Māris Krautmanis / Autori

Tā sauktais Uzvaras piemineklis Pārdaugavā ir padomju okupācijas simbols, un būtu jauki, ja tas vairs tur nestāvētu.

No Papes līdz Apei un no Popes līdz Stropiem Latviju klāj točku tīkls. Pusotrs tūkstotis ir vēl pieticīgi rēķināts – iespējams, ir pat vairāk. Un tā tas jau ir divus gadus, četrus gadus, divdesmit gadus.

Atšķirībā no pagājušā gada budžeta sastādīšanas, kas notika stingrā starptautisko kreditoru uzraudzībā un tāpēc noritēja bez lieka kašķa, šogad ārzemju padomdevēji ar pātagu vairs klāt nestāv un latvju politiķi ir sajutušies kā jautri telēni savā vaļā – nu tik pārdalīt miljonus, uzstādīt ultimātus, grūstīties pie barības spaiņa, riskējot, ka tas var apgāzties un viss virums izlīt dubļos.

Latvijas iekšpolitiskā cīņa noris nevis starp labējām un kreisām partijām kā daudzviet Rietumeiropā, bet robežšķirtne jāmeklē starp racionāli, loģiski domājošiem politiķiem un populistiskiem maniakiem, kas bezkaunīgi blefo, sola, liekuļo un vienlaikus uzdodas par visgodīgākajiem, demokrātiskākajiem, tautiskākajiem. Šā tipa politiķu galvenais ierocis ir ideoloģiskas pasakas par lietu kārtību valstī un pasaulē, un obligāts šajās pasakās ir ienaidnieks. Bez ienaidnieka nevar nekādi.

Triju partiju valdošajā koalīcijā jau pasen valda savstarpēja neuzticēšanās, kur pabrīžam katlā uzpaceļas un uzplīst indīgi klaja naida burbuļi. Nacionālajai apvienībai ir garš saraksts ar pāridarījumiem un pazemojumiem, ko tai iekaitējusi Vienotība – tā ir vienotīgajiem tradicionālā augstprātība, partnera apdalīšana pie varas labumu putras katliem, «vecākā brāļa» tonis. Vienotība tīksmi izbaudīja kultūras ministres Žanetas JaunzemesGrendes padzīšanas vodeviļas elsas un puņķus. Tā bija pļauka, pēc kuras Nacionālajai apvienībai vēl tagad viens vaigs krāsojas iesārts. Skaidrs, ka uz atriebi nebija ilgi jāgaida, un tā nāca kā ultimāti Valda Dombrovska valdībai par termiņuzturēšanās atļaujām. Nacionāļi termiņuzturēšanās tēmu prasmīgi sasēja ar valsts budžeta pieņemšanu – ja nebūs vienošanās par termiņatļaujām, tad nebūs atbalsta budžetam!

Liepājas metalurgā pašlaik ar ko nebūt nodarbināti vairs tikai kādi 60 strādnieki, lielais nozares flagmanis agonē, glābējinvestoru joprojām neredz, akcionāri joprojām kašķējas. Tā ir bēdu luga, un parasti šādos gadījumos tiek meklēts vainīgais.

Par politiķiem Krišjāni Kariņu un Edmundu Sprūdžu neko sliktu nevar teikt. Ir saprotama viņu tiekšanās uzņemties varoņa lomu, kāpt zirgā un, bruņām saulē spoži mirdzot, doties cīņā pret Aivaru Lembergu.

Einaram Repšem var daudz ko pārmest – šā politiķa 25 gadu karjerā spoži uznācieni ir mijušies ar traku izgāšanos, kļūdas ir bijušas un ne maz.

Nesen LNT raidījums 900 sekundes, atsaucoties uz aģentūras TNS pētījumu, stāstīja par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret nepieciešamību labējām partijām apvienoties kopīgam startam nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Pirms pāris gadiem Neatkarīgā savā rīcībā ieguva fotogrāfijas, kurās atspoguļots Vienotības politiķu burziņš kopā ar tiesībsargājošo iestāžu vadītājiem.

Kamēr latvju lielveikalos naivie pircēji meklē plauktos pašmāju krējumiņu, Latvijas kūtīs audzētu cūciņu un vistiņu, domājot, ka savs ir ekoloģiski tīrāks un nesaindēts kā Holandes tomāts, Eiropas Komisija ir nākusi ar skarbu un šokējošu bliezienu pa Latvijas lauksaimniecību.

Apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām trijos gados ārzemnieki investējuši Latvijas tautsaimniecībā vairāk nekā 500 miljonus latu, no kuriem gandrīz 150 miljoni latu ieplūduši valsts budžetā. Termiņuzturēšanās atļaujas saņēmuši gandrīz 7000 ārzemnieku – investoru un viņu ģimenes locekļi. Lielākā daļa atļauju saņēmēju ir no bijušās PSRS zemēm.

Reformu partijai attiecībā uz iespējamo sadarbību valdībā ar Zaļo un zemnieku savienību «nav sarkano, zilo vai zaļo līniju», tā pagājušajā nedēļā izteicās Reformu partijas valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters.

Latvijas upēs zivis dzīvo pēc dabas likumiem – lielākais un plēsīgākais asaris aprij mazāku un miermīlīgāku raudu, bet pēc tam no lēpēm iznirst lielā līdaka un nokož asari kā nieku.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis 30. augustā izveidoja augsta līmeņa ekspertu darba grupu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības efektivitātes uzlabošanai ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadībā.

ASV prezidentam Barakam Obamam šīs dienas ir pašas grūtākās viņa karjerā. Lai kādi nebūtu viņa tālākie soļi, izvēle ir starp slikti, ļoti slikti un šausmīgi.

Dzejnieks Boriss Pasternaks rakstīja, ka ir liels kauns būt niecībai un vienlaikus ietikt ļaužu valodās. Diemžēl Latvijas iekšpolitikā šī doma nav populāra un kauna jūtas daudziem ir svešas.

Pagājušā gada 20. gados Vācija mira badā šaušalīgā krīzē – bija astronomisku tempu inflācija, cilvēkiem nebija darba. Nāca pie varas Ādolfs Hitlers un tavu brīnumu – ekonomika atdzīvojās, valsts sāka bruņoties un militāri rūpnieciskajam kompleksam ievajadzējās zinātniekus, rūdas racējus un tanku rūpnīcas.

Pagājušā gada rudenī krāsainie žurnāli pavēstīja, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija) pametis sievu ar dvīnīšiem, nepilnu gadu veciem zīdaiņiem.

Nevis kā saimnieks, kas savā sētā gādā, lai saime būtu vesela un paēdusi, kas ar mīļumu noglauž galvu kaķēnam, piesit naglu atpakaļ no žoga izlūzušam dēlim...

Valdību veidojošo partiju koalīcijas sanāksmē pirmdien, 19. augustā, esot panākta vienošanās no nākamā gada lielās ostas – Rīgu, Ventspili un Liepāju – aplikt ar nodokli 20% apmērā no ostu ieņēmumiem.

Retais vairs atceras, ka pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā bija tādi G24 kredīti, no kuriem liela daļa tika izdalīti, izvazāti, notrallināti un nodzerti. Daži vidēja ranga pārmijnieki pat tika tiesāti.