Māris Krautmanis / Autori

Latvija tiesiskuma jomā ir nonākusi paradoksālā situācijā – patlaban tiesībsargājošajām iestādēm ir lielākas iespējas nekā padomju laikā pētīt personu privāto dzīvi, novērot, izsekot un noklausīties indivīdu tālruņa sarunas.

Pirms diviem gadiem, 2009. gada 13. janvārī, Vecrīgā saniknotu ļaužu pūlis sarīkoja nekārtības – ar akmeņiem, olām un pudelēm tika apmētāts Saeimas nams, brašie revolucionāri aplaupīja dzērienu veikalu, nodarīja bojājumus policijas transportam, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Parex bankas, bibliotēkas ēkām.

Pēc ilga un sviedraina darba, kas agrāk bieži vien palika bez cerētā rezultāta, aizvadītajā, 2010., gadā miljardiera Džordža Sorosa finansētajam Latvijas tīklojumam ir sācis veikties.

Pašā Ziemassvētku vakarā portālā WikīLīks ir parādījies konfidenciāls dokuments, kas, iespējams, skar Latviju. Izrādās, kāda speciālā dienesta darbinieki pagājušā gada Ziemassvētku naktī izvietojuši noklausīšanās ierīces kādā zirgu stallī un pēcāk nosūtījuši ziņojumu kādai ārzemju vēstniecībai.

Tas, ka Latvijā vēl izdod grāmatas, ka ir diezgan daudz grāmatnīcu, ka cilvēki lasa grāmatas, ir brīnums. Brīnums, ko vajadzētu kopt kā vāru, sārtu ziediņu ziemas salā, sildot to un sargājot no asā vēja.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki arī ir cilvēki, un arī viņiem taču gribas dzīvot siltumā un paēdušiem, gribas spožu auto un plakano televizoru, gribas atvaļinājumā iemalkot kokteili pie okeāna palmu ēnā, gribas dzīvokļus un namiņus, izdevīgus aizdevumus tēva šķirnes zirgu biznesam.

Arī bez WikiLeaks publikācijām sen zināms, ka starp daudziem Latvijas politiskās elites pārstāvjiem un ASV diplomātiem ir sulaiņu un kungu attiecības – mūsējie pie amerikāņiem dodas salīkušu muguriņu, savukārt amerikāņiem nekas cits neatliek, kā vien padevīgos aborigēnus izrīkot.

Latvju zemes plašsaziņas līdzekļu darbiniekus aplidojusi līksma vēsts – slavenais miljardieris Džordžs Soross ir atcerējies par mazo Latviju un tās ekonomiskās krīzes apstākļos fiskāli izkonsolidēto mediju bēdām un dāvā mazliet iepriecinājuma. 8. decembrī kafejnīcā – lasītavā Pastnieks zvana divreiz notiks viņa finansēts Rīgas preses kluba atklāšanas pasākums.

Norises drošības struktūrās ir ar septiņiem slepenības zieģeļiem aizzieģelētas, tomēr no lielā noslēpumu maisa palaikam izduras ārā pa kādam īlenam. Pēdējā laikā īlenu ir jau tik daudz, ka maiss sāk atgādināt ezi, un pa caurumiem izbirst nepievilcīgi skandāli, kuros galvenajās lomās ir augsta ranga slepeno dienestu darbinieki.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Normunda Vilnīša un viņa apakšnieku domstarpībām sen vairs nebūtu bijis jābūt problēmai, ja vien politiskā vide nebūtu ļengana, iebiedējama un manipulējama.

Latvijas plašsaziņas līdzekļi ekonomikas krīzes laikā sastopas ar finansiālajām grūtībām, kas to īpašniekiem liek meklēt, kā atbrīvoties no nelikvīdajiem aktīviem un pārdot laikrakstus kādam, kam interese par darbošanos preses izdevumu sfērā lielāka un tauku slānis grūto laiku pārlaišanai pietiekami biezs.

Pēc tikšanās ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Normundu Vilnīti premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) ir pārsūtījis KNAB ķildu problēmu uz starpinstitucionālo komisiju, kas vasarā tika izveidota Vilnīša iecerēto biroja reformu vērtēšanai.

1789. gadā uz Britu impērijas kuģa Bounty notika sacelšanās un dumpinieki kapteini Viljamu Blaju kopā ar viņam lojālajiem jūrniekiem iesēdināja mazā laiviņā un palaida. Blajs neticamā kārtā pārpeldēja pāri okeānam, nokļuva Filipīnās un pēc tam Eiropā.

