Māris Krūmiņš / Autori

Šonedēļ no cietuma Kalifornijas štatā atbrīvota 73 gadus vecā Leslija van Houtena – viena no bēdīgi slavenās “Mensona ģimenes” loceklēm. Pirms vairāk nekā 50 gadiem Čārlza Mensona vadītais noziedzīgais grupējums, cenšoties izraisīt rasu nemierus, veica virkni skaļu slepkavību Losandželosā un tās apkaimē. Van Houtenu tiesa atzina par līdzvainīgu divu cilvēku noslepkavošanā un sākotnēji piesprieda viņai nāvessodu.

Somijas premjerministra Peteri Orpo labējā valdība nonākusi kritikas krustugunīs par to, ka nepietiekami vēršoties pret koalīcijā pārstāvēto Somu partiju, kuras politiķi vairākkārt pieķerti rasistiskos un naidu kurinošos izteikumos. Vairums šo incidentu notikuši pirms vairākiem vai pat daudziem gadiem – kā gadījumā ar premjera vietnieci un finanšu ministri Rīku Purru. Taču opozīcija uzskata, ka tie vienalga ir pamats, lai spriestu par neuzticības izteikšanu ministrei.

Rezultāti ir labi, taču varēja būt vēl labāki – tā NATO samitā Viļņā pieņemtos lēmumus raksturojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Ukraina tā arī nav saņēmusi uzaicinājumu iestāties NATO, turklāt attiecībā uz šo procesu dotie solījumi ir pavisam nekonkrēti. Toties vakar samita noslēdzošajā dienā uz pirmo sanāksmi sanāca jaunizveidotā NATO – Ukrainas padome, bet G7 valstis apsolīja ilgtermiņa militāro un cita veida palīdzību Ukrainai.

Trešdienas vakarā jau drīz pēc NATO samita Viļņā ASV prezidents Džo Baidens dosies uz Helsinkiem, kur noslēgsies viņa Eiropas vizīšu programma. Somijas galvaspilsētā augsto viesi jau gaida, un tiek darīts viss nepieciešamais, lai vizīte notiktu bez kādiem nepatīkamiem pārsteigumiem, vēsta Somijas sabiedriskais medijs “Yle”, uzsverot, ka šajās dienās Helsinku iedzīvotājiem jārēķinās ar papildu drošības pasākumiem un ar tiem saistītām neērtībām.

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā šodien sāksies gadskārtējais NATO samits, kura galvenā intriga ir – kādi piedāvājumi attiecībā uz pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei tiks izteikti Ukrainai, kādas drošības garantijas tai tiks sniegtas. Tieši vai netieši arī citi izskatāmie jautājumi vērtējami, ņemot vērā Krievijas pērn uzsākto pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Tas attiecas gan uz nepieciešamību stiprināt NATO austrumu flangu, gan vajadzību intensīvāk ražot munīciju un ieročus.

Viļņā notiekošajā NATO samitā alianses ģenerālsekretāra amatā uz vēl vienu gadu tiks apstiprināts 64 gadus vecais norvēģis Jenss Stoltenbergs. Alianses vadītāja pienākumus viņš pilda kopš 2014. gada, un šī ir jau ceturtā reize, kad Stoltenberga pilnvaras tiek pagarinātas, viņam pašam pēc tā īpaši netiecoties.

Baltajā namā notikušās sarunas ar Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristešsonu ASV prezidents Džo Baidens izmantojis, lai vēlreiz uzsvērtu nepārprotamu atbalstu Zviedrijas centieniem pievienoties NATO. Pašlaik izskatās, ka Turcijas (un mazākā mērā Ungārijas) nostājas dēļ tas nenotiks līdz nākamnedēļ Viļņā paredzētajam NATO samitam, taču arī pašreizējais statuss ļauj Zviedrijai ciešāk sadarboties ar NATO, un, kā norāda “Foreign Policy”, arī atrodoties “alianses priekšnamā”, valsts nebūt nejūtas pamesta likteņa varā.

