Skandināvu bankām īpaši agresīva peļņas izvešana no Latvijas

© Neatkarīgā

Turpinot pētīt Latvijas vadošo komercbanku dividenžu politiku, “Neatkarīgā” noskaidroja, ka tieši skandināvu bankām raksturīga īpaši agresīva politika attiecībā uz savas peļņas izvešanu ārpus Latvijas. Tas liek uzdot daudzus, tajā skaitā politiskus jautājumus par to, vai mēs tiešām tik ļoti gribam būt “ziemeļvalsts”.

“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka Latvijas lielākajai bankai “Swedbank Latvija” ir dividenžu politika, kas paredz 60% no bankas peļņas izvest ārpus Latvijas saviem akcionāriem - pārsvarā Zviedrijas ieguldījumu fondiem. Desmit gadu laikā šādā veidā “Swedbank” no Latvijas izvedusi vairāk nekā pusmiljardu eiro.

“Citadele” dividendes neizmaksā

Amerikāņiem piederošās “Citadeles bankas” valdes loceklis Valters Ābele “Neatkarīgajai” stāstīja: “Banka “Citadele” tika nodibināta 2010. gada 30. jūnijā. Kopš dibināšanas brīža banka nav pasludinājusi un nav izmaksājusi dividendes tās akcionāriem. Bankas “Citadele” peļņa vienmēr ir tikusi atstāta bankā, lai stiprinātu tās kapitālu un ieguldītu vietējā biznesa attīstībā, audzējot kredītu portfeli Latvijas un citu Baltijas valstu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.   

Bankai ir dividenžu politika, taču, tā kā banka nemaksā dividendes, tā nav publicēta. Peļņas reinvestēšanas rezultātā bankai ir vairāk nekā atbilstošs kapitāla rādītājs. 

Bankas daudzus gadus stiprinātā kapitāla pozīcija ļauj nodrošināt pilnu pakalpojumu klāstu, īstenot strauju digitālo risinājumu attīstību, nodrošinot ikdienas pakalpojumu saņemšanu attālināti gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, kā arī turpināt izsniegt finansējumu vietējā biznesa attīstībai. Baltijas privātpersonu, mazā, vidējā un korporatīvā segmenta klientiem 2022. gada deviņos mēnešos jaunos aizdevumos tika izsniegti 972 miljoni eiro, kas ir par 18% vairāk nekā gadu iepriekš. 326 miljoni eiro tika izsniegti 2022. gada 3. ceturksnī, savukārt kopējais aizdevumu portfelis 2022. gada 30. septembrī bija 2,996 miljoni eiro, kas ir par 11 % vairāk nekā 2021. gada beigās.”  

“Luminor” līdzīga politika kā “Swedbank”

Uz “Neatkarīgās” jautājumu, kāda ir bankas dividenžu politika, amerikāņiem piederošās “Luminor” (kādreiz DNB) bankas mediju attiecību vadītāja Inese Kronberga atbildēja: ““Luminor banka” pastāv kopš 2017. gada oktobra, un šajā laikā ir veiktas pāris dividenžu izmaksas: 2021. gada decembrī - 190 miljoni eiro, 2022. gada septembrī - 90 miljoni eiro. Bankas kopējā tīrā peļņa piecos gados (līdz 2022. gada decembrim) bija 410 miljoni eiro. Un šajā piecu gadu laikā ir izmaksātas dividendes 280 miljonu eiro apmērā jeb 68,3% no kopējās tīrās peļņas.

Dividenžu izmaksa veikta atbilstoši finanšu rādītājiem, bilances stabilitātei un piesardzīgai riska pārvaldībai, vienlaikus izpildot normatīvās prasības. Lēmums par 2022. gada dividendēm vēl nav pieņemts.”

SEB pārspēj “Swedbank”

“Pēdējo 10 gadu laikā SEB banka izmaksāja dividendēs 403 miljonus eiro, kas veido 85% no šī perioda peļņas. Katru gadu par izmaksāto dividenžu apmēru tiek lemts atsevišķi, ņemot vērā tā brīža ekonomisko situāciju, prognozes un citus apsvērumus. SEB bankas akcionāru mērķis ir nodrošināt bankas stabilitāti un darbību gan ekonomiski labvēlīgos apstākļos, gan arī sarežģītākos laikos, kas arī tiek atspoguļots bankas finanšu stabilitātes rādītājos. 2022. gada beigās bankas kapitāla pietiekamības rādītājs bija 20,18%. Savukārt pēdējos piecos gados bankas kapitāla apjoms ir pieaudzis par 31%.

Ņemot vērā, ka SEB banka ir sistēmiski nozīmīga Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, bankai ir svarīgi nodrošināt lielāku drošības spilvenu gan noguldītājiem, gan kredītņēmējiem arī iespējamā nenoteiktības laikā.

Bankas finansiālo noturību var novērtēt ar tās kapitāla pietiekamības un likviditātes rādītājiem. SEB bankas mērķis ir uzturēt kapitāla pietiekamības rādītāju 1 procentpunktu līdz 3 procentpunktiem virs regulatora prasības.

Uz 2022. gada beigām SEB bankas kapitāla pietiekamības rādītājs ir 20,18%, kas ir 4,6 procentpunkti virs regulatora (ECB un LB) noteiktās kapitāla prasības (15,55%), savukārt likviditātes rādītājs ir 195,08% (regulatora prasība 100%),” “Neatkarīgajai” sacīja zviedriem piederošās SEB bankas preses sekretāre Anete Igaune.

Izpēte

"Straujiem soļiem dodamies pretī XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem! Kopā ar skolu koru diriģentiem un svētku virsdiriģentiem izdziedājām noslēguma koncerta "Te aust" repertuāru. Nu laiks nodot apgūto tālāk skolēniem!" pēc notikušā skolu koru diriģentu semināra vēsta ieraksts sociālajā tīklā "Facebook". Par gatavošanos svētkiem un ar to saistītajām problēmām, no kurām galvenā ir koru neesamība pat dažās lielās skolās, "Neatkarīgajai" pastāstīja koncerta "Te aust" mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols.

Svarīgākais