Viktors Avotiņš / Autori

Ak, ja man būtu tā bikšu gumija, ko Delnai reiz uzdāvināja sponsori un ko tagad Vienotība turpina izmantot slēptās reklāmas mērīšanai, tad es gan zinātu, kā vērtēt partijas.

Mākslas zinātnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors, docents Andris Teikmanis intervijā Neatkarīgajai uzskata, ka tādai Latvijai, kāda tā ir patlaban, federāla Eiropa ir plāns A.

Kardināls Jānis Pujāts Aglonā teica tik labu runu, ka elle uzvārījās. Mēsli pārbijās un uzpeldēja. Daži teikumi, ko kardināls manā uztverē varēja paturēt pie sevis un kam, manuprāt, pietrūka vai nu ekumēniska takta, vai laicīgas pašcieņas, kļuva stimuls puvuma atklāsmei sabiedrībā. Līdz ar to, kādā veidā un kādā gara līmenī atklājās kardinālam uzbrūkošo pamatmasa, šo teikumu saturs kļuva sekundārs.

Regulatora galvenā rūpe tagad – noteikt drošības naudas tarifus jaunajai aizturēšanas sezonai. Jo, raugi, jezga ap Latvenergo arvien vairāk vedina domāt, ka tās galvenie varoņi tiešām nav ne enerģētiķi, ne operatīvie darbinieki, bet politikas "enerģētiķi" (variācijas – politikas "mežsargi", politikas "dzelzceļnieki"...). Iespējams, rit vien to atļautības robežu meklēšana, kurās otro valsts uzņēmumu prihvatizācijas vilni varētu īstenot iespējami komfortabli un tikt no tā laukā vismaz tikpat nesodīti kā no pirmā. Stāsts nav ne par Latvenergo, ne par tā spici, bet par vēlmi izrīkoties ar Latvenergo. Jau ir jautri, bet var būt vēl jautrāk.

Valsts prezidents Valdis Zatlers 19. augusta 900 sekundēs LNT prātīgi teica, ka šis ir mediju laiks. Taču viņš nevietā piesauca mediju atbildību un lomu, runādams par partiju garo programmu pieejamību.

Šodien Svētā Jēkaba katedrālē Zbigņevs Stankevičs kļūs par Latvijas katoļu baznīcas galvu de iure. Neatkarīgā intervē līdzšinējo baznīcas galvu kardinālu Jāni Pujatu un Rīgas arhibīskapu, metropolītu Zbigņevu Stankeviču.

Liekulība kaitina. Vairāk par politiķu liekulību droši vien kaitina tikai skolotāju, baznīckungu, zinātnieku, dzejnieku un visu citu "dvēseles inženieru" liekulība. Nupat kā jaunatklājums atkal parādījās vēsts, ka pusaudžiem no Latvijas vēstures galvā putra. Taču valdības nodomu, sākot ar 2011./2012. mācību gadu, pasniegt Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu, vairāki skolotāji un vēsturnieki uzskatot par populistisku un politizētu, jo argumentētas diskusijas par to nav bijis.

Šo tekstu iedvesmoja ziņa, ka LTV rīkos priekšvēlēšanu debašu ciklu un sociālo kampaņu Izvēlies nākotni!. Turpmāk sacītais attiecas tiklab uz LTV kā uz mani. Bet, tā kā LTV ir sabiedriskais medijs, par mani tagad aizmirsīsim. LTV piedāvātais debašu formāts, pirmkārt, liecina, ka LTV dod priekšroku rutīnai.

Patiesības ministrija lielā mērā vairs nav Džordža Orvela atklājums vai varas iedibinājums, bet publikas pasūtījums. Pie viltota, nedabiska informācijas konteksta ir tikpat pierasts kā pie nedabiskas pārtikas. Ja nav ko darīt, sāciet skaitīt Latvijas medijos vārdus.

Divpadsmito Latvijas politiski represēto salidojumu Ikšķilē nepiemeklēja ne lietusgāzes, ne politisko partiju aģitācijas uzplūdi. Tie politiķi, kas bija klāt (Sandra Kalniete, Raivis Dzintars), savās uzrunās godam iztika bez kampaņas retorikas, bet tie, kuri meklējās pēc represētajiem neklātienē (Guntis Ulmanis), savos vēstījumos apliecināja tiem dziļu cieņu, ko viņu sestdienas nolūkos tikai par mata tiesu apsteigušas citas, svarīgākas, darīšanas.

Kopš bijušais padomju cilvēks pieradis, ka tualetes papīrs vairs nav deficīts, avīžu funkcijas gājušas mazumā. Tirāžas kritušas arī tāpēc, ka avīzēm iet secen nagliņas periods. Taču partijas to, šķiet, nav pamanījušas un ražo savus orgānus atmirušām funkcijām.

