Pasaules ekonomiskās nenoteiktības apstākļos pagājušais gads Latvijas rūpniecībai, visticamāk, ir noslēdzies ar kritumu, un tās galvenā sfēra, apstrādes rūpniecība, ir zaudējusi savu vadošās nozares lomu Latvijas tautsaimniecībā. Tomēr ir vairākas pazīmes iespējamajam konjunktūras uzlabojumam, tādējādi šogad mūsu ražošanas sektoram kopumā ir iespēja tikt pie produkcijas izlaides kāpuma. Cik būtiskam, to šobrīd vēl ir grūti lēst, jo pasaules ekonomikā dažādu nezināmo un riska faktoru ir ļoti daudz.
Dzirdēts teiciens, ka Latvija ir maza, bet globālā tirgus iespējas ir lielas. Tā kā mūsu uzņēmumi ir vērtējami kā salīdzinoši nelieli, tie spēj ātri pielāgoties globālās konjunktūras pārmaiņām. Tā jau ir noticis, un to labi varēja vērot pēc 2008. gada finanšu krīzes, kad, atjaunojoties korporatīvajam pieprasījumam, ražošanas apjomi un eksports gada izteiksmē ātri vien pieauga par vairākiem desmitiem procentu. Pēdējos gados piedzīvotās ekonomiskās nepatikšanas pasaulē vēl nav izpaudušās ar tādām negācijām kā pirms gadiem piecpadsmit, līdz ar to arī nav pamata cerēt, ka eksports kādā mēnesī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugs par 30 vai 40 procentiem.
Tomēr, ja pasaules ekonomikas virzība turpināsies pa tādu trajektoriju, kā tā iezīmējusies pēdējos pāris mēnešus, ir pamats domāt, ka tas atsauksies gan kopējā ražošanas statistikā, gan šajā sfērā nodarbināto maciņos. Proti, ļaudis, kas iepriekšējo gadu gaitā radījuši pienesumu gan savam uzņēmumam, gan pastarpināti mūsu valsts tautsaimniecībai kopumā, bet tagad pieprasījuma trūkuma dēļ veic citus darbus, varēs atgriezties pie savu iepriekšējo tiešo pienākumu pildīšanas.
Pagaidām vēl nav pieejami dati par to, kā mūsu rūpniecības uzņēmumiem veicies pagājušajā gadā kopumā, taču ir pieejama informācija par novembri un gada vienpadsmit mēnešiem. Tieši novembra dati vedina domāt par situācijas uzlabošanos, turklāt vairākās sfērās. Kopumā 2023. gada vienpadsmitajā mēnesī salīdzinājumā ar analogu laika periodu 2022. gadā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide ir sarukusi par 1,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Jebkurš kritums ir nepatīkams, tomēr novembra skaitļi noteikti ir labāki gan par pagājušā gada gaitā piedzīvoto 7-8% vērto vai gada 11 mēnešos fiksēto 5,2% samazinājumu.
Viens no iemesliem, kādēļ tā, ir saistīts ar otrās lielākās apstrādes rūpniecības sfēras - pārtikas ražošanas - visai dinamisko kāpumu. Pārtikas uzņēmumi pērn novembrī saražojuši par 6,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Turklāt novembra izaugsmes rādītājs ir pusotru reizi augstāks par to, kas ir 11 mēnešos kopumā, tādējādi var izdarīt secinājumus, ka pārtikas ražošanas konveijeri Latvijā kļūst aizvien vairāk noslogoti.