Skandalozajai vides aizsardzības aktīvistei Grētai Tūnberjai dzimtajā Zviedrijā izvirzītas apsūdzības par nepakļaušanos policijas prasībām, un šomēnes viņai sāksies stāties tiesas priekšā. Teorētiski par šādu pārkāpumu draud pat sešu mēnešu ieslodzījums, taču parasti tiesas aprobežojas ar naudassoda piespriešanu.

Igaunijas izglītības un zinātnes ministre Kristina Kallasa brīdinājusi – kļūda aplēsēs nozīmē, ka programmai, kuras mērķis ir visas izglītības sistēmas pāriešana tikai uz igauņu valodu, nākamā gada budžetā varētu pietrūkt 27 miljonu eiro, bet turpmākajos gados šis deficīts varētu kļūt vēl lielāks. Tātad valdībai, ja tā vēlas pieturēties pie šīs programmas īstenošanas, jāmeklē papildu līdzekļi.

Uzreiz pēc nākamnedēļ paredzētā NATO samita Viļņā ASV prezidents Džo Baidens dosies uz Helsinkiem, kur viņam paredzēta gan divpusēja tikšanās ar Somijas kolēģi Sauli Nīnisti, gan dalība ASV un Ziemeļvalstu samitā, kurā klāt būs arī Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes līderi. Liela uzmanība šajās sarunās noteikti būs pievērsta NATO ziemeļu flanga uzdevumiem, rēķinoties ar to, ka arī Zviedrija jau drīz kļūs par NATO dalībvalsti.

Vairs tikai nedēļa atlikusi līdz NATO samitam Viļņā, un izredzes uz to, ka līdz šim brīdim Zviedrija kļūs par 32. Ziemeļatlantijas alianses dalībvalsti, rūk ar katru dienu. Tās pievienošanos NATO joprojām nav ratificējušas Turcija un Ungārija, turklāt nav nekādu pazīmju, ka to nostāja varētu mainīties. Stokholmā gan cerības tiek liktas uz šonedēļ plānoto Zviedrijas premjera Ulfa Kristešsona tikšanos ar ASV prezidentu Džo Baidenu, kā arī Zviedrijas un Turcijas ārlietu ministru sarunām NATO galvenajā mītnē Briselē.

Pagājušonedēļ iznācis Austrijas avīzes “Wiener Zeitung” pēdējais drukātais izdevums. Turpmāk šis laikraksts būs pieejams vien digitālā formātā, lai gan redakcija plāno izdot arī drukātu mēnešrakstu. Pirms 320 gadiem dibinātā dienas avīze ir viens no senākajiem izdevumiem pasaulē.

Nekārtības, kas Francijas pilsētās sākās pēc tam, kad policists nošāva 17 gadu vecu alžīriešu izcelsmes puisi, ir mazliet apslāpētas, pateicoties milzīgajam mobilizēto drošības dienestu darbinieku skaitam – vairāk nekā 45 000 policistu un žandarmu. Tomēr nevar pilnībā izslēgt iespēju, ka gluži tāpat kā 2005. gadā, lai apturētu nemierus, Francijas valdībai nāksies noteikt ārkārtas stāvokli ar visām no tā izrietošajām sekām.

Apritējusi jau nedēļa kopš “Wagner” algotņu dumpja mēģinājuma Krievijā, taču īstas skaidrības par šī militārā grupējuma nākotni nav. Ir zināms, ka “vāgneriešu” formālais saimnieks Jevgeņijs Prigožins pabijis Baltkrievijā, kuras līderis Aleksandrs Lukašenko apsolījis viņam un citiem dumpiniekiem patvērumu, pirms tam šo lēmumu saskaņojot ar Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu. Taču kaujinieki joprojām ir bāzēs okupētajā Ukrainas daļā, bet kā pavēles viņi pilda – īsti nav saprotams.

Spānijas provinces Katalonijas valdība atgādinājusi sabiedrisko peldbaseinu pārvaldītājiem – arī sievietēm, gluži tāpat kā vīriešiem, ir visas tiesības sauļoties un peldēties ar atkailinātām krūtīm. Municipalitātēm norādīts, ka par šīs kārtības neievērošanu tās var sodīt pat ar 500 000 eiro lielu naudas sodu.

