Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums kāpināt bāzes procentu likmi līdz augstākajam līmenim kopš gadsimta sākuma tā dēvēto trekno gadu izskaņas kļūs par milzīgu izaicinājumu gan mājsaimniecībām, gan veselām valstīm un to ekonomikām.
Ceturtdien Eiropas Centrālās bankas padomes sēdē tika nolemts eiro bāzes procenta likmi kāpināt par 50 bāzes punktiem jeb 0,5 procentpunktiem līdz 3%, tādējādi likmei sasniedzot savu augstāko punktu kopš 2008. gada rudens. Saistībā ar finanšu krīzes atnākšanu toreiz likme tika strauji mazināta, lai ekonomikas finansēšana kļūtu lētāka, tādējādi cenšoties nobremzēt kritumu Eiropas monetārās savienības tautsaimniecībā. Tagad tiek darīts pretējais ar mērķi nobremzēt inflāciju. Šajā ziņā mehānisms ir vienkāršāks, nekā daudziem varētu šķist.
Ceļoties bāzes procentu likmei, dārgāki kļūst arī aizdevumi. Individuālas mājsaimniecības līmenī atkarībā no aizdevuma ilguma kredītu apjoma starpbanku likmes “Euribor” kredīta maksājuma pieaugums mēnesī varētu būtu lēšams desmitos eiro, taču tas ir tikai pēdējās likmes celšanas rezultāts. Kopumā eiro bāzes likme ir pieaugusi no 0% līdz jau minētajiem 3%. Tā rezultātā arī “Euribor” likme, kas trīs un sešu mēnešu periodam vēl pagājušā gada sākumā bija negatīva, bet vasarā balansēja pie 0% robežas, ir pieaugusi un piektdien sasniedza attiecīgi 2,545% un 3,011%. Tieši vienas dienas laikā likmju kāpums nav piedzīvojis jūtamas pārmaiņas, jo iepriekšējā dienā trīs mēnešu likme bija 2,54%, bet sešu mēnešu 3,029%.
Kā skaidro SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš, tirgus gaidāmo ECB lēmumu likmēs jau bija iecenojis iepriekš. Tāpat, pēc A. Lāriņa teiktā, finanšu tirgus šajās likmēs daļēji jau ir iecenojis martā paredzamo procentu likmju kāpumu. Pašreizējā ECB retorika liecina, ka martā eiro procentu likme varētu tikt palielināta vēl par 0,5 procentpunktiem un tad varētu tikt vērtēta tālākā monetārā virzība. Likmju kāpums radīs izaicinājumus ne tikai mājsaimniecībām, bet var atstāt plašas negatīvās ekonomiskās sekas arī korporatīvajā sektorā un pat veselu valstu līmenī. Arī tām ir jārēķinās, ka iepriekšējo saistību pārfinansēšana kļūs dārgāka. Praktiski tas nozīmē, ka valstīm aizvien lielāka sava budžeta daļa būs jānovirza parādu apkalpošanai, līdz ar to potenciāli var sarukt tās naudas apjoms, kas tiek novirzīts dažādu prioritāšu - veselības, drošības u.c. - finansēšanai, kā arī ir potenciāli mazāk līdzekļu, ko novirzīt ekonomiskajai attīstībai. Šis aspekts šobrīd ir sevišķi bīstams tāpēc, ka valstu budžeti iepriekš lielā mērā barojās uz augošās inflācijas veicinātā nodokļu iekasēšanas apjomu pieauguma. Tagad inflācijai strauji krītoties, rodas apstākļi tam, lai budžeta ieņēmumi samazinātos, bet maksājumu apjoms par valsts parādu kļūtu lielāks.
Latvijas budžeta situācija pagaidām ir vērtējama kā samērā stabila, un pagaidām nav jābaidās no tādiem scenārijiem, kādus piedzīvojām 2008. gada beigās vai 2009. gadā. Taču Latvija nedzīvo pati par sevi, līdz ar to, ja situācija eirozonā vai ASV pasliktināsies, tās ietekme būs jūtama gan atsevišķa uzņēmuma, gan tajā strādājošo finansēs. Eiro aizdevuma likmju kāpums ir ne tikai pie mums, bet arī Vācijā, Itālijā un citās mūsu valūtas zonas valstīs. Dārgāki kredīti pasliktina gan investīciju vidi, gan veicina mājsaimniecību patēriņa kritumu. Praktiski tas nozīmē, ka Eiropas būvniecība var piedzīvot ievērojamu kritumu, līdz ar to mazāks var būt gan pieprasījums pēc mūsu celtnieku un citu amatnieku pakalpojumiem ārvalstīs, gan grūtākā finanšu situācijā nonāks kokmateriālu un citu būvniecībai nepieciešamo lietu ražotāji pie mums Latvijā. Vai šim procesam sekos masveida darbinieku atlaišanas, vēl ir stipri pāragri teikt, taču ir jārēķinās, ka iedzīvotāju labklājības līmenis būs krītošs ne tikai tāpēc, ka inflācija vēl aizvien ir augsta un palielinās tieši kredītu maksājumi, bet arī tāpēc, ka likmju kāpums var negatīvi ietekmēt arī kopējo tautsaimniecību, nesot ienākumu kritumu.
Papildus šim faktoram procentu likmju kāpums gan ASV, gan Eiropā var turpināt nodarīt tālāku kaitējumu pensiju fondiem. Sliktāks investīciju mikroklimats var nozīmēt akciju cenu kritumu, līdz ar to samazinoties pensiju uzkrājumu vērtībai. Tāpat to var nodarīt likmju kāpuma veicināts jau tirgū esošo obligāciju cenu kritums.
