Mārtiņš Apinis / Autori

Finanšu sarežģījumi, ko aizvien lielāka mājsaimniecību daļa piedzīvo saistībā ar iepriekš strauji “uzlēkušo” inflāciju, ietekmējuši arī tirgotāju darbību. No viņu teiktā var noprast, ka diezgan lielai sabiedrības daļai nākas ciešāk savilkt jostas, un par to liecina arī Centrālās statistikas pārvaldes informācija par pārtikas mazumtirdzniecības apjomu samazināšanos.

Neraugoties uz strauju Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju celšanas kampaņu, Latvijas banku noguldītājiem īsti neizdodas tikt pie ļoti pamanāma savu noguldījumu atdeves pieauguma. Tas nenozīmē, ka noguldījuma likmes nepieaug, tomēr iegūtie papildu bonusi nav pārāk iedvesmojoši, lai ar skubu brīvo naudu nestu uz kredītiestādēm. Domājams, finanšu tirgus laika gaitā var spiest bankas noguldījumu likmes celt vēl, taču, raugoties no finanšu atdeves viedokļa, potenciālajiem noguldītājiem būtu vērts domāt par citām alternatīvām.

Janvāra inflācijas rādītājs bija augstāks nekā decembrī, un iedzīvotāju maki turpināja kļūt tukšāki. Aizvien turpināja rukt kopējais pirktspējas līmenis. Vienlaikus pozitīvais: ir daudzas norādes, ka gada inflācijas rādītājs jau visai drīz var sarukt līdz viencipara procentu skaitlim. Tas nenozīmē, ka daudziem, kuri saskaras ar ikdienas materiālajiem sarežģījumiem, dzīve kļūs vienkāršāka.

Pēc ilgāka pārtraukuma arī Latvijas pašvaldībām varētu pavērties iespējas, kas nav svešas citur pasaulē. Proti, tikt pie finansējuma, emitējot parāda vērtspapīrus, un tādējādi paplašināt savu finanšu resursu bāzi. Šā gada valsts budžeta likumprojektā ir paredzēta norma, kas, izlaižot obligācijas, pie finansējuma ļautu tikt Rīgas pašvaldībai, lai nodrošinātu līdzekļus investīciju projektu īstenošanai.

Krievijas iebrukuma Ukrainā otrā fāze Eiropas tautsaimniecību ievirzījusi pavisam citā realitātē nekā iepriekšējos gadu desmitos. Tā ietver gan paaugstinātas energoresursu cenas un krītošu patērētāju aktivitāti, gan nepieciešamību pēc ekonomiskā un militārā atbalsta Ukrainai. Taču ES birokrātu steigā sagatavotie lēmumi nereti var radīt problēmas valstīm, kuras vēlas palīdzēt ukraiņiem. Ekonomiskās blaknes radījušas ārkārtīgi nepatīkamu situāciju Latvijas putnkopības nozarē, jo vietējiem ražotājiem, kuri veikuši lielas investīcijas un saskaras ar strauju izmaksu kāpumu, faktiski nav iespējams konkurēt ar daudz lētāko produkciju no Ukrainas. Par to  sarunā ar “Neatkarīgo” stāsta Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas padomes priekšsēdētājs, “APF Holdings” īpašnieks Jurijs Adamovičs.

Ekonomiskajai situācijai sarežģījoties un sevi aizvien asāk piesakot iedzīvotāju maksātspējas problēmām, tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, kā skaidrot cilvēku zemo maksātspējas līmeni Latvijā, kas ievērojami atpaliek no abām kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas.

Līdz ar straujo globālās dārdzības pieaugumu pagājušais gads Latvijai ir vainagojies ar jaunu ārējās tirdzniecības rekordu, pieaugot gan preču importam, gan eksportam, taču, kā rāda statistika, pēdējais sācis uzrādīt krasi lēnākus izaugsmes tempus. Iepriekš izaugsmes ziņā par normu varējām uzskatīt eksporta pieaugumu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu naudas izteiksmē ievērojami pārsniedza 20% un pat 30% atzīmi, bet pērnā gada decembrī salīdzinājumā ar 2021. gada pēdējo mēnesi izaugsmes tempi ir sarukuši līdz 9,6%.

Pēdējā laikā strauji augošās aizdevuma likmes veicina banku peļņas pieaugumu, līdz ar to kredītiestāžu akcijas var kļūt par labu līdzekļu izvietojuma veidu tiem, kam pēc visu nepieciešamo tēriņu veikšanas nauda ir palikusi pāri. Kā vedina domāt Finanšu un kapitālu tirgus komisijas statistika, šī nauda tradicionāli nokļūst banku depozītos, taču šobrīd aizvien nepārprotamāk šķiet, ka daudz lielāku finanšu atdevi šie līdzekļi nestu ieguldīti banku akcijās.

Pēdējos mēnešos aizvien lielāku pamatu satraukumam rada pensiju otrā līmeņa rādītāji, konservatīvajiem ieguldījumu plāniem demonstrējot zaudējumus pat desmitgades periodā. Tas var radīt šaubas par to, vai, cilvēkiem beidzot savu darba mūžu, šiem uzkrājumiem veiktās sociālās iemaksas nebūs sadegušas dažādu biržu naudas kurtuvēs.

