Māris Krūmiņš / Autori

NATO un tās vadošo dalībvalstu līderi solījuši darīt visu iespējamo, lai līdz nākammēnes Viļņā paredzētajam Ziemeļatlantijas alianses samitam nodrošinātu Zviedrijas pievienošanos blokam. Skaļākās iebildes pret to paudusi Turcija, bet pēc šīs valsts prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pārvēlēšanas amatā esot cerības, ka Ankara savu pozīciju mainīs. Taču Zviedrijas uzņemšanu NATO nav ratificējusi arī Ungārija, turklāt šīs valsts amatpersonas izvairās no skaidras atbildes uz jautājumu, kādēļ notiek vilcināšanās.

Iespējams, ka mūsu planētu laiku pa laikam patiešām apmeklē kādas citas civilizācijas pārstāvji, bet tikpat labi var būt, ka Zemes atmosfērā notiek reti un neparasti procesi, līdz kuru izskaidrojumam mūsdienu zinātne vēl nav tikusi. Nepieciešams vairāk datu, tiem jābūt precīzākiem, tādēļ vajadzīgas arī labi kalibrētas novērošanas ierīces. Tāds secinājums izriet no Neidentificēto lidojošo objektu (NLO) izpētei veltītās ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (“NASA”) ekspertu sēdes, ko pirmo reizi internetā bija iespējams vērot ikvienam.

Šodien ir pēdējā dienā, kad Krievijā atļauts uzturēties vairākiem simtiem Vācijas civildienesta ierēdņiem, kultūras organizāciju pārstāvjiem un skolotājiem. Ņemot vērā pasliktinājušās attiecības starp abām valstīm, Krievijas Ārlietu ministrija jau aprīlī nolēmusi nepagarināt viņiem izsniegtās uzturēšanās atļaujas.

Igaunijas ekonomikas ministrs Tīts Rīsalo jau informējis Japānu, ka pārlieku lielo izmaksu dēļ mūsu ziemeļu kaimiņvalsts nepiedalīsies Vispasaules izstādē “EXPO”, kas 2025. gadā notiks Osakā. Tomēr parlamentārieši (tai skaitā valdošās koalīcijas pārstāvji) un daļa uzņēmēju cer, ka šo lēmumu vēl izdosies pārskatīt.

Dabas pētnieki Zviedrijas dienvidrietumu piekrastē pamanījuši par Hvaldimiru iedēvēto baltvali, kurš tiek uzskatīts par Krievijas “spiegu”. Ir aizdomas, ka viņš savulaik izbēdzis no Krievijas Ziemeļu karaflotes bāzes Murmanskā. Valis pirmo reizi 2019. gadā tika fiksēts Norvēģijas ziemeļu piekrastes ūdeņos, bet tagad gar piekrasti devies uz dienvidiem tālāk no ierastajām baltvaļu uzturēšanās vietām.

Pēc svētdien notikušās Turcijas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas valsts vadītāja amatu saglabājis Redžeps Tajips Erdogans, kurš Turciju premjera, bet pēc tam arī prezidenta statusā vada jau 20 gadus. Opozīcijai, kas pēc ilgiem laikiem bija spējusi atbalstīt vienotu kandidātu, tas ir nepatīkams zaudējums, bet Erdoganam tagad vairāk nāksies domāt nevis par ģeopolitiskajām ambīcijām un megaprojektiem, bet gan to, kā izvest valsti no ekonomiskās krīzes, kuru viņa paša nepārdomātā politika arī izraisījusi.

Sākot ar 1. jūniju no Baltkrievijas Polijā būs aizliegts iebraukt kravas automašīnām ar Baltkrievijas un Krievijas numurzīmēm. Spriežot pēc visa, tā ir reakcija uz Baltkrievijas Augstākās tiesas lēmumu apstiprināt astoņu gadu cietumsodu poļu izcelsmes žurnālistam Andžejam Počobutam, kuru Aleksandra Lukašenko režīms apsūdzējis pretvalstiskā darbībā.

Ukrainas bruņoto spēku cerības saņemt modernos iznīcinātājus “F-16” šajā gadā ir ļoti niecīgas, liecina Rietumvalstu politiķu paziņojumi. Iespējams, ka tuvākajās nedēļās vai mēnešos varētu tikt uzsākta Ukrainas pilotu apmācība, taču tā būs mēnešiem ilga, turklāt pašlaik nav nekādas skaidrības, kuras valstis patiešām varētu piegādāt šīs kara lidmašīnas.

ASV Federāla izmeklēšanas biroja (FIB) atslepenotie dokumenti liecina – 1983. gadā, kad britu karaliene Elizabete II apmeklēja Kaliforniju, kāds īru izcelsmes amerikānis draudējis ar viņu izrēķināties. Arī citu valsts vizīšu laikā (karaliene apmeklēja ASV 11 reizes) FIB un Slepenais dienests īpašu uzmanību pievērsis apdraudējumam, ko varējuši radīt radikāli noskaņotie īru nacionālisti.

Šoruden beigsies jau vairākkārt pagarinātais NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pilnvaru termiņš šajā amatā, un norvēģu valstsvīrs licis saprast, ka tajā palikt neplāno. Taču mazliet vairāk nekā mēnesi pirms alianses samita Viļņā, kurā būtu jāpanāk vienošanās par viņa pēcteci, joprojām izskan tikai ne īpaši pārliecinoši minējumi un baumas, turklāt politiķi, vēloties palikt anonīmi, medijiem minējuši ne vienu vien iespējamo kandidātu.

