Māris Krautmanis / Autori

Prezidents Alars Kariss intervijā Igaunijas portālam ERR norādījis, ka Kajai Kallasai kā premjerministrei ir pienākums sabiedrībai skaidrot skandālu ap viņas dzīvesbiedra uzņēmējdarbību. Pēc tam prezidents vērtēšot situācijas būtību un lemšot par turpmāko rīcību.

48% “Neatkarīgās” aptaujas dalībnieku jau pirmajās desmit stundās pauda viedokli: šajā konkrētajā situācijā Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam valdību vajadzēja uzticēt veidot ar politiskām partijām nesaistītai personai.

Interneta un telefonkrāpniekiem netrūkst izdomas, un nemitīgi rodas aizvien jauni veidi, kā viņi cenšas izblēdīt iedzīvotāju naudu

Polijas prezidents Andžejs Duda ir parakstījis likumu, kas atceļ skaidras naudas aprites ierobežojumus, kuriem bija jāstājas spēkā 2024. gada 1. janvārī. Tas nozīmē, ka Polijas pilsoņi arī turpmāk varēs bez ierobežojumiem norēķināties skaidrā naudā. Tikmēr gan ierobežojumi skaidras naudas izmantošanā uzņēmējdarbībā paliek nemainīgi.

Krievijas raķešu uzbrukumā Ukrainas ziemeļu pilsētas Čerņihivas centrā sestdienas rītā septiņi cilvēki nogalināti un 144 ievainoti, tostarp 15 bērni. Bojā gājusi ir burvīga sešus gadus veca meitenīte Sofija.

Krievija kopš plaša mēroga iebrukuma pagājušā gada 24. februārī ir visādos veidos centusies traucēt Ukrainas graudu eksportu caur Melnās jūras ostām uz Āfrikas un Āzijas valstīm, bloķējot ostas, apšaudot infrastruktūru un iznīcinot graudu krājumus.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vēl pagājušajā nedēļā pauda, ka “nemetīs plinti krūmos”, bet tagad savu šauteni ir ielidinājis kazenēs.

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam izstrādes virzību. Vairākus nodokļu politikas priekšlikumus varētu virzīt apstiprināšanai kopā ar 2024. gada budžetu.

Somijas iekšzemes ražošanas pieaugums un elektroenerģijas tirgus stabilizēšanās Eiropā ir mazinājusi bažas par elektroenerģijas cenām. Nākamajā ziemā varētu būt zemākas elektrības cenas nekā pagājušajā ziemā, vēsta Somijas sabiedriskās apraides portāls YLE.

Piektdienas agrā rītā, tieši pulksten bez desmit deviņos, žurnālisti bija aicināti tikties ar “Apvienotā saraksta” (AS) un Nacionālās apvienības (NA) politiķiem. Preses konference notika uz ietves pretī ieejai Ministru kabineta ēkā. Pirmais uzstājās staltais Saeimas spīkers Edvards Smiltēns (AS), kurš ļoti apņēmīgā balsī pauda, ka nupat jau ir 73. diena, kopš valda neziņa par valdošās koalīcijas nākotni – visu laiku notiek spēlītes, bet tikmēr valstī darbi stāv uz vietas, netiek pieņemti būtiski likumi. Viņam blakus stāvēja Jānis Dombrava (NA), kurš teica lakoniskāku, bet ne mazāk apņēmīgu uzrunu, kuras doma bija iet iekšā pie premjera Krišjāņa Kariņa (JV) un beidzot vienoties par to, kā dzīvot tālāk.

Enerģētikas krīze, ko raisīja sērgas pandēmija un ir paturpinājis Krievijas iebrukums Ukrainā, Eiropas valstīm ir likusi domāt, kādus alternatīvus enerģijas avotus varētu izmantot. Viens no šiem avotiem ir mazas atomelektrostacija

Norauti jumti, lauzti koki, iznīcināti labības lauki, sadauzīti automašīnu vējstikli, ievainoti un nosisti dzīvnieki, bojātas elektropārvades līnijas, sadragāti saules paneļi. 7. augustā Latvija piedzīvoja skarbu vētru un krusu. Stipri cietusi Dobele, Tērvete, Kroņauce, Jaunpils, Bukaiši, Madona. Smagi ievainots arī kāds cilvēks. Cietušie ārstē brūces un remontē, ko pirmajā brīdī var saremontēt, pašvaldības rēķina zaudējumus.

