Zenta Sokolova / Autori

Sasniegt simt gadu vecumu izdodas aptuveni vienam no desmit tūkstošiem cilvēku, turklāt ilgdzīvotāju dzīvesveids ne vienmēr ir veselīgs, viņu vidū gadās gan pīpmaņi, gan tie, kuri nemūžam nav vingrojuši.

Pusaudžiem, kas aug reliģiozās ģimenēs, ir mazāks atkarību, depresijas un riskantas seksuālas uzvedības risks, noskaidrojuši Hārvarda universitātes zinātnieki, raksta Newsweek.

Viens no diabēta veidiem, par ko sabiedrībā runā salīdzinoši maz, ir gestācijas jeb tā sauktais grūtnieču diabēts.

Ja cilvēks apņēmies normalizēt savu ķermeņa masu un patiešām cenšas savu nodomu īstenot, racionālāk ēdot un vairāk vingrojot, tad gribas cerēt uz panākumiem. Un var saprast, cik milzīga ir vilšanās, ja tie tomēr izpaliek. Kas tur varētu būt par vainu?

Kafija lieliski uzmundrina, palīdz atvairīt miegainību, un lielai daļai cilvēku tā garšo, tomēr pārmērīgs kafijas patēriņš var izraisīt arī negatīvas sekas, norāda Women’sHealth.

Viens no faktoriem, kas veicina sirmošanu, ir matu samocīšana, tos pārmērīgi veidojot un lielos daudzumos lietojot matu dekoratīvo kosmētiku.

Šis ir no visiem viedokļiem darbīgs gadalaiks – raža vācama, apkārtne kopjama, bērni skolā vadāmi, bet daudzus pieaugušos gaida arī jauni izaicinājumi darbā. Gan lielu dzīves plānu sasniegšanai, gan sīku ikdienas pienākumu veikšanai vajadzīga laba fiziskā forma, un viens no būtiskajiem tās rādītājiem ir veselas, kustīgas un vingras locītavas. Lai par pastāvīgiem pavadoņiem nekļūtu locītavu sāpes un stīvums, ir vērts rūpēties par locītavu veselību laikus, kamēr problēmas vēl nav sākušās.

Ko tas nozīmē – neaizstājamās taukskābes? Atbilde ir vienkārša: proti, organisms pats tās nesintezē, tādēļ šīs taukskābes ir jāuzņem no ārpuses, ar uzturu. Dažkārt pat sabalansēts, ar mīlestību gatavots ēdiens organismam nevar dot to, ko sniedz kvalitatīvs uztura bagātinātājs. Viens no spilgtākajiem piemēriem šajā ziņā ir zivju eļļa, kuru lietojam, lai pietiekamā daudzumā uzņemtu omega-3 taukskābes.

Varētu būt, ka haizivju uzbrukumos dzīvību zaudē mazāk cilvēku nekā centienos uzņemt pašbildes riskantās situācijās.

Te nu mēs at­kal esam – ap­ku­res se­zo­nas sā­ku­mā, zie­mas priekš­no­jau­tās, var­būt jau pār­cie­tu­ši pir­mo sa­auk­stē­ša­nos, un uz­ma­nī­bas cen­trā ir jau­tā­jums par imu­ni­tā­tes stip­ri­nā­ša­nu. Ja sli­mī­bas ķe­ras klāt ci­ta pēc ci­tas, tad, pro­tams, jā­iet pie ār­sta. Bet ja ko­pu­mā esam ve­se­li, par la­bu nāks arī ļo­ti vien­kār­ši imu­ni­tā­tes stip­ri­nā­ša­nas pa­ņē­mie­ni.

Rudenī jo īpaši kārdinoši šķiet kartupeļi ar sēņu mērci, klasiski saldie ēdieni, biezzupas... Tie ir tikai daži ēdieni, no kuriem mēdz izvairīties cilvēki, kas cenšas ēst veselīgi un domā par savu figūru. Tomēr, izprotot produktu uzturvērtību un liekot lietā radošu pieeju, iespējams atrast vidusceļu, neatteikties no iecienītajiem ēdieniem, bet samazināt uzņemto kaloriju slogu.

Lai labi garšo!

Pamatīgu spriedzi var sagādāt tas, ka cilvēks netiek galā ar saviem darba pienākumiem. Reizēm cēlonis patiešām ir objektīvs, jo pienākumu ir pārāk daudz. Arī tas ir jautājums, kas jārisina, iesaistot priekšniekus, jo pastāvīga pārslodze noved pie izsīkuma, negatīvi ietekmē visa kolektīva mikroklimatu un beigu beigās rada zaudējumus uzņēmumam kopumā. Bet, pirms doties pie priekšniecības ar savām prasībām, jāpadomā, vai faktori, kas traucē paveikt darbu, neslēpjas arī darbiniekā pašā.

Kaut arī iepriekšējā ēdienreize bijusi pavisam nesen, pēkšņi nepārvarami gribas ēst un ne jau rupjmaizes šķēli, bumbieri vai biezpienu, bet kaut ko saldāku.

