Māris Krūmiņš / Autori

Nākamajā mēnesī Maltā tiks uzsākta plaša klejojošo kaķu sterilizācijas programma, kurai šīs valsts valdība šogad atvēlējusi 200 000 eiro. Pēc tam, kad neveiksmi piedzīvoja mēģinājums izsludināt privāto iepirkumu šī darba veikšanai, nospriests, ka dzīvniekus tvarstīs, sterilizēs, bet pēc tam brīvībā atlaidīs valsts iestādes – Dzīvnieku labklājības direktorāta – speciālisti, kuriem gan bez palīgiem neiztikt.

Austrijas policisti Vīnes lidostā aizturējuši vīrieti, kurš ieradies ar reisu no Etiopijas un mēģinājis nelegāli ievest valstī 85 gekonus, divas čūskas un divus skorpionus. Viņa ceļasomās esošajās noslēgtajās plastmasas kastēs ievietotās radības bijušas nomocītas un cietušas no organisma atūdeņošanās, taču nu, kad kādu laiku pavadījušas Šēnbrunnas zoodārzā, jau atkopušās.

Pašreizējās spiedīgās finanšu situācijas apstākļos Igaunijas valdībai būs grūti atrast līdzekļus, lai izpildītu izglītības darbinieku vēlmi, lai no nākamā gada skolotāju minimālā alga sasniegtu prognozējamo vidējo algu valstī – tātad 1942 eiro. To otrdien atzinusi izglītības ministre Kristina Kallasa, gan piebilstot, ka lielāka skaidrība varētu rasties augustā, kad valdošā koalīcija ķersies pie nākamā gada budžeta veidošanas.

Urugvajas prezidents Luiss Lakalje-Pou ir nonācis sprukās. Pagājušās nedēļas nogalē viņš paziņoja par lēmumu pārkausēt prāvo nacistiskās Vācijas simbolu – kāškrustu nagos turošo ērgli, kas savulaik greznoja 1939. gadā nogrimušo vācu karakuģi. Lakalje-Pou stāstīja, ka no pārkausētā bronzas ērgļa tiks izveidots cits simbols – miera balodis. Taču nu viņam savu lēmumu nācies mainīt sabiedrības un paša konservatīvās partijas biedru spiediena rezultātā.

Bez acīmredzamiem, nekavējoties novērtējamiem rezultātiem beigusies ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena divu dienu vizīte Ķīnā, kuras laikā viņš vakar tomēr ticies arī ar šī valsts prezidentu Sji Dzjiņpinu. Taču pozitīvais ir tas, ka abu valstu amatpersonas vienojušās, ka jāturpina dialogs, lai uzlabotu attiecības starp pasaules ekonomiskā ziņā vadošajām lielvarām, kas beidzamo gadu laikā ir sliktākas nekā jebkad.

Šonedēļ Itālijā notika atvadas no ilggadējā premjera Silvio Berluskoni, bez kura valsts politiskā dzīve nebija iedomājama vairākas desmitgades. Vieniem viņš paliks atmiņā kā nelabojams blēdis un populists, citiem – kā cilvēks, kurš savulaik spēja saliedēt Itālijas konservatīvos spēkus un pretoties politkorektuma diktātam.

Teju ne dienas bez kādas apšaudes vai bumbas sprādziena – tāda pašlaik ir situācija Zviedrijā, kas, pēc britu avīzes “Daily Mail” trāpīgā apzīmējuma, kļuvusi par īsti “bandītu paradīzi”. Visvairāk par savu drošību ir noraizējušies triju lielāko pilsētu (Stokholmas, Gēteborgas un Malmes), kā arī to apkaimju iedzīvotāji, jo vardarbīgās bandas, kuras lielākoties veido no Tuvajiem Austrumiem vai Āfrikas ieceļojuši imigranti, kārtojot savus rēķinus, absolūti nerēķinās, ka ciest var arī likumpaklausīgi pilsoņi.