Tiesa, līdz piektdienas pusdienlaikam nebija pamata runāt par situācijas pasliktināšanos pēdējo nedēļu kontekstā. Piemēram, tādu etalona kā Vācijas 10 gadu obligāciju ienesīgums piektdien bija nedaudz augstāks nekā ceturtdien, bet zemāks nekā trešdien. Potenciālā virzība nav īsti izteikta, taču uzreiz jāuzsver, ka, neraugoties uz neskaidrību, pensiju fondu dalībniekiem nebūtu vēlams veikt kādas drudžainas darbības attiecībā uz pensiju plānu maiņu, jo šīs darbības var nest lielāku ļaunumu nekā labumu. Lai arī situācija var šķist nepatīkama, ir jāsaprot, ka procentu likmes ir diezgan tuvu saviem augstākajiem punktiem. Tādējādi jauno izlaisto obligāciju un citu parāda vērtspapīru ienesīguma līmeņi ir vērtējami kā samērā izdevīgi pensiju plānu ieguldītājiem. Turklāt šobrīd ir pamats domāt, ka līdz ar inflācijas mazināšanos likmju celšanas cikls tuvojas beigām. Tādējādi kardinālas darbības ap pensiju un citiem nākotnes uzkrājumiem var novest jau pie neatgriezeniskiem zaudējumiem, kamēr pašreizējos “grāmatvediskos” mīnusus, kuri balstās uz jau notikušo tirgus svārstību rēķina, vēl pastāv iespēja pārvērst plusos.
Tiklīdz tiek celta eiro bāzes procentu likme, palielinās arī šajā valūtā denominēto parāda vērtspapīru ienesīgums. Vienkāršā valodā tas nozīmē, ka eirozonas valstu obligācijas un citi parāda vērtspapīri kļūst pievilcīgāki investoriem starptautiskajā finanšu vidē, kur palielinās pieprasījums pēc eiro valūtas. Tam notiekot, pieaug arī eiro kurss vai, kā minimums, tiek bremzēts tā kritums pret citām pasaules valūtām. Ņemot vērā, ka izejvielas, tajā skaitā arī enerģētiskie resursi, biržās tiek kotētas ASV dolāros, eiro vērtības pieauguma gadījumā rodas iespēja maksāt mazāk par šīm izejvielām. Tas attiecas arī uz citu preču un pakalpojumu pirkumiem, kas tiek veikti ārpus Eiropas monetārās savienības. Savukārt samazinoties importa cenām, ir iespēja rukt arī inflācijas rādītājam. Tiesa, pagaidām visai diskutabls ir jautājums, kāds konkrētajā periodā ir saimnieciskais ieguvums katram konkrētas mājsaimniecības indivīdam, jo izmērāms inflācijas kritums iedzīvotāja tēriņos vairumā gadījumu nav tūlītējs process. Savukārt aizdevuma procentu likmju pieaugums ir ar krietni vien konkrētākām aprisēm un finansiālā ziņā var iesist sāpīgāk nekā tad, ja inflāciju necenstos apturēt ar augstākām procentu likmēm. Turklāt bieži vien nav skaidras atbildes, cik lielā mērā inflācija ir sarukusi likmju kāpuma dēļ, bet cik lielā mērā to ietekmē citi faktori saistībā ar preču biržām, piemēram, Ķīnas ekonomiskās problēmas vai vienkārša izejvielu - naftas un gāzes - cenu koriģēšanās gan ekonomikas cikliskuma dēļ, gan arī tāpēc, ka iepriekšējais kāpums bija nesamērīgs vai kā gāzes cenu gadījumā pat nesavienojams ar ekonomisko realitāti.
Eiro procentu likmju pieaugums pagaidām nav nesis būtisku noguldījuma likmju kāpumu komercbankās, neraugoties uz to, ka pašu kredītiestāžu peļņas gūšanas iespējas šobrīd ir ievērojami pieaugušas. Piemēram, depozīta likme “uz nakti”, ko bankas veic ECB, ir pieaugusi līdz 2,5% salīdzinājumā ar mīnus 0,5%, kas bija iepriekšējos gados. Kādreiz bankas klientam ar 0% depozīta likmi būtībā piemaksāja “no savas kabatas”, bet tagad tām, piesaistot noguldījumus ar 0,5% vai 1% likmi, ir iespējams gūt pievilcīgu un drošu peļņu. Tiem, kas šādā veidā nevēlas “subsidēt” banku biznesu, var ieteikt brīvās naudas izvietošanas iespējas meklēt arī pašiem. Patiesībā iespējas ir diezgan plašas. Viens no šķietami vislabākajiem risinājumiem ir iegādāties Latvijas valsts krājobligācijas. Piemēram, 12 mēnešu krājobligācijas piektdien tika piedāvātas ar 3,4% gada ienesīgumu. Var iegādāties arī korporatīvās obligācijas, kur ienesīgums būs augstāks, taču lielāks arī ieguldījuma risks. Korporatīvās obligācijas tiek kotētas arī “Nasdaq Riga” biržā. Banku peļņai ir izaugsmes potenciāls, taču ir iespēja arī pašam gūt labumu no šā peļņas pieauguma, iegādājoties kredītiestāžu akcijas. Tas ļaus pretendēt uz ienākumiem gan no akciju cenu pieauguma potenciāla, gan saņemot dividendes no iepriekš gūtās peļņas. Iespējas šeit ir ļoti plašas, gan iegādājoties kāda Volstrītas finanšu milža vērtspapīrus, gan vairāk pazīstamo Ziemeļvalstu kredītiestāžu akcijas, vai arī mūsu pašu vietējo Baltijas reģiona banku akcijas, kuras mierīgi un bez lieka stresa var nopirkt tepat “Nasdaq” Baltijas biržās.
