Rolands Pētersons / Autori

Turpinot pētīt Latvijas vadošo komercbanku dividenžu politiku, “Neatkarīgā” noskaidroja, ka tieši skandināvu bankām raksturīga īpaši agresīva politika attiecībā uz savas peļņas izvešanu ārpus Latvijas. Tas liek uzdot daudzus, tajā skaitā politiskus jautājumus par to, vai mēs tiešām tik ļoti gribam būt “ziemeļvalsts”.

Pašreizējās Zviedrijas problēmas ar bandu kariem un asiņainiem noziegumiem analītiķi skaidro ar pārspīlēto zviedru vēlmi 20. gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados uzņemt migrantus no trešajām pasaules valstīm.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) statistika liecina, ka pērn decembrī visdārgākie no jauna izsniegtie mājokļu kredīti eirozonā bijuši Baltijas valstīs. Tā kā šī parādība ir ilgstoša, Lietuvas Seims sācis izpēti, kādi iemesli ir tik nevienlīdzīgai komercbanku attieksmei pret šīs valsts iedzīvotājiem.

Piektdien Kijivā notikušais samits ar Eiropas Savienības (ES) augstāko amatpersonu un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska piedalīšanos nedaudz atgādināja kara filmu gaisotni. Pilsētā nemitīgi skanot gaisa trauksmes sirēnām, ES Padomes prezidents Šarls Mišels un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena nāca klajā ar tādām iedvesmojošām atziņām kā “Kremlis mūs nav iebiedējis un neiebiedēs. Tāpēc, ka ES un Ukraina ir ģimene” vai arī “jūsu liktenis ir mūsu liktenis”.

Šodien, 3. februārī, Kijivā norisinās Eiropas Savienības (ES) vēsturē nebijis notikums – valstī, kurā norisinās karš, notiek ES augstāko institūciju samits. No Ukrainas viedokļa tam būtu jādod skaidra atbilde par ātru ārpuskārtas uzņemšanu ES, jo neviena no ES dalībvalstīm par Eiropas izvēli nekad nav samaksājusi ne tuvu tik dārgu cenu kā Ukraina.

“Neatkarīgās” aprēķini liecina, ka kopumā astoņu gadu laikā – no 2015. līdz 2022. gadam – “Swedbank” dividenžu veidā no Latvijas ir izvedusi ap 529 miljoniem jeb vairāk nekā pusmiljardu eiro!

Igaunijas atomelektrostacijas (AES) būvniecības vietas izvēlei izveidotā telpiskās analīzes darba grupa izraudzījusies 16 iespējamās vietas mazas jaudas modulārās AES celtniecībai. Plānots, ka šī gada laikā tiks pabeigta visu AES būvniecības aspektu izpēte, bet 2024. gadā lēmums, būvēt vai nē, būtu jāpieņem Igaunijas valdībai.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija liecina, ka pērn Latvijā dabasgāzes patēriņš ir samazinājies par 30,3% – no 12,74 teravatstundām 2021. gadā uz 8,88 teravatstundām. Līdzīga tendence pērn bijusi vērojama arī mūsu kaimiņvalstīs, ar kurām kopīgi veidojam reģionālo dabasgāzes tirgu – Igaunijā, Lietuvā un Somijā.

Svarīgi, lai ieguvēji no Skultes termināļa būtu arī valsts un dabasgāzes patērētāji – uzņēmumi un iedzīvotāji. Skultes jautājums tiek bieži apspriests slēgto valdības sēžu formātā, ne koalīcijā. Man līdz ar to konkrēta informācija par šo projektu nav pieejama, atzīst “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss šonedēļ valdībai prezentēs vērienīgu plānu par bumbu patvertņu veidošanu laikā līdz 2034. gadam. Tas paredz pašreizējo patvēruma vietu ietilpību 50 000 cilvēkiem palielināt līdz 730 000 jeb vairāk nekā pusei Igaunijas iedzīvotāju.