Būtisks pavērsiens ir kokrūpniecības ražošanas apjoma kāpums, kaut vai par statistikas ailē minētajiem 1,3%. To, ka šajā nozarē pastāv iespējamība pozitīvu pārmaiņu potenciālam, liecina kaut vai fakts, ka vēl pavasarī, rēķinot gada izteiksmē, tā piedzīvoja vairāk nekā 15% kritumu, bet kopš tā laika ar mīnusa zīmi rakstāmie skaitļi kļuva aizvien mazāki un nozarei ir izdevies tikt “plusos” pirmo reizi kopš pagājušā gada decembra. Iemesli ražošanas pieaugumam šogad varētu būt saistīti ar šobrīd jau samērā droši paredzamo aizdevuma procentu likmju kritumu, kas Eiropā var veicināt lielāku būvniecības aktivitāti. Līdz ar zemākām procentu likmēm saistītais naudas aprites pieaugums būtu labvēlīgs arī loģistikas sfērai, kur arī bez kokmateriāliem neiztiek. Par to, ka pasaules kokmateriālu tirgū varētu būt sagaidāmi kādi pozitīvi pavērsieni, vedina domāt arī zāģmateriālu kontraktu cenas Čikāgas preču biržā, kur tās pēdējo triju mēnešu laikā augušas par aptuveni 12 procentiem.
Uz kopējā fona sevi samērā labi turpina parādīt gan datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kur novembrī saražots par 6% vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā mēnesī, kā arī atsevišķās “smagās rūpniecības” - mašīnbūves un metālapstrādes - nozarēs. Piemēram, elektrisko iekārtu ražošanā produkcijas izlaides apjoms ir bijis par 4% lielāks nekā 2022. gada novembrī, bet iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana ir augusi par 10,9%, turpinot iepriekšējo gadu izaugsmi. Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes iespējas patiesībā ir lielākas par tikko minēto. Cik zināms, veiksmīgā sadarbība ar Somijas bruņutehnikas ražotāju “Patria” vainagojusies ar to, ka šogad bruņumašīnu izbraukšana pa rūpnīcas vārtiem ir sagaidāma arī Latvijā. Jāpiebilst, ka veiksmīgā sadarbība aizsardzības industrijā ļauj cerēt uz mūsu valsts uzņēmumu eksporta tālāku kāpumu.
Iepriekšējās visai pozitīvās atziņas nāk klajā laikā, kad pasaules ekonomikā vēl aizvien ir daudz neskaidrību, un atsevišķo pozitīvo datu plūsma var aprauties tikpat strauji kā sākusies. Lai arī procentu likmju kritums ir veicinošs investīciju pieaugumam un kopējai ekonomikas attīstībai, ir jāņem vērā, ka planētas turīgākajās valstīs jau tāpat nākas sadzīvot ar desmitgades laikā krietni pieaugušu parādu kalnu. Tāpēc ekonomikas attīstība uz papildu aizņemšanās bāzes var nenotikt tik strauji kā cerēts, turklāt arī pašu izaugsmi padara samērā trauslu. Sevišķi, ja to sasaistām ar pieaugošo ģeopolitisko spriedzi, kas daudziem ne tikai Baltijā vien rada lielāku nedrošību par rītdienu.
Ir skaidrs, ka tuvāko gadu vai pat vairāk nekā desmit gadu laikā tieša Krievijas iebrukuma iespēja Baltijas valstīs, Somijā, vai Polijā ir ļoti tuva nullei. Vienlaikus augsta ranga militāro ekspertu atziņas par nepieciešamību gatavoties karam arī tādās valstīs kā Vācija vai Nīderlande var radīt zināmu aizturi dažādu ilgtermiņa projektu realizācijai, piemēram, jaunu mājokļu iegādei, kas pastarpināti bremzē arī Latvijas rūpniecības izaugsmes iespējas. Ja uz situāciju lūkojamies ģeogrāfiski plašāk, tad kādi negatīvi pavērsieni, piemēram, Vidusjūras austrumu piekrastē vai Dienvidķīnas jūras akvatorijā pasaulei varētu draudēt ar vēl krietni iespaidīgāku ekonomiskā fona pasliktināšanos, kas, protams, nemestu līkumu arī Latvijas saimnieciskajai dzīvei.