Informācija par apstrādes rūpniecības sniegumu aizvadītajā gadā rada visai duālas sajūtas. No vienas puses, varam priecāties, ka ekonomiski ļoti sarežģītā laika periodā Latvijas tautsaimniecības lielākajai nozarei ir izdevies izmanevrēt ar ražošanas apjomu kāpumu.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums kāpināt bāzes procentu likmi līdz augstākajam līmenim kopš gadsimta sākuma tā dēvēto trekno gadu izskaņas kļūs par milzīgu izaicinājumu gan mājsaimniecībām, gan veselām valstīm un to ekonomikām.

Jaunās desmitgades ģeopolitiskās izmaiņas, kā arī paredzamā globālā klimata pārmaiņu turpināšanās nes ne tikai finanšu satricinājumus, bet arī jaunas pelņas iespējas. Pēdējās attiecas arī uz Latvijas iedzīvotājiem, kuri var atļauties kaut dažus simtus eiro vērtas investīcijas nākotnei.

Ģeopolitiskā fona pasliktināšanās, kas saistīta ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir atstājusi nelabvēlīgu ietekmi uz investīciju vidi Latvijā, tomēr nauda turpina ienākt mūsu valsts tautsaimniecībā. Tas sola gan jaunas darba vietas, gan attīstību kopumā.

Ar globālām nepatikšanām saistītās negācijas nemet līkumu Latvijai, tomēr pagaidām nav pamata runāt par kardinālu situācijas pasliktināšanos. Gads sācies ar uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanos Latvijā, kas būtu vērtējama kā laba zīme ekonomikas virzībai vismaz tuvākajiem mēnešiem.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati par ekonomikas attīstību pagājušā gada pēdējā ceturksnī sakrīt ar “Neatkarīgās” pirms pāris nedēļām izvirzīto prognozi – ekonomikas kritums Latvijā ir apstājies vai, kā minimums – ļoti strauji nobremzējies.

Turpinot cenām augt straujāk nekā algām un krītoties pirktspējai, aizvien pamanāmāks kļūst aktivitātes kritums iepirkšanās centros. Varētu teikt, ka pagājušā gada decembris – mēnesis, kad parasti tiek tērēts vairāk – šoreiz ir bijis pirmais mēnesis, kad pieaugošie komunālie rēķini un citi uz augstākas inflācijas bāzes lielāki izdevumi ir likuši piebremzēties patērētāju aktivitātei valstī.

Latvietim patīk kārtīgi paēst un arī citām šeit dzīvojošajām tautām tāpat, līdz ar to pārtikas cenas Latvijā ir visai bieži apspriests temats, līdzīgi kā salīdzinoši augstā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme pārtikai. Reizēm tā pat tiek dēvēta par “nodokli nabagajiem”, jo tieši iedzīvotāju daļa ar plānāko rocību visvairāk cieš no pārtikas cenu kāpuma.

Par potenciālo elektrības cenu kāpumu saistībā ar augstākiem sadales un pārvades tarifiem ir runāts visai daudz, taču visai maz ir zināms par ekonomisko atbalstu, kādu iespējams saņemt uzņēmējiem. Nesen “Neatkarīgā” iepazīstināja ar daļu no tā atbalsta, ko sniedz valsts finanšu institūcija “Altum”, savukārt tagad laiks pievērsties Latvijas investīciju attīstības aģentūras (LIAA) potenciālam.

Laikā, kad energoresursu kāpums aizvien vairāk nomāc Latvijas uzņēmumus un mājsaimniecības un tautsaimniecībai var draudēt ieslīgšana ilgstošākā recesijā, pieaug nepieciešamība pēc dažāda rakstura ekonomikas atbalsta programmām. “Neatkarīgā” tādēļ uzsāk rakstu sēriju, lai apkopotu, kādu atbalstu uzņēmējiem piedāvā dažādas valsts institūcijas un vai šis atbalsts ir pietiekams.

Ekonomikas ieiešana recesijas fāzē un procentu likmju pieaugums nav metis līkumu arī Latvijas mājokļu tirgum, kur pirkšanas aktivitāte vairs nav tik augsta kā iepriekš. Vienlaikus patlaban piedzīvotās ekonomiskās negācijas vēl nenozīmē strauju mājokļu cenu samazināšanos, jo īpaši t.s. jauno projektu segmentā.

Runājot par ieguldījumu iespējām Rīgas biržā kotēto uzņēmumu akcijās, nākas saskarties ar stipri polarizētu viedokļu gammu, dominējot tiem, kuru uzskatos no šādiem ieguldījumiem vai nu nav nekādas jēgas, vai arī nekas labs nav gaidāms. Protams, iespējas Latvijā un pat Baltijā kopumā ne tuvu nav salīdzināmas kaut vai ar Skandināvijas tirgiem, nemaz nerunājot par Volstrītu.

Straujais patēriņa cenu lēciens faktiski iznīdējis jebkādas iespējas ar konservatīvām ieguldījumu metodēm naudu aizsargāt no pirktspējas krituma. Tomēr ir atsevišķi finanšu tirgus segmenti, kas var solīt lielāku procentuālu atdevi nekā tradicionālais bankas depozīts, kur vairumā gadījumu ienesīgums šobrīd nav lielāks par 1% gadā, kas ārkārtīgi tālu atpaliek no inflācijas līmeņa.