Zenta Sokolova / Autori

Mā­jās pat sie­nas pa­līdz. At­tie­cī­bā uz tie­vē­ša­nu gan rei­zēm ir glu­ži ot­rā­di – pa­va­dot daudz lai­ka mā­jās, rū­pē­jo­ties par saim­nie­cī­bu un ga­ta­vo­jot ģi­me­nei ēst, ir iz­re­dzes uz­au­dzēt vēl lie­lā­ku rie­pu. Gar­lai­cī­gie uz­kop­ša­nas dar­bi pa­ņem daudz ener­ģi­jas, tā­pēc gri­bas par tiem se­vi at­al­got ar kā­du kā­ru­mu, ne­vis ar vin­gro­ju­mu kom­plek­su. Kā pa­nākt, lai mā­jok­ļa vi­de kļū­tu par sa­bied­ro­to, ne­vis trau­cēk­li cī­ņa ar lie­ko sva­ru?

Ne sau­ktas, ne aici­nā­tas, ies­nas ir klāt: da­bis­ka, to­mēr arī kai­ti­no­ša un ap­grū­ti­no­ša aiz­sar­gre­ak­ci­ja pret in­fek­ci­jas iz­rai­sī­tā­jiem – vī­ru­siem, bak­tē­ri­jām vai sē­nī­tēm, kas no­nāk de­gu­na gļot­ādā un cen­šas vai­ro­ties. Or­ga­nisms mē­ģi­na no šiem sveš­ķer­me­ņiem ātr­āk at­brī­vo­ties, un bū­tu ti­kai lo­ģis­ki, ja mēs tam pa­lī­dzē­tu, ne­vis trau­cē­tu.

Rudens – tā ir vesela smaržu simfonija, ko var izbaudīt it visur. Te ir rūgtenais pēdējo mārtiņrožu un kritušo lapu aromāts, saldi iesmaržojas āboli, pikantu piesitienu dod ķiploki, savu nokrāsu piešķir pētersīļi, selerijas un citi garšaugi, un viena neiztrūkstoša nots šajā bagātīgajā smaržu gammā pieder skābētajiem kāpostiem. Lai arī pieejami augu gadu, rudenī tie ir īpaši kārdinoši.

Kad dzīvē viss neiet tik gludi, kā gribētos, sevi nepārtraukti liek manīt stress vai pastāvīgi nomāc kāda problēma, gribas iet vieglāko ceļu, lai atgūtu labu noskaņojumu, – apēst kaut ko garšīgu. Tas noteikti ir labāk nekā iedzert vai uzsmēķēt.

Ir dzir­dē­ti ko­mis­ki stās­ti par res­nī­šiem, ku­ri pēc at­slo­dzes die­nas pus­nak­tī skrien pie le­dus­skap­ja, lai at­gū­tu no­ka­vē­to. Cil­vēks, kurš uz­krā­jis lie­lu lie­ko ki­lo­gra­mu ba­gā­žu, ne­var ce­rēt, ka vie­na at­slo­dzes die­na pa­lī­dzēs tikt va­ļā no ne­vē­la­mās man­tī­bas, to­mēr at­slo­dzes die­na var nākt par la­bu arī vi­ņam.

Kaut arī pludmales sezona, kas šogad bija visai nosacīta, ir garām, joprojām ir vērts apmeklēt Jūrmalu.

Tam, ko cilvēki sastrādā, būdami iereibuši, varētu būt zināma saistība ar lietotā alkohola veidu. Tā liek domāt amerikāņu atkarību pētnieku secinājumi, kas publicēti Addictions.com, aptaujājot 2000 cilvēku.

Dzīve telpās, kur ir kaķi, peles un tarakāni, varētu mazināt astmas risku maziem bērniem – tā, izpētot 442 pilsētās dzīvojošus bērnus un veicot viņu mājas putekļos atrodamo alergēnu analīzes, secinājuši Vašingtonas universitātes zinātnieki, informē New York Daily News.