Vairāk nekā pusmiljons cilvēku pagājušajā gadā pametuši Vācijas katoļu baznīcas draudzes, liecina statistika, kas šonedēļ tika publiskota Vācijas bīskapu konferences ietvaros. Konkrēti iemesli šādai rīcībai mēdz būt dažādi, taču tiek uzskatīts, ka viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ cilvēki novēršas no baznīcas, ir tās nespēja tikt galā ar pedofilijas skandāliem un nevēlēšanās piekrist mūsdienīgām reformām.

Kreiso partiju aliansi pārstāvošais Helsinku mēra vietnieks Pāvo Arhinmeki kļuvis par neparasta skandāla galveno varoni. 46 gadus vecais politiķis pieķerts zīmējam grafiti uz kāda dzelzceļa tuneļa sienas. Savu vainu un muļķīgo uzvedību Arhinmeki atzinis, arī naudas sodu esot gatavs maksāt, taču no amata atkāpties negrasoties.

Pirms mēneša uzliesmojušais skandāls, kad kāda mūzikas fane pēc Viļņā notikušā koncerta apsūdzēja rokgrupu “Rammstein” un tās līderi Tilu Lindemanu seksuālā vardarbībā, beidzies ne ar ko. Lietuvas galvaspilsētas policija, uzklausot dažādas liecības, nospriedusi, ka pamata ierosināt krimināllietu nav, un šādu nostāju atbalstījusi arī Lietuvas ģenerālprokuratūra. Tikmēr mūziķu dzimtajā Vācijā izmeklēšana gan ir uzsākta, jo vēl vairākas jaunas sievietes apgalvojušas, ka “Rammstein” vīri pret viņām izturējušies seksuāli vardarbīgi.

Pagājušajā nedēļā visa pasaule sekoja līdzi batiskafa “Titan” glābšanas operācijai. Diemžēl visi pieci cilvēki, kuri atradās šajā zemūdens aparātā, jo vēlējās aplūkot vairāk nekā trīs kilometru dziļumā esošo “Titānika” vraku, gāja bojā. Taču šī traģēdija no jauna uzjundījusi jautājumu – vai par šādu ļoti turīgu un apzināti riskējošu pārgalvju glābšanu būtu jāmaksā no valsts budžetu, tātad nodokļu maksātāju kabatām.

Igaunijas austrumu robežu pilnībā aprīkot un nostiprināt nav iespējams ātrāk par 2025. gadu. Tā sarunā ar mūsu ziemeļu kaimiņvalsts sabiedrisko mediju “ERR” sacījis Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss. Ņemot vērā nestabilo situāciju Krievijā, viņš uzsvēris, ka valsts struktūrām ir plāns gadījumam, ja robežu mēģinās šķērsot liels skaits migrantu.

Pakāpeniski atsakoties no fosilā kurināmā, vairākas Eiropas Savienības valstis turpmāk nolēmušas likt uzsvaru ne tikai uz vēja un saules enerģiju, bet arī jaunu atomelektrostaciju būvniecību. Tas nozīmē, ka būs jādomā, kur droši noglabāt aizvien pieaugošo radioaktīvo atkritumu daudzumu, un vienīgā valsts, kas šo problēmu gandrīz vai atrisinājusi, ir Somija. Nākamo divu gadu laikā darbība būtu jāuzsāk gandrīz puskilometru zem zemes ierīkotajai atkritumu glabātavai “Onkalo”, kuras projekts tika apstiprināts tālajā 2000. gadā.

Šonedēļ Somijā savus pienākumus sākusi pildīt labējā valdība, ko vada konservatīvās Nacionālās koalīcijas partijas līderis Peteri Orpo un kuras sastāvā liela loma būs nacionālkonservatīvajai Somu partijai. Valdības programma, par kuru trešdien sākās debates parlamentā, paredz nākamo četru gadu laikā valsts izdevumus samazināt par sešiem miljardiem eiro, un opozīcija jau pārmetusi, ka budžeta cirpšana notiks ne jau uz turīgāko, bet gan mazāk labklājīgo Somijas iedzīvotāju rēķina.