Zenta Sokolova / Autori

Acs ir viens no visātrāk nogurdināmiem orgāniem. Nepietiekama izgulēšanās, stress, smēķēšana, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, mugurkaula kakla daļas problēmas – tas viss var radīt problēmas acīm. Postoši iedarbojas arī vides piesārņojums, nepilnvērtīgs uzturs, nepareizu acu līdzekļu lietošana ikdienā u.c. Situāciju nepadara labāku fakts, ka šodien acīm bieži jāiztur liela slodze, ko prasa darbs ar datoru un dažādu elektronisku ierīču lietošana ikdienā.

Skriešana – viens no izplatītākajiem sporta veidiem, kas pieejams katram no mums pilnīgi bez maksas. Ar katru gadu palielinās skrējēju skaits, to apstiprina pieaugošais dalībnieku skaits ikgadējos maratonos. Arī pašlaik, vēlā rudenī, dažādu paaudžu skrējēji vismaz Rīgas parkos un ielās nav retums. Regulāra skriešana patiešām nostiprina veselību, tomēr, kā stāsta pieredzējušais treneris un zīmola 4F sūtnis Kristaps Ence, daudzi nodarbojas nevis ar organisma stiprināšanu, bet ar kaitniecību.

Muguras sāpes bieži tiek uzskatītas par neatņemamu mūsu laikmeta problēmu. Statistika liecina, ka 70–90% cilvēku mūža laikā kaut reizi ir iesāpējusies mugura, 20–30% gadījumu muguras sāpes kļūt hroniskas, no tiem 5–10% iestājas ilgstoša invaliditāte. Galvenās riska grupas, kam var būt muguras problēmas, ir sievietes, gara auguma cilvēki un tie, kuriem liels liekais svars. Muguras sāpēm ir ļoti daudzveidīgi cēloņi, un to precīza noskaidrošana prasa ārsta palīdzību.

Ja bū­tu ie­spē­jams lie­tot ti­kai vie­nu uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­ju, lai­kam gan dau­dzi cil­vē­ki iz­vē­lē­tos tie­ši ziv­ju eļ­ļu. At­šķi­rī­bā no da­žā­diem ek­so­tis­kiem brī­nu­miem, kas nāk mo­dē un drīz vien tiek aiz­mir­sti, ziv­ju eļ­ļa ir iz­tu­rē­ju­si lai­ka pār­bau­di, un tās lab­vē­lī­gā ie­tek­me uz mū­su ve­se­lī­bu ir pie­rā­dī­ta. Pē­tī­ju­mu re­zul­tā­ti ļauj uz­zi­nāt par ziv­ju eļ­ļu ar­vien vai­rāk, un, pa­ma­to­jo­ties uz tiem, tiek piln­vei­do­ta gan ziv­ju eļ­ļas ra­žo­ša­na, gan lie­to­ša­nas ie­tei­ku­mi, lai pa­nāk­tu mak­si­mā­li la­bu efek­tu.

Movembris jeb Ūsu mēnesis visā pasaulē pazīstams kā laiks, kad īpaša uzmanība tiek pievērsta vīriešu veselības problēmām, to savlaicīgai diagnostikai un ārstēšanai. Latvijā statistika šajā jautājumā ir nepielūdzama – ar prostatas vēzi vien vidēji ik dienas pie mums mirst kāds vīrietis, vēl simtos mērāmi vīriešu nāves gadījumi

Kad vīriešiem reiz pētījumā lūdza atbildēt uz jautājumu, kādu situāciju viņi visvairāk nevēlētos piedzīvot, tad daudzi atzinās, ka tā būtu neveiksme gultā – erekcijas trūkums vai erekcijas zudums dzimumakta laikā. Tas aizskar vīrieša pašcieņu un liek arī bažīties par nākotni, kuru apēno draudīga problēma – erektilā disfunkcija. Ārsti gan teic, ka par erektilo disfunkciju nav uzskatāmas dažas epizodiskas neveiksmes gultā, jo tās var būt saistītas ar nogurumu, nepatikšanām, alkohola lietošanu vai tamlīdzīgi.

In­fek­to­lo­gi gri­pu at­zīst par uni­kā­lu, ka vī­russ, kas to iz­rai­sa, spēj pār­mai­nī­ties kat­ru ga­du.

Apnikusi gaušanās par spriedzes pilno dzīvi, bet, žēlojies vai nežēlojies, taisnība vien ir – ik brīdi var atgadīties lietas, kas rada stresu, reizēm kā sniegs uz galvas uzkrīt nopietnas nepatikšanas, bet reizēm pietiek ar nelaipnu vārdu pārmaiņu tramvajā. Un nereti rodas jautājums – kāpēc viens cilvēks spēj pretoties stresam patiešām kritiskā situācijā, kamēr citu izsit no līdzsvara katrs nieks? Pārliecinoši atbildēt grūti, jo te mijiedarbojas daudzi faktori. Tomēr izpētīts, ka stresu bieži veicina mūsu pašu paradumi. Pamēģiniet no tiem atteikties, un varbūt stress mazināsies.