Valda Dombrovska valdības deklarācijā solījumos tieslietu un korupcijas apkarošanas jomā ierakstīta frāze: "Nodrošināsim Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības neatkarību." Tiesa gan, nav paskaidrots, no kā īsti KNAB būtu jābūt neatkarīgam, taču var iztēloties, ka ar to varētu būt domāta neatkarība no dažādiem politekonomiskiem grupējumiem, ka KNAB pret saviem klientiem būs bezkaislīgi objektīvs un vienlīdz bargs, neatkarīgi no tā, ar kuru partiju koruptants saistīts.

Latvijas tauta ar lielu atvieglojumu sirdī var tagad priecāties, ka pēc dīvainām peripetijām koalīcijas veidošanā un nežēlīga kašķa valdošākās politiskās apvienības Vienotība iekšienē beidzot ir izveidota valdība ar Valdi Dombrovski priekšgalā, šai valdībai ir deklarācija, ir arī jauns Saeimas prezidijs, līdz ar to politiskā vide var sākt ieņemt konstruktīva darba pozu.

Pēc 10. Saeimas vēlēšanām ar jaunu sparu atsācies senais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadošo darbinieku kašķis pret savu priekšnieku Normundu Vilnīti. Vilnīša vietnieki Juta Strīķe un Alvis Vilks, kā arī seši nodaļu vadītāji premjeram Valdim Dombrovskim un starpinstitūcijas komisijas priekšsēdētājam, prokuroram Arvīdam Kalniņam nosūtījuši vēstuli, kurā pauž žēlabas par Vilnīša iecerētajiem KNAB reorganizācijas plāniem.

Noticot partiju apvienības Vienotība nosaukumam, lozungiem un Valda Dombrovska gaišajam tēlam, milzīgs skaits Latvijas pilsoņu vēlēšanās nobalsoja par šo politisko veidojumu.

Premjers un vienlaikus nākamās valdības veidotājs Valdis Dombrovskis vēl pirms vēlēšanām vai katrā intervijā runāja, ka vislabākā, pēc viņa domām, būšot tā pati vecā koalīcija. Īsti tā pati vecā koalīcija, saprotams, nevar sanākt, bet nu publika saprata, ka ar to domāta Vienotība, ZZS un VL!/TB/LNNK. Pēc mulsuma brīžiem ar Saskaņas centra te aicināšanu, te atstumšanu no valdības veidošanas, Dombrovskis atkal ar saviem izteikumiem un visu savu būti rādīja, ka grib nacionāļus savā koalīcijā. Pagājušajā nedēļā jau bija apmēram zināms, kāda daļa no valdības pienāksies VL!/TB/LNNK, un jāteic, atvēlēts viņiem nebija daudz – tik vien kā viena ministra vieta.

Valdības jaunā modeļa šoferis (Valdis Dombrovskis) un virsbūve (Vienotība, ZZS un VL-TB/LNNK) ir zināma, taču pagaidām vēl līdz galam nav skaidrs, kur atradīsies karburators, lukturi, cik salonā būs krēslu.

Iekšlietu ministrija (IeM) ir atteikusies sniegt Saeimas Nacionālās drošības komisijas pieprasītās ziņas par pēdējās desmitgades laikā drošības dienestiem izsniegtajām piesegpasēm, jo komisijas vārdā nosūtītajā pieprasījumā esot trūcis pamatojuma valsts noslēpumu saturošās informācijas iegūšanai.

Apvienības Vienotība valde nolēmusi piedāvāt apvienībai Saskaņas centrs (SC), Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!/Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL/TB/LNNK) kopīgi ar līdzvērtīgiem nosacījumiem veidot jauno valdību, ceturtdien vakarā pēc valdes sēdes žurnālistus informēja Vienotības līderi.

Labākais nākamās valdības modelis būtu četru politisko spēku – Vienotības, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), apvienības Saskaņas centrs (SC) un nacionālās apvienības Visu Latvijai-TB/LNNK (VL-TB/LNNK) – sadarbība, taču koalīcijas veidošanas sarunas sarežģī pretrunas starp SC un nacionālo apvienību, trešdien intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atzina premjers un jaunās valdības sarunu iniciators Valdis Dombrovskis (Vienotība).