Šonedēļ intervijā aģentūrai LETA, uzņēmuma „Circe-K” vadītājs Baltijas valstīs, Skirmants Mačuks, raksturojot situāciju degvielas tirgū, cita starpā pieminēja, ka planēta no fosilajiem enerģijas avotiem neatteiksies viņa dzīves laikā.
Degvielas tirgotājs intervijā klāstīja Norvēģijas pieredzi ar elektroauto ieviešanu un komentējot žurnālista uzdoto jautājumu, vai „baumas par fosilo degvielu nāvi ir pārspīlētas?” atbildēja, „ka tas nenotiks manas dzīves laikā. Kaut kad gan tas jebkurā gadījumā notiks, jo būs mirklis, kad jūs vairs nevarēsiet iegūt izejvielas. Man gribētos, lai pāreja notiek pēc iespējas ātrāk, bet, kad tieši, ir ļoti grūti paredzēt,” sacīja Mačuks.
Šai pārejai jebkurā gadījumā ir jābūt ilgtspējīgai, pretējā gadījumā ekonomika sabruks. Mūsu dabai, mūsu Zemei, protams, būtu vajadzīgs, lai mēs izmantojam vairāk ilgtspējīgus enerģijas avotus, nevis fosilos, bet mēs jau redzam, ka tas nav tik vienkārši.
Pirms trim četriem gadiem visi runāja par elektromobiļiem, lielām pārmaiņām, bet tas nenotiek tik viegli.
Tie paši elektrotīkli tam nav pietiekami labi sagatavoti, ir jāizmanto baterijas, kurām ir vajadzīgi materiāli, kas nav tik vienkārši iegūstami, ar vienu uzlādi nobraucamais attālums vēl nav pietiekami labs, tādēļ elektroauto tirgū vēl īsti neparādās kravas automašīnas.
Piemēram, Lietuvā mēs pašlaik redzam dažas elektriskās kravas automašīnas, kuras braukā 20 kilometru rādiusā ap lādētāju. Protams, šādas mašīnas var izmantot tādās pilsētās kā Rīga vai Viļņa, bet tas nebūs liels skaits. Tas viss ir pietiekami sarežģīti, sacīja Mačuks.
Savukārt komentējot uzņēmuma plānus attīstīt elektromobiļu uzlādes tīklu Baltijā, „Circle-K” vadītājs norāda, ka investīcijām ir jāatmaksājas.
„Mēs koncentrējamies tikai uz lieljaudas lādētājiem. Piemēram, Lietuvā vienā vietā tāda izbūvei mēs gaidījām pusgadu, lai saņemtu visus apstiprinājumus un atļaujas. Es zinu, ka arī Latvijā tas nav tik vienkārši.
Tāpat man ir jānorāda, ka fiskālā politika Lietuvā un Latvijā ir atšķirīga no Igaunijas un Eiropas kopumā. Kaut kā mēs joprojām negribam uzticēties uzņēmējiem, viss ir salīdzinoši birokrātiski, un tas prasa laiku. Kopumā Lietuvā un Latvijā mēs pašlaik esam tajā attīstības posmā, ka gatavojam vietas, gatavojam atļaujas, un, kad mēs redzēsim, ka ir ekonomisks pamatojums lieljaudas uzlādes punktu izbūvei, mēs to darīsim.