Apmeklēju 14. jūlijā informatīvās aģentūras Rosbalt rīkoto apaļo galdu Vai viegli bankrotēt Latvijā? un tā iespaidā izlasīju maksātnespējai veltītos oficiālos sacerējumus. Diskusijas dalībnieki, manuprāt, taustīja maksātnespējas ziloni katrs no sava gala un tāpēc puses drīzāk apmainījās viedokļiem nekā uzturēja diskusiju. Tāpat kā medijos ir kredītņēmēju un ir banku viedoklis, kas joprojām lāgā nespēj satikties. Tas man radīja mietpilsoņa pārdomas. Mietpilsoņa, kurš apmeklē banku pamatā tādēļ, lai nomaksātu kādu sadzīves rēķinu.

Pati galvenā skolēnu dziesmu un deju svētku mācība nav vis tā, ka ģimenes ārstam tagad jābūt malējam gan bērnu veselības, gan dabas stihiju lietās, bet gan tā, ka valstī nav cilvēku, kuri spēj pieņemt savlaicīgus lēmumus nestandarta situācijās.

Trešdien atvērās birža potenciālajiem politiskajiem bezdarbniekiem un viņi varēja sākt iesniegt savas listes. Cerībā uz darbu pēc otrā oktobra. Nav nekādu šaubu, ka vismaz simtam birža rudenī darbiņu sagādās. Vai to sagādās tauta – tas ir strīdīgs jautājums. Preču klāsts politiskajos veikalos tāpat kā padomju laikā neatspoguļo tautas ieguldītā darba un vēlmju intensitāti.

Izrādās, daži cilvēki te iedarbina un aptur revolūcijas. Baigi feini, ja ir tādi cilvēki! "Ir!" apgalvo Roberts Putnis nedēļas izdevumam Sestdiena. Putņa kungs domā, ka lietussargu revolūcijas augļi nav ienākušies tāpēc, ka cilvēki, kuri te iedarbina un aptur revolūcijas, nav uzklausījuši Putņa kunga idejas.

Lokomotīvju kopums, ko varas partijas izsējušas pa vēlēšanu apgabaliem, liecina, ka partijas vai nu varen daudz no sevis iedomājas, vai arī tām nav it nekādu rezervju, lai attaisnotu veselu gadu ilgušo muldēšanu par "politikas restartēšanu", "nākotnes politiku", "citu politiku"...

Eksprezidents Guntis Ulmanis izteicies, ka Bankas Baltija kraha laikā valsts augstākajām amatpersonām nepietika zināšanu lietās, kas norisa. Tātad – šīs amatpersonas bija apzināti ieņēmušas vietas, kurām neatbilda.

Latvijā bijis ērti oficiālus papīrus vai to projektus saukt par pamatnostādnēm. Jo tas it kā ļāvis autoriem konkrēti nefiksēt terminētus darbus, to nodrošinājumu un instrumentāciju. Mēs jau te tik tēzītes pamētājām. Pamatprincipus, prioritātes, vajadzības...

Ja kāds teiktu, ka grasās konkrētā teritorijā bez alternatīvām un perspektīvas likvidēt galveno šīs vietas sociālekonomiskās aktivitātes avotu, tad prātīgi ļaudis to sauktu par idiotu. Bet, ja Labklājības ministrija likvidē sociālās aprūpes centru Istra un neņem galvā depresīvā Rundēnu pagasta aktivitātes, tad tā ir gudra konsolidācijas politika. Lai arī konkrētajās vietās pēc tam kaut ūdens plūdi, kaut sociālā katastrofa. Ministrijai viss viens.

Veikuši salīdzinošo feiskontroli, SKDS aptaujātie secināja, ka labākais jaunāko laiku Rīgas mērs ir Nils Ušakovs. Veikuši salīdzinošo bodikontroli, SKDS aptaujātie secināja to pašu.

Gebelss 1943. gadā esot palaidis tautās anekdoti: ja viens vecais partijas biedrs atved piecus jaunus, tad viņam ļauts no partijas izstāties. Bet, ja vecais biedrs atved desmit jaunus biedrus, tad viņam izsniedz izziņu, ka viņš nekad šajā partijā nav bijis.

Vienpadsmitajā jūnijā notika partiju Demokrāti.lv, Ražotāja Latvija un Latvijas kustības Solidaritāte preses konference, kurā šo organizāciju vadītāji izteicās par galvenajiem Latvijas tautsaimniecības stabilizatoriem un iespējām radīt Latvijā modernu ekonomiku. Neatkarīgā intervē Demokrāti.lv valdes priekšsēdētāju Edgaru JANSONU.