Nedēļas sākumā notikušajā uzbrukumā Krievijas Belgorodas apgabalam, iespējams, patiešām nepiedalījās Ukrainas bruņoto spēku karavīri, taču bez Kijivas augstākās militārās pavēlniecības ziņas tas notikt nevarēja. Par to ir pārliecināti starptautisko ziņu aģentūru aptaujātie militārie eksperti, kuri norāda, ka šai operācijai varētu būt bijuši vairāki mērķi.

Māja Austrijas pilsētā Braunavā pie Innas, kurā 1889. gadā pasaulē nāca vēlākais nacistu fīrers Ādolfs Hitlers, tiks pārveidota par policijas virsnieku apmācības centru, nolēmušas varasiestādes. Plānots, ka remonts tajā sāksies jau šā gada rudenī, tomēr Austrijas mediji norāda, ka projekts ir būtiski sadārdzinājies, un pašlaik Iekšlietu ministrijai nemaz nav tā realizēšanai nepieciešamo līdzekļu.

Kopš pagājušās nedēļas nogales Tallinā sākuši kursēt nakts autobusi, kuru četri maršruti dod iespēju nokļūt no pilsētas centra līdz vairākām apkaimēm, ko mēdz dēvēt par Tallinas “guļamrajoniem”. Pilsētas domes uzsāktais pilotprojekts tiks realizēts līdz 17. septembrim, bet pēc datu analīzes izlems, vai to ir lietderīgi turpināt.

Krāšņi tērpi, antīki limuzīni un vairāk nekā 1000 viesu lielākoties no “vecās Eiropas” aristokrātiskajām ģimenēm – šādos apstākļos laulības ostā Minhenē iestūrējis Bavārijas princis Ludvigs un viņa izredzētā Sofija Aleksandra Evekinka. Pati karaliste nepastāv kopš 1918. gada, taču Vitelsbahu dinastija, kas gadsimtu gaitā saradojusies ar citiem pazīstamiem Eiropas karaļnamiem, joprojām ir gana ietekmīga šajā Vācijas federālajā zemē.

Pateicoties Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizītei Japānā, Hirosimā notikušajā pasaules ekonomiski attīstītāko valstu grupas G7 samitā lielākā uzmanība tika pievērsta tieši nepieciešamībai arī turpmāk sniegt maksimālu atbalstu Ukrainai, kas jau gandrīz 15 mēnešus aizstāvas pret Krievijas agresiju. Samita dalībnieki apstiprināja jaunas sankcijas pret Krieviju un mudināja Ķīnu izmantot savu ietekmi, lai pārliecinātu Kremli izbeigt karu.

Gruzijas opozīcija šodien uzsākusi protestus, iebilstot pret to, ka tiek atjaunota aviosatiksme starp Gruziju un Krieviju. Reisi no Maskavas uz Tbilisi un atpakaļ, kas nav notikuši kopš 2019. gada, tiek atsākti pēc Kremļa iniciatīvas.

Jau kopš pagājušās nedēļas vairāki desmiti Polijas tālbraucēju bloķē šīs valsts robežkontroles punktu ar Ukrainu, protestējot pret to, ka Eiropas Savienības lēmumu dēļ ukraiņu kravu pārvadātāji ir izdevīgākā situācijā, salīdzinot ar poļu šoferiem. Viņi uzskata, ka nepieciešams atjaunot savstarpējo atļauju sistēmu, kas bija spēkā līdz Krievijas agresīvajam iebrukumam Ukrainā un kas tagad pēc ES lēmuma atcelta vismaz līdz nākamā gada vasarai.

Nu jau 20 gadus Turcijā valdījušais autoritārais prezidents Redžeps Tajips Erdogans riskē šo varu zaudēt. Ja ne prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, kas notiks svētdien, tad otrajā, ko nepieciešamības gadījumā sarīkos pēc divām nedēļām.

Francijas parlamenta apakšpalāta pēc asām debatēm un sīva balsojuma pieņēmusi likumprojektu, kas paredz – pie pilsētu rātsnamiem vai mērijām turpmāk obligāti līdz ar Francijas karogu būs jāizkar arī Eiropas karogs. Tomēr tas attieksies vien uz tām pašvaldībām, kurās ir vismaz 1500 iedzīvotāju, bet mazo pašvaldību Francijā ir tik daudz, ka pat vairāki prezidentu Emanuelu Makronu atbalstoši deputāti norādījuši, ka neredz lielu jēgu šim likumam.

Pirmo reizi vēsturē Interpols vērsies pie sabiedrības, lai tā palīdzētu identificēt neatklātu noziegumu upurus. Organizācijai noderētu jebkādas ziņas par 22 sievietēm, kuras gājušas bojā vardarbīgā nāvē, un kuru mirstīgās atliekas laikā no 1976. līdz 2019. gadam atrastas Vācijā, Beļģijā un Nīderlandē.

Liela skandāla epicentrā nonācis Lietuvas parlamenta opozīcijas deputāts Remigijs Žemaitaitis. Interneta sociālajā tīklā “Facebook” viņš kritizējis Izraēlas rīcību, nojaucot kādu palestīniešu skolu Betlēmē, un ne tikai salīdzinājis Izraēlu ar Krieviju, bet arī atļāvies izteikumus, kas tiek traktēti kā antisemītiski.

Eiropā turpina pieaugt nakts vilcienu popularitāte, un tiek ieviesti aizvien jauni un jauni maršruti starp kontinenta lielpilsētām. Ceļotāji, kuriem nav īpaši jāsteidzas, novērtē komfortu, ko nakts vilcieni sniedz salīdzinājumā ar lidmašīnām, turklāt arī vilcienu biļešu cenas daudz nepārsniedz aviobiļešu cenas, bet, ceļojot visai ģimenei iespējams pat ietaupīt.