Drīz jau būs pusotrs mēnesis, kopš Latvijā ir “iestrēgusi” astoņu cilvēku ģimene no Ukrainas, kurai Latvijas Republikas muita atņēmusi visu naudu, atstājot bez iztikas līdzekļiem.

"Mēs nevēlamies ebrejus, gejus, abortus, nodokļus un Eiropas Savienību." Ar šādu paziņojumu 2019. gadā nāca klajā viens no poļu koalīcijas “Konfederācija” līderiem Slavomirs Mencens. “Tolaik Mencena teiktajam neviens nepievērsa uzmanību, jo "Konfederācija" nebija nozīmīgs politiskais spēlētājs. Taču tagad, nākamo Seima vēlēšanu priekšvakarā, tas kļūst par trešo spēku aiz valdošās partijas “Likums un taisnīgums” un opozīcijā esošās Pilsoniskās platformas,” raksta Polijas Radio korespondente Darja Jurjeva speciāli mediju platformai “Radio Brīvība”.

Satraukums vairākās pasaules aviokompānijās par atklātajiem defektiem “Pratt & Whitney” lidmašīnu dzinējos “airBaltic” neskar – lai arī “airBaltic” izmanto “Pratt & Whitney” dzinējus, tie esot ļoti droši, “Neatkarīgajai” apgalvo “airBaltic” padome.

Bijušais jaunākais 13. Saeimas deputāts Reinis Znotiņš, kurš dzimis 1992. gadā, ir izrādījies melis, provokators un naida kurinātājs.

Par abonementa noformēšanu vietnē "abone.pasts.lv" no 1. jūlija noteikta maksa 1,20 eiro – kārtējā Satiksmes ministrijas pārziņā esošās valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” kaltā nagla drukātās preses zārkam. Pagājis vairāk nekā mēnesis, bet no politiskām aprindām ne pušplēsta vārda par to, ka drukātās preses iznīdēšana ir drauds mūsu valsts drošībai.

Atklājies, ka metālā, no kā uzņēmums “Pratt & Whitney” ražo dzinējus “Airbus A320neo” lidmašīnām, ir mikroskopiski piemaisījumi, kas var izraisīt ātru metāla nogurumu un dzinēja iziešanu no ierindas. Tas ir bīstami, tāpēc virkne dzinēju jāizņem no apgrozības un jāpārbauda, pagājušajā nedēļā ziņoja aģentūra “Reuters”.

Eiropas Savienībai (ES) nav viegli palīdzēt Ukrainai pārvietot savus graudus un sameklēt jaunus eksporta maršrutus pēc tam, kad Krievija pārtrauca Melnās jūras graudu darījumu. Tas viss ir loģistikas izaicinājums, un par to ir jāmaksā. Nav izdevies arī eksperiments Ukrainas graudu kravas novirzīt caur Baltijas valstu ostām.

Pārtikas cenu kāpums joprojām nav apstājies. Izņemot piena produktus, eļļu un atsevišķus maizes veidus, kam cenas ir mazinājušās, visi pārējie produkti kļūst aizvien dārgāki.

Pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā ir bijis ļoti apgrūtināts vai dažbrīd pat neiespējams Ukrainas lauksaimnieku saražoto graudu eksports ar kuģiem pāri Melnajai jūrai. Līdz ar to liela daļa graudu tiek vesta pa sauszemi tranzītā caur kaimiņvalsti Poliju un citām valstīm. Bēda tā, ka liela daļa šo graudu nenonāk Āfrikas vai Āzijas valstīs, kur ir graudu trūkums, bet paliek Polijā un Slovākijā.

Interesantu Hannas Brentones rakstu ir publicējis Eiropas norises atspoguļojošais portāls “politico.eu” 19. jūlijā. Tas saucas “Labākie eirokrātu darba pieteikumi ir tikpat šausmīgi kā jūsējie. Jo kurš gan negribētu “virzīt patiesu sadarbību un proaktīvi veidot vienprātību”?