Ar graujošu spriedumu kompānijai “Starbucks” beigusies tiesas prāva pret bijušo augsta ranga darbinieci, kuru no darba atlaida, jo viņa bija baltās rases pārstāve – vienkārši tādēļ, ka tāds “grēkāzis” uzņēmuma vadībai tolaik bija nepieciešams. “Starbucks” nāksies šķirties no 25 miljoniem soda naudas, samaksāt kompensācijā Šenonai Filipsai 600 000 dolāru, kā arī izmaksāt viņai kopš nelikumīgās atlaišanas 2018. gadā neizmaksāto algu – vairāk nekā miljonu dolāru.

Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko šonedēļ izlielījies, ka jau saņēmis pirmos Krievijas solītos taktiskos kodolieročus, kurus nekavēšoties likt lietā, ja kāda valsts uzsāks agresiju pret Baltkrieviju. Taču šis paziņojums lielākoties bija domāts iekšējai auditorijai, jo vēlāk intervijā televīzijas kanālam “Rossija 1” vadonis jau sāka izlocīties – viņam nācās atzīt, ka piegādes process īsti vēl nav uzsākts, turklāt arī “sarkanā podziņa” paliks Kremļa rokās, un Lukašenko neviens negrasās dot tiesības pieņemt lēmumu par kodolieroču izmantošanu.

Svētdien Melnkalnē notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās lielāko atbalstu guvušas divas partijas, kuras par savu prioritāti pasludinājušas šīs Balkānu valsts iestāšanos Eiropas Savienībā, liecina provizoriskie rezultāti. Tīri matemātiski “Pokret Evropa!” (“Eiropa tagad!” jeb PES) un Demokrātiskā sociālisma partija (DPS) varētu izveidot pietiekami stabilu vairākuma koalīciju, lai realizētu šo nodomu, taču problēma tāda, ka partiju savilkto “sarkano līniju” dēļ pašlaik šāda sadarbība nešķiet iespējama.

Spānijas un Portugāles dienvidu piekrastē beidzamo gadu laikā reģistrēti simtiem gadījumu, kad zobenvaļi uzbrukuši jahtām un buru laivām, un trīs peldlīdzekļi cietuši tik nopietni, ka nogrimuši. Ar ko saistīta šāda lielo jūras zīdītāju uzvedība, pētniekiem nav īsti skaidrs.

Ukrainā karojošās Krievijas privātās militārās kompānijas “Wagner” saimnieks Jevgēņijs Prigožins paziņojis, ka negrasās pildīt Aizsardzības ministrijas pavēli un slēgt oficiālu kontraktu ar šo iestādi. Pavēle, kas attiecas uz visiem tā dēvētajiem “brīvprātīgajiem” militāriem formējumiem, spēkā stāsies 1. jūlijā.

ASV republikāņu partijā faktiski jau sākusies cīņa par to, kuru politiķi partija nominēs kā prezidenta amata kandidātu 2024. gada vēlēšanām. Pašlaik pieteikušies jau kāds desmits kandidātu, taču ārpus konkurences joprojām ir eksprezidents Donalds Tramps, kuram tik plašs sāncenšu loks var izrādīties izdevīgs.

Neraugoties uz to, ka veselības aizsardzības nozarē algas pieaug, Igaunijā joprojām nav pietiekams skaits ģimenes ārstu un medmāsu, vēsta mūsu ziemeļu kaimiņvalsts sabiedriskais medijs “ERR”. Pašlaik brīvas ir gandrīz 150 ģimenes ārstu vakances, bet medmāsu trūkums ir vēl lielāks. Ir bažas, ka attiecībā uz ģimenes ārstiem situācija būtiski neuzlabosies, jo daudzi speciālisti jau sasnieguši pensionēšanās vecumu.

