Viktors Avotiņš / Autori

Reklāmas speciālists, aģentūras !MOOZ dibinātājs un LADC (Latvian Art Directors Club) prezidents Ēriks Stendzenieks intervijā Neatkarīgajai vērtē mūsdienu komunikāciju. Viņš uzskata, ka laikā, kad apkārt visi stāv boksa cimdos, mūsu cīņas modelis ir – iekāpt boksa ringā ar vijoli rokās.

Arhitekts, uzņēmējs, UPB holdinga dibinātājs un optimists Uldis PĪLĒNS sarunājas ar Neatkarīgo par to, kā Latvijas un Eiropas potenciālam apgūt saullēkta sajūtu.

Saeimas deputāts, atvaļināts brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš intervijā Neatkarīgajai raksturo NATO un ES aizsardzības spējas, pamato NATO daudznacionālo vienību izvietošanas nepieciešamību Baltijas valstīs un uzsver, ka Latvijai saistībā ar mūsdienu draudiem daudz darāmā. Viņa īsā atbilde uz to, kas darāms, ir: «Nevajag melot.»

Sen neesmu lasījis par KNAB neko nopietnu. Protams, šādas tādas profesionālas drumslas ir bijušas.

Atļaušos paspēlēties. Klucīšus man iedeva izglītības ministrs.

Izdzirdēju organizācijas nosaukumu Jaunie latvieši. Gribējās uzzināt, kas tie tādi. Ar Saeimas deputāta Igora Pimenova atbalstu atradu psiholoģi, kouču Mariju Šumihinu, socioloģi, biedrības Radošās idejas biedri Irinu Krilovu, uzņēmēju, personāla atlases un vērtēšanas ekspertu Pāvelu Pereverzevu. Viņi visi ir iegādājušies uzturēšanās atļaujas un kopā ar sev līdzīgiem nodibinājuši biedrību Jaunie Latvijas ļaudis (Новые латвийцы, Jaunie latvieši, viņuprāt, ir aplams tulkojums ).

Mani kaitina un sanikno vēlme par varītēm izrādīt slepkavu kā «slepkavu ar leģendu».

Tas, ka politiķi ir diletanti, nerada ne sajūsmu, ne satraukumu. Savā ziņā viņiem kā tautas pārstāvjiem tādiem arī jābūt. Lai justu robežu starp profesionālo kretīnismu un cilvēcību. Vairākums Latvijas politiķu, pat būdami pie varas vairākus sasaukumus no vietas, šo robežu vai nu nejūt, vai ignorē. Tie varu tikai patērē.

Valsts kancelejas direktors Mārtiņš KRIEVIŅŠ un Banku augstskolas pētniecības direktors Andris NĀTRIŅŠ sarunājas ar Neatkarīgo par to, ko izglītības sistēma, zinātne devusi un var dot valsts pārvaldes kvalitātei, tās starptautiskai konkurētspējai.

Saeimas deputāts (Saskaņa), bijušais Latvijas iekšlietu ministrs (1994–1995) Jānis ĀDAMSONS pauž Neatkarīgajai savu viedokli par drošību un jauno, 16. jūnijā Saeimā apstiprināto, Latvijas valsts aizsardzības koncepciju.

Divdesmit ceturtajā jūnijā SIA LATVeducation valdes priekšsēdētājs Tigrans SEVOJANS saņēma vēstuli – vēstījumu partijas biedriem – no Deivida Kamerona.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) biedri varētu pamēģināt izdzīvot ar to naudu, kas atvēlēta patvēruma meklētājiem, komentējot VL-TB/LNNK iebildumus pret uzturlīdzekļu apjoma palielināšanu, norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Sociālo zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Brigita Zepa sarunājas ar Neatkarīgo par valsts piederības sajūtu.

ASV sauszemes spēku pavēlnieka Eiropā ģenerālleitnanta Bena Hodžesa intervijā Die Zeit paustais viedoklis, ka NATO šobrīd nespētu aizsargāt Baltijas valstis pret Krievijas uzbrukumu, ir profesionāla militārista konstatācija. Ģenerāļa viedoklis pats par sevi nerada ne drebuļus, ne vēmienu. Tas ir lietišķs pamats apsvērumiem, vai un kā būtu iespējams šo stāvokli mainīt.

Lai arī pirmdien Prāgā Višegradas četrinieka (Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija) ārlietu ministru Brexit tēmai veltītās tikšanās laikā Francijas (Žans Marks Eiro) un Vācijas (Franks Valters Štainmaiers) sagatavotais «Eiropas supervalsts» projekts tika uztverts skeptiski un saukts par «bezjēdzīgu atbildi» Lielbritānijas lēmumam pamest ES, pati ideja no politiskās skatuves nekur nepazudīs.

Mēs ar pedagoģiskā centra Eksperiments izveidotāju, skolas Innova dibinātāju un zinātnisko vadītāju Broņislavu Zeļcermanu esam pazīstami vairāk nekā divdesmit piecus gadus. Viņš ne reizi nav devis man iemeslu apšaubīt viņa profesionālismu.

Manuprāt, stāsti par nodokļiem medijos arvien vairāk izpaužas kā asarainas melodrāmas, nevis lietišķs skaidrojums, kas un kā. Pēdējā laikā par galveno (pamatā – slikto) varoni kļuvis nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). Neatkarīgā uzmeklēja ekonomisti, neatkarīgo eksperti Jevgeņiju Zaicevu, lai uzzinātu viņas viedokli par divām lietām – par NĪN un to, kam valdība tērē naudu.

Eiropas Savienības politiskā elite un birokrātija zaudēja britiem. ES aparāts ir jau tiktāl pārbirokratizējies, ka nespēja atrisināt, manuprāt, ne pārāk sarežģītu taktisku (!) uzdevumu, jo vēstis par viedokļu paritāti Lielbritānijā bija precīzas un skanēja jau ilgu laiku.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) kolektīvajai, trīs gadus ilgā darbā tapušajai monogrāfijai Ekonomiskā krīze Latvijā: veiksmes stāsta pēcgarša veltīto politiķu un ekonomistu diskusiju, kura notika 9. jūnijā, noklausījos neklātienē (RSU YouTube kanālā).

Es neesmu nacionālists. Esmu tālu no domām, ka te visiem jābūt un jādomā tieši tā, kā latviešiem. Man ir svarīgi būt, (latvietim), nevis kaut kādā mērā dominēt ar šo būt. Tomēr – esmu atpalicis un novecojis. Jo man nav tuvs uzskats – kur man labi, tur man tēvija, man nav tuvi ļaudis bez cilts un bez dzimtas.

Politologs un vēsturnieks, vēstures doktors Kārlis Daukšts intervijā Neatkarīgajai raksturo Krievijas pūles atrast sevi pašu un savu ceļu, Eiropas attieksmi un Latvijas pozicionēšanos šo visu attiecību kontekstā.

Terorisms šodien ir visātrākais veids, kā nokļūt paradīzē (šahīdi). Ja jūs pierādīsiet man pretējo, tad es piekritīšu, ka terorismam nav reliģijas.