Vai gan kā­dam vēl jā­skaid­ro, kā­pēc svai­gas dār­za un me­ža vel­tes ir la­bā­kas par tām, kas il­gi gla­bā­tas un tā­lu pār­va­dā­tas. Cen­tī­si­mies ik­die­nas ne­va­ļā ne­pa­laist ga­rām ie­spē­ju kat­ru die­nu mie­lo­ties ar aug­ļiem un ogām, aiz­mir­stot par ne­ve­se­lī­ga­jiem sal­du­miem. Da­ži var gar­šot vai­rāk, da­ži ma­zāk, bet vis­i dod mū­su or­ga­nis­mam kā­du la­bu­mu un pa­līdz stip­ri­nāt ve­se­lī­bu pirms zie­mas.

Šīs vasaras savdabīgie apstākļi dārzeņus bieži liek novākt agrāk nekā parasti. Daudzi dārzkopji nu jau noņēmuši sīpolu ražu un spriež, ka sausumam ir arī savas priekšrocības – sīpoliem neuzbrūk miltrasa un nav problēmu ar žāvēšanu, kaut arī tie nesasniedz maksimālu lielumu un garšo mazliet sīvāk.

Ja bū­tu ie­spē­jams lie­tot ti­kai vie­nu uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­ju, lai­kam gan dau­dzi cil­vē­ki iz­vē­lē­tos tie­ši ziv­ju eļ­ļu. At­šķi­rī­bā no da­žā­diem ek­so­tis­kiem brī­nu­miem, kas nāk mo­dē un drīz vien tiek aiz­mir­sti, ziv­ju eļ­ļa ir iz­tu­rē­ju­si lai­ka pār­bau­di, un tās lab­vē­lī­gā ie­tek­me uz mū­su ve­se­lī­bu ir pie­rā­dī­ta. Pē­tī­ju­mu re­zul­tā­ti ļauj uz­zi­nāt par ziv­ju eļ­ļu ar­vien vai­rāk, un, pa­ma­to­jo­ties uz tiem, tiek piln­vei­do­ta gan ziv­ju eļ­ļas ra­žo­ša­na, gan lie­to­ša­nas ie­tei­ku­mi, lai pa­nāk­tu mak­si­mā­li la­bu efek­tu.

Kalcijs nenoliedzami ir viena no minerālvielām, par kuru plašāka sabiedrība informēta vislabāk. Un tomēr – cik daudz mēs zinām par kalcija uzņemšanu? Reklāmu iespaidā dažreiz šķiet, ka pietiek apēst porciju jogurtiņa – un jautājums būs atrisināts. Daži cilvēki aizraujas ar uztura bagātinātājiem, iegādājas tos, kuriem pašlaik izdevīgas cenu atlaides, un nereti lieto pēc principa «jo vairāk – jo labāk». Taču viss nav tik vienkārši.

Kad dzīvē viss neiet tik gludi, kā gribētos, sevi nepārtraukti liek manīt stress vai pastāvīgi nomāc kāda problēma, gribas iet vieglāko ceļu, lai atgūtu labu noskaņojumu, – apēst kaut ko garšīgu. Tas noteikti ir labāk nekā iedzert vai uzsmēķēt.

Dažādus skaistumkopšanas līdzekļus karstā laikā vēlams uzglabāt ledusskapī, tas nāks par labu šo produktu kvalitātei un lietotāju veselībai, vēsta Medical Daily.

Lai gan matu sirmošana galvenokārt ir ģenētiski nosacīta, cilvēki ar savām nesaudzīgajām darbībām to var veicināt, informē The Telegraph. Eiropeīdās rases pārstāvjiem sirmošana caurmērā sākas pēc trīsdesmit gadu vecuma, aziātiem – neilgi pirms 40 gadu vecuma, bet afrikāņiem – ap 45 gadiem.

Tuvojas 13. augusts – Starptautiskā kreiļu diena, kas ir gan visu kreiļu svētki, gan akcija, lai pievērstu sabiedrības uzmanību kreiļiem un tam, kā viņi jūtas, dzīvojot labroču pasaulē un ikdienā lietojot dažādus darbarīkus un piederumus, kas nav paredzēti kreisajai rokai, līdz ar to prasa nedabiskas kustības un rada papildu spriedzi muskuļiem un nerviem. Tiek lēsts, ka kreiļi veido 10–15 procentus no pasaules iedzīvotājiem. Pēdējā laikā ražotāji vairāk domā par kreiļu vajadzībām un ir izveidojuši speciālus piederumus tieši viņiem. Pieprasītākie no tiem ir īpaša dizaina rakstāmpiederumi, kreisajā rokā turamas šķēres, maizes naži ar robojumu labajā pusē, naži konservu kārbu atvēršanai, augļu un dārzeņu mizotāji, dārza šķēres u.c. Taču, kā kreiļu organizāciju interneta vietnēs atzīst viņi paši, vēl tāls ceļš ejams, līdz visi jutīsies vienlīdz labi.