Rudens ir labs laiks pārgājieniem mežā: vairs nav pārāk karsti, bet nav arī tik auksti, lai piedzīvojums kļūtu nekomfortabls. Ceļošanas entuziasts Gļebs Gontars sniedz dažus ieteikumus piedzīvojumu meklētājiem, kuri šoruden gatavojas doties pārgājienos: «Pagājušajā nedēļā kopā ar Igaunijas un Latvijas ceļotājiem devāmies pārgājienā JW Keep Walking pa mežu Igaunijas pilsētas Pelvas apkaimē. Daudzi no viņiem nekad nebija devušies pārgājienos, bet ar prieku atsaucās iespējai izmēģināt kaut ko jaunu. Ļoti daudzus, kuri vēlas doties pārgājienos, attur bailes un neziņa par to, ko ņemt līdzi un kā izturēties nestandarta situācijās. Tāpēc viņi nolemj atlikt pārgājienus uz nenoteiktu laiku, citiem vārdiem sakot, uz visiem laikiem. Patiesībā jāzina tikai daži vienkārši noteikumi, lai droši baudītu neskarto dabu, ko piedāvā mūsu ziemeļvalstis.»

Mek­lē­jot vieg­lā­ku vei­du, kā tikt va­ļā no lie­kā sva­ra, dau­dzas lie­tas uz­tve­ram vien­kār­šo­ti: ja par kā­du pro­duk­tu tiek ap­gal­vots, ka tas liek viel­mai­ņas pro­ce­siem ri­tēt strau­jāk, tad – uz priekš­u, ēdam to, cik uz­iet, bet pa­ra­lē­li tur­pi­nām sa­vas līdz­ši­nē­jās uz­tu­ra tra­dī­ci­jas, kas mūs no­ve­du­šas pie lie­kā sva­ra. Tad nav brī­nums, ka iz­dau­dzi­nā­tie pro­duk­ti ne­līdz. Ti­kai ve­se­lī­gas, sa­ba­lan­sē­tas ēdien­kar­tes sa­stā­vā tie dos so­lī­to efek­tu. Da­ži no šiem pro­duk­tiem var šķist ek­so­tis­ki, bet ci­ti ir la­bi pa­zīs­ta­mi un pie­eja­mi. Lat¬vi¬jas ie¬dzī¬vo¬tā¬ji daž¬kārt do¬mā, ka la¬pu kā¬pos¬ti ir drī¬zāk de¬ko¬ra¬tī¬vi, ne¬vis pār¬ti¬kā iz¬man¬to¬ja¬mi dār¬ze¬ņi. Pa¬tie¬sī¬bā ta¬jos ir daudz vēr¬tī¬gu uz¬tur¬vie¬lu un arī augsts šķiedr-vie¬lu sa¬turs. Līdz¬īgi ci¬tiem kā¬pos¬tau¬giem la¬pu kā¬pos¬ti sa¬tur izo¬ti¬oci¬anā¬tus, kas vei-ci¬na or¬ga¬nis¬ma de¬tok¬si¬kā¬ci¬jas spē¬jas. La¬pu kā¬pos¬ti ir labs A vi¬ta¬mī¬na avots un sa¬tur daudz šķiedr¬vie¬lu. Tos iz¬man¬to sa¬lā¬tos, ko¬pā ar avo¬ka¬do, to¬mā¬tiem un pap¬ri¬ku. La-pas var arī cept ce¬peš¬krās¬nī, uz plāts, ie¬priekš at¬brī¬vo¬jot no cie¬ta¬jiem kā¬tiem un ap-sla¬ci¬not ar olīv¬eļ¬ļu. Ka¬fi¬ja Ka¬fi¬jas cie¬nī¬tā¬ju vi¬dū ir ne ma¬zums apa¬ļī¬gu cil¬vē¬ku – tas tā¬dēļ, ka vi¬ņiem no¬teik¬ti va¬jag kaut ko pie ka¬fi¬jas un vis¬bie¬žāk kaut kas ir salds – kū¬ka, smalk¬mai¬zī¬te, šo¬ko¬lā-de, sal¬dē¬jums. Ja no šā¬das kom¬bi¬nā¬ci¬jas at¬sa¬kās un lie¬to vie¬nī¬gi mel¬nu ka¬fi¬ju bez cu-ku¬ra, ka¬fi¬ja sek¬mē tau¬ku viel¬mai¬ņu, sti¬mu¬lē¬jot ad¬re¬na¬lī¬na iz¬da¬lī¬ša¬nos, kas sig¬na¬li¬zē or¬ga¬nis¬mam, ka laiks ak¬tī¬vāk de¬dzi¬nāt tau¬ku krā¬ju¬mus.