“Infrastruktūras izmaksas, līdzīgi kā administrācijas izmaksas, “Latvijas dzelzceļā” ir milzīgas, un tās var būtiski samazināt. Varbūt uzņēmuma vadībai kādā brīdī ir šķitis, ka ir vieglāk samazināt darbinieku skaitu – gan jau to atkal varēs papildināt, ja būs nepieciešams, un izlikties, ka ar citiem izdevumiem viss ir kārtībā. Taču tagad visiem solidāri nāksies uzņemties atbildību par šo situāciju,” atzīst satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

“Ja man tiks dotas šādas pilnvaras, esmu gatavs organizēt un vadīt starpvaldību un starpministriju darba grupu, lai soli pa solim risinātu problēmas ar “Rail Baltica” projekta kavēšanos. Ir nedaudz dīvaini, ka tik nozīmīgam projektam šādas darba grupas līdz šim nav veidotas. Šāda darba grupa ir bijusi pat hokeja čempionāta organizēšanai,” atzīst Jānis Vitenbergs.

Kaimiņvalsts Lietuvas parlamenta (Seima) opozīcija gada sākumā atkal “izvilkusi no atvilktnes” jautājumu par radikālu pensiju vecuma paaugstināšanu līdz 72 gadiem, ko Lietuvai it kā uzspiežot Eiropas Komisija un paklusām atbalstot Ingrīdas Šimonītes valdība.  

Pēdējās nedēļās Igaunijā ir izraisījusies pamatīga diskusija par Igaunijas Aizsardzības spēku komandiera ģenerālleitnanta Martina Herema neparasti atklāto rakstu, kas gada pirmajās dienās sākotnēji tika publicēts viņa “Facebook” profilā. Nemānīsim sevi, mums ir jābūt gataviem Krievijas uzbrukumam pēc dažiem gadiem, kad tā, cietusi sakāvi Ukrainā, novājināta, pazemota, taču vēl agresīvāka nekā jebkad, var ķerties arī pie tādas avantūras kā uzbrukums Baltijas valstīm – tā īsumā varētu atreferēt pagarā raksta jēgu.

Jau pirms pusotras nedēļas man bija tas gods pieteikt “Neatkarīgajā” plānotās izmaiņas, kas paredz gan lielāku atvērtību mūsu lasītājiem, gan ievērojamu tēmu loka paplašināšanos, gan, neslēpšu – vēl asāku vēršanos pret neizdarībām, aizkulišu darījumiem un nelikumībām valsts pārvaldes un politiķu darbā. Tādēļ neizbrīna, ka kaut kur politisko aizkulišu dzīlēs jau parādījušās baumas par mūsu slēptu piedalīšanos priekšvēlēšanu kampaņā par vai pret kādu politisko spēku.

Absolūti ideāls brīvais tirgus nav iespējams, un vienmēr būs vietas vai nozares, kurās neierobežota konkurence ir iespējama tikai uz papīra. Tas ir fakts, ko cilvēcei kopš 18. gadsimta ekonomikas teorētiķu prātojumiem ir nācies uz savas ādas pārbaudīt jau neskaitāmas reizes. Protams, vairumā gadījumu konkurence tik tiešām noved pie zemākas cenas, veicina cilvēku iesaistīšanos uzņēmējdarbībā un ekonomikas izaugsmi. Taču tas nav universāls likums.

Vasara rit pilnā sparā, tāpat kā ceļu remonti visā Latvijā. Kad ikdienā saskaramies ar remontu radītajiem sastrēgumiem, mums šķiet, ka to ir vairāk nekā pietiekami, taču, analizējot un salīdzinot ceļu kvalitāti, redzam, ka remontu ir par maz. Zināmas sajūtas pārņem, kad, atgriežoties no iepirkšanās, saproti, ka esi iztērējis ļoti daudz naudas, bet iepirkuma maisiņā nekā īsti nav.

Autors: CPM Trading SIA valdes loceklis Rolands Pētersons