Ņemot vērā to, ka dienestam Japānas pašaizsardzības spēkos piesakās aizvien mazāk un mazāk jauniešu, politiķi apsver iespēju mainīt kopš 1954. gada spēkā esošo kārtību, kas profesionālajā dienestā liedz iestāties cilvēkiem ar tetovējumiem. Vecāko paaudžu ļaudīm tetovējumi joprojām asociējas ar japāņu organizētās noziedzības grupējumiem, kurus dēvē par “jakudza”, bet jaunieši, sekojot pasaules modei, uzskata, ka tetovējoties tikai izdaiļo savu ķermeni.

Lai kaut nedaudz mazinātu ar NATO samita rīkošanu saistītās iedzīvotājiem sagādātās neērtības, Viļņas pašpārvalde nolēmusi, ka no 10. līdz 13. jūlijam sabiedriskais transports Lietuvas galvaspilsētā būs bez maksas. Tomēr pašās samita dienās – 11. un 12. jūlija – daudzi maršruti būs mainīti, jo vecpilsēta vispār tiks slēgta transportam, un ierobežojumi paredzēti arī ap izstāžu centru “LITEXPO”, kur notiks samits.

Lielas galvassāpes Eiropas Savienībai (ES) var sagādāt prokrievisko politisko spēku popularitātes pieaugums Austrijā un Slovākijā. Iemesli, kādēļ tas notiek, ir dažādi, taču fakts paliek nemainīgs – pie varas apņēmīgi laužas politiķi, kuru retorika daudz neatšķiras no Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna uzskatiem.

Londonas Augstajā tiesā otrdien vairāk nekā piecu stundu garumā liecības sniedza un uz jautājumiem atbildēja princis Harijs. Atbildētāji šajā viņa iniciētajā prāvā ir mediju grupa “Mirror Group Newspapers” (“MGN”), un Harijs apgalvo, ka tās īpašumā esošie tabloīdi gadiem ilgi izmantojuši nelikumīgas informācijas vākšanas metodes, lai publicētu viņu nomelnojošus rakstus. Liecību sniegšana turpināsies šodien, bet pati prāva ilgs vēl vairākas nedēļas.

Stingrā režīma cietumā ASV Kolorādo štatā miris 79 gadus vecais Roberts Hansens – kādreizējais Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) aģents, kurš nodarīja milzīgu kaitējumu ASV nacionālās drošības interesēm, strādājot sākumā PSRS, bet pēc tam Krievijas labā. 2001. gadā, “piespiests pie sienas” viņš atzinās spiegošanā un izvairījās no nāvessoda.

Jau vairākus mēnešus pēc kārtas strauji turpina pieaugt vācu galēji labējās partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) popularitāte. Ja Bundestāga vēlēšanas notiktu šobrīd, par šo partiju būtu gatavi balsot 18% vēlētāju, kas nozīmē, ka popularitātes ziņā tā panākusi kanclera Olafa Šolca vadītos sociāldemokrātus (pārliecinošs līderis aptaujās ir opozīcijā esošais konservatīvo bloks CDU/CSU, par ko balsotu 29% respondentu).

Polijas un Lietuvas amatpersonas ir nobažījušās, ka nākamajā mēnesī varētu strauji aktivizēties nelegālo migrantu mēģinājumi no Baltkrievijas iekļūt Eiropas Savienības valstu teritorijā. Aizbildinoties ar ikgadējo festivālu “Slavjanskij bazar”, Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko noteicis bezvīzu režīmu desmitiem pasaules valstu pilsoņiem.

“Serbija pret vardarbību” – tāds bija galvenais lozungs sestdien Belgradā notikušajai protesta akcijai (jau piektajai beidzamā mēneša laikā), kurā piedalījās vairāki desmiti tūkstošu cilvēku. Taču vienlaikus viņi protestēja arī pret labēji populistisko prezidentu Aleksandru Vučiču un citām augstākajām amatpersonām, kas, vairāk nekā desmit gadus esot pie varas, veicinājušas to, ka vardarbība netiek nosodīta.