Gadi nāk un iet, taču galvenais nāves cēlonis Latvijā, tāpat kā daudzviet pasaulē, joprojām ir sirds un asinsvadu slimības. Ir jau tiesa, ka šodien gandrīz katram cilvēkam ir kāds radinieks, kolēģis vai kaimiņš, kurš nonācis slimnīcas kardioloģijas nodaļā un ticis veiksmīgi ārstēts, tāpēc šķiet – gan jau sadakterēs arī mani, ja būs tāda vajadzība. Tomēr klusībā katrs saprot, ka būtu krietni labāk, ja vajadzība nerastos, cik ilgi vien iespējams.

Cil­vēks nav vecs tā­pēc vien, ka dzim­ša­nas die­nas tor­tē no­pūs­tas 50 sve­cī­tes. Jaun­ie­šiem, ie­spē­jams, šķiet, ka tas jau ir so­līds ve­cums, bet pa­ši piec­des­mit­gad­nie­ki bie­ži vien at­zīst, ka šis vi­ņu mū­žā ir skaists laiks – bēr­ni iz­au­gu­ši, kaut kas dzī­vē jau sa­sniegts un at­liek vai­rāk lai­ka sev, ne­re­ti ro­das vēl­me šo to pa­veikt arī sa­bied­rī­bas la­bā. Ener­ģis­ki un ak­tī­vi dar­bo­jo­ties, piec­des­mit­gad­nie­kam ir jā­būt arī pie­tie­ka­mi dzī­ves­gud­ram, lai rū­pē­tos par la­bas ve­se­lī­bas, dzī­ves­prie­ka un mo­žu­ma sa­gla­bā­ša­nu, lai va­rē­tu la­bi jus­ties arī 60, 70 un, ja Dievs dos, pat 100 ga­du ve­cu­mā.

Kamēr par liekā svara zaudēšanu sakām tikai «vajadzētu», nekas nemainās, līdz beidzot nāk kāds impulss, kas liek pāriet no vārdiem pie darbiem. Un arī tad viss nav tik vienkārši. No vienas puses, prātīgāk būtu konsultēties ar speciālistiem, visu laikus saplānot un bruņoties ar pacietību. No otras – gribas kalt dzelzi, kamēr karsta, tāpēc cilvēks sāk rīkoties pats pēc savas saprašanas vai arī izmēģina kādu no daudzajām diētām, par kurām dzirdējis vai lasījis. Var jau būt, ka viss izdodas, taču ko darīt, ja rezultāts liek vilties? Jācenšas saprast, kur ir kļūda, un, iespējams, jāpārstāj melot pašam sev. Te būs izplatītākās diētas kļūdas, kas traucē notievēt.

Skaistums prasa upurus. Cik lielus – tas jālemj katram labas ārienes tīkotājam pašam. Glīta izskata vārdā arvien vairāk gatavi ciest arī vīrieši, bet augstpapēžu apavi mūsu laikmetā tomēr ir sieviešu privilēģija un problēma. Pirmos vēsturē zināmos augstpapēžu apavus gan izdomājuši vīrieši – par to liecina attēli uz 9. gadsimtā apgleznotiem persiešu traukiem. Tā bijusi inovācija tīri praktiskos nolūkos – lai jātniekiem, zirgā sēžot, kājas neslīdētu laukā no kāpšļiem. Dāmas sākušas valkāt kurpes ar augstiem papēžiem tikai 17. gadsimtā un kopš tā laika dara to regulāri, neraugoties uz mediķu skaidrojumiem par šādas rīcības kaitējumu veselībai.

