Dārznieki iesācēji parasti ļoti uztraucās par Latvijas aukstajām ziemām, bet patiesībā mūsu platuma grādos bīstams ir vēlais ziemas periods ar asajiem saules stariem.
Tas apdedzina augus sniega periodā, ledus asais vējš salikumā kopā ar saulīti agri pavasarī, kad sakņu sistēma ir sasalumā un vēl nestrādā, kā arī trakās pavasara salnas.
Parasti tiek izcelts tikai viens ieguvums - kaļķojums nepatīk kukaiņiem, nav draudzīgs slimību ierosinātājiem, piemīt nedaudz fungicīda īpašības, neļauj attīstīties mizā un plaisās paslēpušos sarkanās tīklērcītes, ābeļu smecernieka, ābolu tinēja, bumbieru blusiņu attīstību.
ATCERIES VĒL būtisks ieguvums - pasargā ābeļu bumbieru, ķiršu, persiku, nektarīnu, aprikožu un citu augļu koku, arī sakuru stumbrus no pavasara saules sakaršanas un plaisāšanas! Kā tas notiek - koka miza, kas ir tumšāka, janvāra un februāra saulē, kad gaisa temperatūra nokrīt līdz pat -15C, stumbrs saulē var sakarst līdz pat +20C, ko veicina arī saules atspīdēšana no baltā sniega, bet naktī atdzist līdz pat -20C. Rezultātā rodas plaisas saules pusē pat vienas diennakts laikā. Vai rodas mikroplaisas, kas būs redzamas tikai jūnijā, kad atvērsies koka miza.
Tas jādara vēlā rudenī novembrī, decembrī pirms sniega, kad vēl ir drusku plusi, jo salā nav iespējams strādāt ar kaļķojamo materiālu. Kā saka speciālisti, darām to, kamēr kaļķojamais materiāls un ota vai šķidrums, ko klājam, nesasalst. Bet labāk to darīt auga miera periodā.
Vēlā pavasarī tam nav nozīmes, ceru, ka pēc iepriekš aprakstītā to jūs sapratāt paši.
Ja laikapstākļi ļaus, varēsim to izdarīt janvārī vai pat februārī pirms aktīvās saulītes, ja sniegs būs pārāk daudz un mīnusi lieli, iespējams, būs jāiet un jāsargā koku stumbri citādākā veidā, aptinot ar salmiem, vai agroplēvi utt..
Protams, ja ziemas ir slapjas, kaļķis ir pat jāatjauno, jo tas var nomazgāties, dažkārt to dara līdz pat 3 reizēm ziemā.
Gaisa temperatūra ne zemāka par +3C un lai līdz lietum paspēj izžūt koka stumbrs.
Lai koka stumbru neredz cauri, bet lai nav par biezu, citādi materiāls neturēsies. Parasti klāj divās kārtās.
Ar otu, bet esiet uzmanīgi, tas tomēr būs kodīgs maisījums, pasargājiet sevi ar cimdiem, brillēm, nešļakstieties.
Atšķiras viedokļi, bet noteikti stumbrs un lielākie skeletzari.
Var uzmanīgi noņemt mizu, kas dabīgi nāk nost, maigi, bet bez kādiem palīglīdzekļiem, metāla birstēm utt.
Agrāk paši gatavoja no dzēstiem kaļķiem, krīta un pievienoja klāt PVA līmi vai kaulu līmi, saimniecības ziepes, vai pat mālu. Zinošākie dārznieki paši pievienoja vara vitriolu (Cu SO4), kas kalpo kā fungicīds (pretsēnīšu līdzeklis), vai dzels vitriolu, jeb sulfātu (Fe SO4), kas darbojās kā pret sūnu līdzeklis, lai gan to tomēr iesaka lietot atsevišķi, nejaucot kalķojuma materiālam. Nezinu, visdrīzāk, ka tā arī ir.
Tagad veikalos ir liels daudzums gatavu maisījumu, kam jau ir klāt gan vara vitriols, gan saistviela, lai tas viss strauji nenomazgātos.
Varētu domāt, kāpēc mums pašiem būtu jāzina, kā pagatavot šos materiālus. Bet tomēr būtu jāzina, ka visi augļu koki jaunāki par 2 gadiem, bet nektarīni, persiki, aprikozes pirmos trīs gadus noteikti nebūs pateicīgi, ja kaļķojamam materiālam klāt pievienota PVA līme. To man izstāstīja augļkopis no Moldāvijas, arī mūsu augļkopji, stāstot par jauno kociņu kaļķošanu, iesaka samazināt kaļķa daudzumu.
Proti, ja pieaugušiem kokiem jaucam 1:1 - vienu daļu kaļķi (tikai dzēsto, būvniecības veikalos tas tiek saukts par hidratēto kaļķi, jo kaļķa dzēšana notiek ar ūdeni) un vienu daļu krīta.
Šo maisījumu 3-5kg sajaucam ar ūdeni tā, lai veidojas krējumam līdzīga masa.
Jaunajiem līdz trīs gadus veciem kociņiem, kaļķi vispār varam nelikt un aizvietot ar krītu, bet pavisam lieliem kokiem lielāko daļu krīta aizvieto ar kaļķi.
Tam visam vēl klāt iesaka vara vitriolu.
Kā redzams, veikalā visdrīzāk būs vienādas proporcijas, kas normāliem kokiem der, bet jaunajiem, vai nu gatavojam paši vai izmantosim citu aizsargmateriālu, piemēram, kā dekoratīvajiem.
Skatāmies veikalā, kas rakstīts uz kaļķojamā materiāla iepakojuma un atceramies par jaunajiem augļu kokiem, jo tiem netīk pva līme un labāk mazāk kaļķa, vairāk krīta.
Šī tēma attiecas uz augļu kokiem, tajā skatā noteikti arī jaunajiem persiku, nektarīnu kociņiem, bet saulē cieš arī dekoratīvie augi, kam ir plāna miza - vītoli, kļavas, pat ozoli, zirgkastaņas un magnolijas, sakuras. Augļu kokus parasti kaļķojam, bet dekoratīvos ir pieņemts aptīt ar aizsargmateriāliem.
Kurus kokus OBLIGĀTI jāpasargā no saules apdegumiem - noteikti jaunos augļu kokus, gandrīz visus dekoratīvos lapu kokus, kas ir pārstādīti iepriekšējā gadā, arī lielos!
Antra Batraka
