Viktors Avotiņš / Autori

Ja Izglītības un zinātnes ministrija nespēj argumentēti un profesionāli pamatot katru nelojalitātes izpausmi tās tiešā saistībā ar konkrētās personas pedagoģisko darbību, tad tā nav kvalificēta rīcība, tā ir tikai varas izrādīšana politiskajiem oponentiem.

Ir apsveicami, ka Raimonds Vējonis grib «rīkot ekspertu diskusijas par piederības latviešu nācijai noteikšanas pamatiem» (LETA).

Uzņēmējs, 5. un 6. Saeimas deputāts (Latvijas ceļš), Latvijas Ministru prezidents (09.1994.–12.1995.), ministrs Valda Birkava un Andra Šķēles valdībās Māris Gailis sarunājas ar Neatkarīgo par valsts gaitu un politikas evolūciju.

Šis nebūs stāsts par Jāni Streiču. Mēs gan esam no viena draugu un paziņu loka, taču Jānis pats izcili pateicās gan tiem, kas viņu sveica ij Pēterbaznīcā Rīgā, ij Rēzeknē – Gorā.

Izglītības un zinātnes ministrijas praksē šobrīd valda vēlme sludināt. Direktīvi sludināt. Nevis pamatot vai izglītot.

Divpadsmitajā septembrī Rīgā atsākās augustā atliktā slēgtā tiesas sēde, kurā tiek izskatīta divu Krievijas pilsoņu – Aleksandra Kurkina un Alekseja Popko – krimināllieta. Tie ir puiši, kuri pagājušā gada desmitajā jūnijā iekļuva militārajā bāzē Ādažos, nolaida NATO karogu un pacēla karogu Georga lentes krāsās.

Jaunībā es dzīvoju vidē, kura uzskatīja, ka kautiņš ir daudz labāks saskarsmes veids nekā tupēšana savās kopuškās un vaimanāšana par «mērgļiem, kuri neļauj mums dzīvot». Tas mani iemācīja meklēt tiešu saskari ar tiem, kurus nesaprotu, kuriem nepiekrītu vai kurus mana ikdienas vide nevar ciest. Es to daru un darīšu gan tāpēc, ka citam viedoklim, lai cik krasas nebūtu pretrunas, ir tādas pašas tiesības būt kā manējam, gan tāpēc, ka tiešā saskare dod man iespēju padarīt savu viedokli spēcīgāku.

Pensionāru sapulcē 17. septembrī vistrāpīgāko varas attieksmes pret senioriem raksturojumu, manuprāt, sniedza Jelgavas novada pārstāvis, Latvijas Pensionāru federācijas Pensiju komisijas priekšsēdētājs Jānis Felsbergs.

Terapeits, savulaik cilvēktiesību aizstāvības grupas Helsinki86 vadītājs, Saeimas deputāts, tagad Viļānu slimnīcas galvenais ārsts, valdes loceklis un partijas Vienotība Rēzeknes nodaļas vadītājs Juris Vidiņš intervijā Neatkarīgajai diagnosticē Latvijas politiku un veselības aprūpi.

Sešpadsmitajā septembrī saturīgā Saeimas Juridiskās komisijas un Latvijas Zvērinātu notāru padomes organizētā starptautiskā konferencē Vai vajadzīga nekustamo īpašumu darījumu procesu reforma? tika sniegts pārliecinošs pamatojums šādas reformas nepieciešamībai.

Arī es parakstīju petīciju par 2009. gada 13. janvāra notikumu dalībnieka Anša Ataola Bērziņa atbrīvošanu no reāla cietumsoda. Lai arī domāju, ka tā ir samērā maiga prasība. Jo, daudzmaz zinot notikušā kopainu un izlasot ar Anša tiesāšanos saistītos tekstus, atklājas nepievilcīgs politiskās un tiesu varas ģīmis. Vara bezkaunīgi ignorējusi tā politiskā režīma pamatnosacījumus, ko pati teicas uzturam.

