Viktors Avotiņš / Autori

Nupat tikumības grozījumu muļķībai pievienojās lojalitātes grozījumu muļķība. Saeimas vairākums akceptēja uzskatu, ka galvenais nav – būt (patriotam, tikumīgam, lojālam..), galvenais ir – izskatīties. Jo ar pavēli, likumu šajās lietās var panākt tikai izskatīšanos. Nevis būšanu. Bet Saeimas vairākums grib ar pavēli aizstāt politiku, kura audzina un veido cilvēku, tautu, pieķeršanos valstij. Vairākums apliecināja, ka attiecībās ar sabiedrību tam vislabāk patiktu padomju laika publiskā divkosība.

Otrajā decembrī notiks Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) kongress, kurā tās priekšsēdētājs kopš 2002. gada Pēteris Krīgers vairs uz šo amatu nekandidēs. Runā, ka par LBAS priekšsēdētāju varētu kļūt Krīgera kunga vietnieks Egils Baldzēns. Neatkarīgā aprunājās ar abiem par arodbiedrību tagadni un nākotni.

Sagribējās beidzot redzēt savu ģimenes ārstu. Devos uz «savu» Rakstnieku poliklīniku (RP) Raiņa bulvārī 27. Bet… man pateica, ka abas ģimenes ārstes vienā dienā, 30. oktobrī, pacēlušās spārnos un no 1. decembra pāriet uz SIA Možums.

Šo sarunu iniciēja uzņēmējs, mākslas darbu kolekcionārs Artūrs Avotiņš. Neatkarīgā kopā ar viņu un mākslas zinātņu doktoru, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektoru Andri Teikmani apmeklēja Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Pēc tam mēs sarunājāmies par to, vai šā muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā jābūt tikai šedevriem. Vai arī tur ir vieta laika liecībām, provokācijām, izlēcieniem, kuri mūsu ierastajā šedevru uztverē neietilpst.

Tā kā mana jaunība pagāja padomju laikos un daļēji arī pusmilitārā vidē, tad man sadzērušos militāristu kautiņi ar vietējiem civilistiem liekas samērā parasta būšana. Ja vien no tās netaisīt politiku un ja policija skatās, kur tai jāskatās. Man pašam arī ir gadījies dabūt no zaldātiņiem pa muti.

Akadēmiķis, profesors, Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš profesionāli vērtē ar mildronātu saistīto «vārīšanos» un pauž, kas darāms, lai Latvijas zinātnei būtu nākotnes izredzes un tā neietu bojā.

Līdzīgi kā likumu un visādu regulējošu normu daudzums ir tieši proporcionāls dažāda ranga zagļu un laupītāju skaitam, neloģiska apiešanās ar bērniem, ar veselo saprātu grūti savienojamu tiesībsargājošo iestāžu lēmumu virkne, vedina mani pieņemt, ka arī šīm iestādēm bērni ir prece.

Esmu dzirdējis gana daudzus sakām, ka valsti mīlēt nav iespējams. To varot tikai cienīt. Dažus esmu dzirdējis apgalvojam pat to, ka valsts mīlestība ir sabiedrībai bīstama patoloģija, kura piemīt tiem, no kuriem varai viegli lipināt savus monstrus.

Arhitektūras doktors, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas asociētais profesors Jānis Lejnieks sarunājas ar Neatkarīgo par arhitekta lomu un devumu mūsdienās, par atsevišķiem objektiem (tramvaja līnija, Rātslaukums) un tvaika laišanu svilpē politisko kašķu dēļ.

Ekonomikas ministrija gatavo jaunu likuma Par dzīvojamo telpu īri versiju. Bet, piemēram, Denacionalizēto māju dzīvokļu īpašnieku un īrnieku tiesību biedrība Ausma uzskata, ka šāds likumprojekts ir nevajadzīgs un nepamatots pēc būtības. Lūk, ko par to domā biedrības Ausma valdes loceklis, jurists Klementijs Rancāns.

Kravu apgrozījuma ziņā Rīgas ostā oktobris ir bijis veiksmīgākais šī gada mēnesis, kā arī veiksmīgākais oktobra mēnesis visā ostas pastāvēšanas vēsturē. Mēneša kravu apgrozījums ostā ir sasniedzis 3,54 miljoni tonnu, un salīdzinājumā ar septembri tas pieaudzis par 18%. Savukārt pagājušā gada oktobra mēneša rādītāji ir pārsniegti par 7%. Lielāko ieguldījumu kravu apgrozījuma pieaugumā ir veidojis rekordaugsts oktobrī pārkrauto ogļu apjoms Rīgas ostā. Mēnesī pārkrauts 1,5 miljoni tonnu ogļu, kas ir lielākais vienā mēnesī pārkrautais ogļu apjoms Rīgas ostas vēsturē. Ogļu kravu apgrozījums ir būtiski pieaudzis visos Rīgas ostas ogļu termināļos. Tāpat oktobrī reģistrēts šogad lielākais mēnesī pārkrauto konteinerkravu apjoms - 415,5 tūkstoši tonnu, kas arī ir augstākais mēneša rādītājs Rīgas ostas vēsturē. Kopā desmit mēnešos ostā ir pārkrauts 30,4 miljoni tonnu dažāda veida kravu. Pateicoties labajiem oktobra mēneša rādītājiem, kopējais kravu apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar pagājuša gada attiecīgo periodu ir samazinājies līdz 8,8%.