Arvien vairāk pētījumu liek domāt, ka vegānu un veģetāriešu diēta paātrina matu zaudēšanas procesu.

Nepārtraukt viedtālruņa lietošanu, pat sēžot uz tualetes poda, ir nelāgs paradums, kas veicina infekciju izplatīšanos. Rokas pēc tualetes lietošanas tiek nomazgātas, bet telefons gan ne.

Zāļu dzīve sākas krietni pirms reģistrācijas un turpinās vēl ilgi pacientu zāļu skapīšos, norāda Zāļu valsts aģentūra.

Pastaiga – vienkārša, visiem pieejama bezmaksas nodarbe, kas neprasa speciālu sagatavotību, var dot lielu labumu veselībai, īpaši senioriem.

Pieaugot cilvēku mūža ilgumam, aug arī vēlēšanās saglabāt skaidru domāšanu un normālu atmiņu. Līdztekus vispārzināmām ļoti nopietnām un darbietilpīgām metodēm šim mērķim var kalpot arī dažas viegli īstenojamas darbības, kas šķiet dīvainas un pat smieklīgas, taču, izrādās, ir zinātniski pamatotas.

Vai ie­spē­jams uz­kur­bu­lēt viel­mai­ņu, lai ne­vē­la­mie tau­ki ie­tu pro­jām ātr­āk? Ja gri­bi ti­kai ie­gro­žot sa­vu ēdien­kar­ti un nīkt dī­vā­nā, mo­ko­ties ar ener­ģi­jas trū­ku­mu, tad tas diez vai iz­do­sies. Pie­re­dze rā­da, ka šā­dā vei­dā no­mes­tie ki­lo­gra­mi tik­pat ātr­i at­grie­žas. Bet, ja esi ga­tavs būt fi­zis­ki ak­tīvs un vin­grot, tad, ie­spē­jams, ir vērts iz­mē­ģi­nāt di­vas la­bas lie­tas, kas vis­efek­tī­vāk dar­bo­jas abas ko­pā.

Divdaivu ginks jeb Ginkgo Biloba ir viens no visvairāk pētītajiem kokiem pasaulē. Produkti, kas satur divdaivu ginka lapu ekstraktu, ir visnotaļ pieprasīti, un īpaši par tiem interesējas cilvēki, kuri rūpēs par savu veselību dod priekšroku produktiem, kas iegūti no dabas vielām.

Jo lielāks izsalkums, jo niknāks kļūst cilvēks – šo labi zināmo sakarību pēta arī zinātnieki.

Dažkārt mēdzam ironizēt: rudens atnākšana mūs atkal pārsteigusi nesagatavotus. Īsti vasarīgu laiku šogad tā arī nepieredzējām, un, lūk, apkures sezona jau klāt. Ziemas gaidās uzmanības centrā ir jautājums par imunitātes stiprināšanu, jo ļoti negribas kļūt par saaukstēšanās upuri.

Piešķirot atmiņas potenciālu, daba nav vienādi vēlīga pret visiem.

Lai labā apņemšanās kļūt fiziski aktīvam neizčākstētu, izdomāts daudz dažādu motivēšanas veidu, bet ne visi ir iedarbīgi. Par to, kuri paņēmieni strādā vislabāk un kādas kļūdas cilvēki mēdz pieļaut, Greatest pastāstījis pieredzējušais amerikāņu treneris Adams Gilberts.

Rei­zēm šķiet, ka pa­sau­le ap mums kļūst ar­vien ska­ļā­ka, jo se­viš­ķi tas sa­kāms par pil­sēt­vi­di. Ja cil­vēks, kurš pie­ra­dis dzī­vot lau­ku klu­su­mā, no­nāk pil­sē­tā, viņš ne­re­ti jū­tas vai ap­dul­lis no ap­kārt val­do­ša ska­ļu­ma. Sa­vu­kārt pil­sēt­nieks pie tā pie­ra­dis tik ļo­ti, ka, do­do­ties pie da­bas, kur nav ie­ras­to trok­šņu, jū­tas te­ju vai ne­omu­lī­gi. Tik­mēr pa­sau­les sta­tis­ti­ka rā­da, ka lau­ku ļau­dīm dzir­de ir la­bā­ka ne­kā pil­sēt­nie­kiem, bet maz­at­tīs­tī­to val­stu ie­dzī­vo­tā­jiem – la­bā­ka ne­kā in­dus­tri­ālo liel­val­stu ie­dzī­vo­tā­jiem.

Katru dienu ēst banānus – tas ir labs ieguldījums infarkta un insulta profilaksē.

Mūsdienu tehnoloģijas gan sievietēm, gan vīriešiem ļauj rezervēt iespēju nākotnē tikt pie vesela bērna. Piemēram, ja, saskaroties ar smagu diagnozi, slimnieks uzzina, ka pēc ārstēšanās kursa viņa auglība būs traucēta, tas nebūt nenozīmē, ka spēja tikt pie bērna būs zaudēta uz visiem laikiem.