facto” nedēļas nogalē palaida interesantu sižetu par 12. Saeimas deputātu ķibelēm ar degvielu un tās kompensācijām. Izrādās, ka 12. Saeimā ir bijuši 12 deputāti, par kuru benzīna lietām uzsākta kriminālprocesa veidā interesējies KNAB.

Pašvaldības gribēja, lai par dažiem procentiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek pārdalīti pašvaldībām par labu. Tagad valdība ir reaģējusi tādā veidā, ka pašvaldībām tiks atņemts vēl vairāk.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) neatzīst savas ministrijas greiza vēstījuma palaišanu tautā. Latvijas Televīzijas “Panorāmā” viņš centās tā kā jokot, kā novelt atbildību nost no savas ministrijas trešdien paustajām tēzēm, ka dievkalpojumi nav ne publiski, ne privāti pasākumi, tāpēc uz reliģisku organizāciju rīkotajiem dievkalpojumiem pulcēšanās ierobežojumi neattiecas. Pie šā “pārpratuma” esot vainīga nevis TM, bet interneta portāli, kuros virsraksti neesot atbilduši saturam.

Ministrijas kabinetos radusies ideja uzspiest pašvaldībām rīkot konkursus uz izpilddirektora amatu un ierobežot izpilddirektoru amata ieņemšanas laiku līdz 10 gadiem.

Rīgas domes jaunā valdošā koalīcija savas darbības pirmajā laikā ir izcēlusies ar spožiem darbiem rīdzinieku labā. Ir izveidoti divi vicemēru posteņi, Rīgas mēram un vicemēriem kopā būs 11 padomnieki. Tātad tiek radītas darbavietas!