Straupes narkoloģiskās slimnīcas virsārstes Daces Raitumas slimnīcas iespējamās slēgšanas gaitai veltītais rezumējums: «Emocionālie argumenti mūsu dienās nevienu neinteresē» mani sakaitināja ne pa jokam. Ja tiktu runāts par atsevišķiem cilvēkiem vai lokālām izpausmēm, tad varētu likties mierā. Bet, tā kā runa ir par politiku, par slimnīcas attiecībām ar varu un tās iespējamiem lēmumiem, tad šāds rezumējums man ir kārtējā liecība varas argumentācijas vājumam, liecība tam, ka kārtējais lēmums tiek gatavots iegribu, nevis pamatojuma līmenī, liecība liekulībai.

Savādi, taču, izrādās, ir iespējams, ka stabils uzņēmums, kuram ir attīstības potenciāls un kurš vēlas attīstīties, lūdz tiesisko aizsardzību tiesā pret valsti. Protams, neviens neattaisno parādus un neviens šajā gadījumā nelūdz tos norakstīt. Bet, ja valstij formālā attieksme tuvāka par atbalstu pamatotam situācijas risinājumam, tad zaudētāja summāri būs valsts.

„Esmu neprātīgi pateicīgs cilvēkiem par viņu sapratni, par atsaucību. Cilvēku atsaucība – tas bija kaut kas fenomenāls! Ja skatām visas atsauksmes kopā – 95% no tām ir pozitīvas. Mūsu ikdienas ieņēmumi šajās dienās pieauga no divām līdz trim reizēm. Proti – cilvēki mūsu situāciju ņēma pie sirds. Un tas liecina, ka mūsu stratēģija, mūsu mārketinga stratēģija – radīt kvalitatīvu produktu – sevi attaisno. Tātad mēs šai valstij tās iedzīvotāju personā esam vajadzīgi!” ir pārliecināts ekonomikas doktors, a/s „Dzintars” valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs.

Ekonomiste, neatkarīgā eksperte un analītiķe Jevgeņija Zaiceva intervijā Neatkarīgajai vērtē 2017. gada budžetu un uzskata, ka tas ir uzpūsts un liekulīgs.

Ja migranti (tieši migranti kā pagaidām visai nevadāma antropoplūsma, nevis, kā mēs tos saucam, imigranti vai bēgļi kaut kāda puslīdz dabiska, objektīvu apstākļu noteikta procesa ietvaros) Vācijā vai kur citur Eiropā sāk masveidā pastāvēt uz savas nacionālās, rases vai kultūras identitātes prioritāti nevis vairs vien savas kopienas, bet visas telpas ietvaros («Mēs, bēgļi, negribam dzīvot ar jums vienā valstī. Jūs varat to pamest», Huffington Post Deutschland, 10.2016.), tad oficiālajai Eiropai (ES, valstu līderiem), manuprāt, būtu laiks vēlamās šīs plūsmas uztveres vietā likt objektīvu tās novērtējumu.

Ar Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu, mākslas zinātņu doktoru Ojāru Spārīti Neatkarīgā sarunājās 17. oktobrī tūdaļ pēc tam, kad Latvijas zinātnes un Latvijas Universitātes pīlāri bija parakstījuši Inovāciju manifestu.

Profesore, habilitētā filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā, Latvijas izglītības un zinātnes ministre (2004.–2006., 2014. g.) Ina Druviete uzsver, ka izglītības sistēmas mērķis nav ražot darba tirgus vienības, bet gan audzināt un izglītot vispusīgi attīstītas personības.

Mani nesatrauc vēstījumi par to, ka lielvalstis (Krievija, ASV…) rīko slēptas vai neslēptas politiskas, sociālas, ekonomiskas «mazajiem brāļiem» pievērstas manipulācijas kampaņas.

Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors, pedagoģijas doktors, Valsts prezidenta Mazākumtautību konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, Latvijas Azerbaidžāņu kultūras centra vadītājs Romāns Alijevs ir viens no tiem samērā nedaudzajiem praktizējošajiem pedagogiem Latvijā, kuri spēj vērtēt izglītības procesa efektivitāti, tā atbilstību mūsdienu realitātei kopumā. Neatkarīgā jautāja viņam, kas Latvijas izglītības sistēmai šodien ir skolotājs, kas skolēns.

Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanas šķietas nozīmīgs pasākums ne tikai amerikāņiem.

Šoreiz Neatkarīgā vēlējās no tiesībsarga Jura Jansona uzzināt pamatā to, kā valsts politikas līmenis gan kopumā, gan atsevišķās jomās iespaido cilvēktiesību nodrošinājumu valstī.