„Circle K” tuvākajos gados neparedz straujas izmaiņas Baltijas degvielas tirgū

© Ģirts Ozoliņš / F64

Baltijas degvielas tirgū tuvākajā laikā lielas izmaiņas nav paredzamas un, ja neskaita pandēmijas laiku, tad gadu no gada degvielas patēriņš lēnām aug, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Circle K" Baltijas viceprezidents Skirmants Mačuks.

Raksturojot Lietuvas un Latvijas ekonomisko situāciju, Mačuks apgalvo, ka tā uzlabojas, un tirgū ir vairāk optimisma. Inflācija samazinās, patērētāju gaidas ir optimistiskākas. Vienīgi Igaunijā valda zināms pesimisms.

„Degvielas tirgus gadu no gada lēnām aug ekonomikas attīstības dēļ, izņēmums bija tikai pandēmijas gadi. Tāpēc es teiktu, ka arī šogad situācija būs līdzīga un tas varētu mainīties tikai tad, ja radīsies kādas neparedzamas situācijas, ko ir ļoti grūti prognozēt. Tomēr, ja mēs runājam par īstermiņa periodu, tad es neparedzu, ka kaut kas varētu ietekmēt Baltijas valstu degvielas tirgu.

Cilvēki visdrīzāk nebrauks mazāk, patēriņam pat ir redzams pieaugums, autoparks strauji nemainīsies. Nākamgad gan varētu būt izmaiņas akcīzes nodokļos, bet visdrīzāk ne kardinālas. Patērētāju pārliecības indekss Lietuvā ir pozitīvs, Latvijā tas vairāk svārstās ap nulli, Igaunijā ir negatīvs. Tomēr tās nav lielas izmaiņas.

Savukārt komentējot, kā degvielas tirgu varētu ietekmēt elektrotransporta ieviešanas centieni, „Circle K” vadītājs Baltijas valstīs ilustrē kādu piemēru Norvēģijā.

„Piemēram, nu jau vairāk nekā desmit gadus mēs sekojam tam, kā situāciju ietekmē elektroauto Norvēģijā, jo tur 2012.gadā mēs uzbūvējām pirmo elektromobiļu uzlādes punktu. Es atceros, ka pirmās prognozes bija, ka 2025.gadā notiks lūzums un degvielas patēriņš būtiski samazināsies. Nekas tāds nenotiek.”

Praksē ir izrādījies, ka tas nav nemaz tik vienkāršs tirgus. Norvēģijā elektroauto iegāde ir ļoti subsidēta un atbalstīta, ir liels skaits pārdoto elektromobiļu, bet degvielas patēriņš ir samazinājies vien par 10-15%. Tās nav kritiskas pārmaiņas. Savukārt Lietuvā, Latvijā un Igaunijā mēs runājam vien par dažiem tūkstošiem elektroauto, un pēdējie dati pat liecina, ka to pārdošanas apjomi samazinās, izņemot Igauniju, kur ir neliels pieaugums.

Protams, daudz ir atkarīgs no valdību lēmumiem un likumdošanas, iespējams, tirgū ienāks vēl kādas jaunas tehnoloģijas, bet pagaidām lielas izmaiņas nav redzamas.

Straujākas pārmaiņas mēs varam sagaidīt sabiedriskā transporta segmentā, jo ir redzams, ka vairākas pilsētas lūkojas uz iespējām dažādot savus autobusu parkus, bet tā ir maza daļa no kopējā patēriņa. Līdz ar to, kamēr nebūs tiešām lielu subsīdiju vai lielu strukturālu izmaiņu, visdrīzāk nekas būtiski nemainīsies.

Svarīgākais