Ja vien nav runa par teoriju, bet konkrētu realitāti, tad, manuprāt, drošības un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem nevajadzētu publiski izpausties pieņēmumu līmenī.

Ja Latvijas oficiālās aprindas un mediji uzskata, ka informatīvais karš ir realitāte, nevis vien virtuālajā telpā izspēlējama spēlīte, tad arī mediju politiku, manuprāt, pienāktos veidot atbilstoši šo vārdu būtībai. Bet, ja tukša agresīva pamuldēšana un gaisa maitāšana pašiem savā dzīves telpā kļūst ne tikai par anonīmās interneta varzas, bet arī mediju stilu, tad uzvaras nebūs.

Diskusijā par tā saukto skolotāju atalgojuma reformu mediji demonstrē pamatā funkcionāru un arodbiedrību viedokļus. Pašu skolotāju un pat skolu (sevišķi mazo un lauku skolu) vadītāju dalība tajā, manuprāt, ir nesamērīgi maza. Tāpēc liels paldies Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskolas (Rēzeknes novads) direktorei Gundegai Rancānei par to, ka viņa piekrita sarunai ar Neatkarīgo.

Satiku (virtuāli) ģeogrāfijas doktoru, vienu no Latvijas Tautas frontes iniciatoriem un veidotājiem, LR Augstākās padomes deputātu Valdi Šteinu. Valdis teica, ka Latvija atrodas karastāvoklī.

Politikas zinātņu doktors, Broka universitātes (Kanāda) profesors Juris Dreifelds ir pārliecināts, ka Eiropas Savienība (ES) neizirs, aicina pārlikt mūsu Saeimai un valdībai veltīto kritiku pašiem uz sevi, uzskata, ka Latvijā ir mediju krīze, tāpēc te vajadzīga īpaša mediju politika.

Latvijas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs intervijā Neatkarīgajai uzsver, ka tad, ja vēlamies gūt dzīvei spēku, tās centrā jāliek Evaņģēlija vēsts. Jo patiesības spēks ir lielāks par ļaunuma untumu.

Rīgas mērs Nils Ušakovs intervijā Neatkarīgajai atspēko Rīgas domes opozīcijas pārmetumus un sveic rīdziniekus Rīgas svētkos.

Ja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzskata, ka mūsu galvenais uzdevums ir gādāt par ilgtspējīgu mieru, tad blakus viņas viedoklim vērts nolikt to, ko teica apustulis Pāvils savā pirmajā vēstulē tesaloniķiešiem: «Kad sacīs: nu ir miers un drošība, tad pēkšņi pār viņiem nāks posts, kā dzemdību sāpes pār grūtnieci, un viņi nevarēs izbēgt. Bet jūs, brāļi, nedzīvojat tumsībā, ka šī diena jūs varētu pārspēt kā kāds zaglis. Jo jūs visi esat gaismas bērni un dienas bērni. Mēs nepiederam ne naktij, ne tumsai. Tāpēc negulēsim kā pārējie, bet būsim nomodā un skaidrā prātā.» (5.,3.-6.)

Jurists, politologs un Eiropas Savienības tiesas tienesis Egils Levits pauž Neatkarīgajai savu viedokli par procesiem Eiropas politikā un raksturo to, kas notiek, varētu notikt ar pamatjēdzieniem – nācija, valsts, Eiropas Savienība (ES).

Tik tiešām – daudzu valstu parlamentos (ASV Kongresā, Vācijas Bundestāgā, Kanādas, Francijas, Austrijas, Spānijas, Polijas… parlamentos) pastāv speciāli analītiskie, pētnieciskie dienesti, pārvaldes, biroji u.tml.

Viena no 13. Bīriņu konstitucionālās tiesībpolitikas semināra (27.–29. jūlijs) diskusiju tēmām bija Saruna ar presi un par presi. Pamatā sarunā ceturtdienas vakarā un piektdienas rītā tika iztirzāts sabiedrisko mediju reformas priekšlikums.