Ir dienas, kad uzmācas snaudiens. Tam vienalga, ko katrs tobrīd dara – buras pa dokumentiem savā datorā, veic sarežģītus aprēķinus, sēž pie stūres, uzrauga zupu, kas vārās katlā, vai klausās lekciju. Fiziskas nodarbes laikā cilvēks, ja vien nav neizsakāmi pārguris, no miegainības ir pasargāts. Biežāk ar snaudienu nākas kauties tiem, kuri veic sēdošu darbu. Tradicionālie ieroči ir kafija, kāds saldums, sejas noskalošana aukstā ūdenī, piecelšanās un izstaipīšanās, vēl labāk – iziešana svaigā gaisā. Taču pastāv vēl viens risinājums – vienkārši uz īsu brīdi nosnausties. Protams, ja ir tāda iespēja.

Ne­šaus­tī­sim se­vi, ja pēc bez­rū­pī­gas va­sa­ras at­pū­tas, bau­dot sau­li, jū­ru un ci­tus brī­vās da­bas jau­ku­mus, ma­ti vairs ne­iz­ska­tās tik la­bi kop­ti. Vai arī va­sa­ra, glu­ži ot­rā­di, bi­ju­si pā­rāk dar­bī­ga un, ap­rū­pē­jot dār­zu, vā­cot un kon­ser­vē­jot ra­žu, nav at­li­cis lai­ka vel­tīt pie­nā­cī­gu uz­ma­nī­bu ār­ie­nei.

Daudzi Āzijas virtuves ēdieni mums vairs nešķiet eksotiski un tos pagatavot ir vieglāk, nekā domāts. Pamazām sākam orientēties arī produktu sortimentā, kas nepieciešams to pagatavošanai. Kokosriekstu piena, sojas mērces, dažādu nūdeļu, garšvielu un citu Āzijas virtuvei raksturīgu produktu pieejamība ir lielāka nekā jebkad agrāk. Pieaugot pavārmākslas prasmēm un cilvēkiem aizvien vairāk ceļojot, aug arī interese par Taizemes, Malaizijas, Indonēzijas un citu valstu ēst gatavošanas tradīcijām. Par piecām lietām, bez kurām Āzijas virtuve nav iedomājama, stāsta AS Santa Maria sabiedriskās ēdināšanas daļas vadītāja Sanda Stalbova.

Nākotnē, iespējams, aspirīns tiks izmantots zobārstniecībā.

Turēšanās pie stingra režīma un striktas diētas, pat ja tā ir sabalansēta, bieži beidzas ar neveiksmi, mērķis netiek sasniegts, un caurkritušais tievētājs kārtējo reizi šausta sevi par neizdošanos. Rodale Welness raksta, ka ilgtermiņa panākumus svara zaudēšanā, turklāt ar mazāku spriedzi, ļauj gūt 80/20 pieeja.

Visbiežāk ēdienu smarža uzkurina ēstgribu, taču ir produkti, kurus pasmaržojot, apetīte tiek nedaudz iegrožota.

Kad cilvēks ikdienā ir pakļauts hroniskai spriedzei un pats neprotas sagādāt sev atelpu, parādās šādas tādas veselības problēmas, kurām it kā nav objektīva izskaidrojuma. Ļoti iespējams, ka organisms sāk niķoties un ir nolēmis audzināt savu īpašnieku tik ilgi, līdz viņš saprot, ka vienīgās zāles, kas var palīdzēt, ir atpūta, brīva diena, neliela palaiskošanās, pastaiga svaigā gaisā un, vēlams, arī mīļā viedtālruņa izslēgšana.

44,5% Latvijas sportojošo iedzīvotāju dod priekšroku nodarbībām svaigā gaisā, 28,0% vingro sporta zālē un 27,5% – mājās. Tā liecina sporta apģērbu zīmola 4F veiktais pētījums. Kas jādara, lai joprojām turpinātu savas aktivitātes ārā un gūtu no tām prieku un norūdītos, nevis nosaltu un saaukstētos?