Kino attēlotajās seksa ainās lielākoties var novērot spontānu seksu. Ticu, ka arī tu laiku pa laikam esi redzējis filmās tādu sprādzienveidīgu seksu: flirts, augoša spriedze, pāris kvēlojoši acu skatieni un nākamajā ainā mīlnieki jau plēš viens otram drēbes nost.
Dominants vīrietis spiež pēc baudas izslāpušo sievieti pie sienas un, mežonīgi iekrampējoties viens otrā, nododas kaislīgam seksam. Tas varētu būt liftā, noliktavā, taksometrā vai uzreiz pēc durvju aizvēršanas, mājās ierodoties. Sekss vienkārši … tadam... un notiek.
Cik bieži šādu seksu tu esi baudījis reālajā dzīvē? Vai šāds sekss patiesībā ir tāds, kā rāda zilajos ekrānos? Un vai sekss, kas notiek it kā no nekurienes, ir labākais sekss? Vai sekss, kas ieplānots, var būt baudāms, atsakoties no šīm pārspīlētajām fantāzijām? Esmu dzirdējusi sakām - eh, tas atņem zināmu daļu burvības, šis plānotais sekss.
Lai notiek - izpētīsim spontanitāti!
Daba iekārtojusi tā, ka vairumam vīriešu seksualitāte ir SPONTĀNA. Īsumā: vēlme (es gribu seksu) - uzbudinājums (seksuāls konteksts) - orgasms. Ap 15% sieviešu arī izjūt savu seksualitāti šādā veidā. Tomēr lielākoties sievietes seksualitāte ir REAĢĒJOŠA - uzbudinājums no seksuāla konteksta - vēlme (es varētu gribēt seksu) - orgasms. Zinot šo formulu, heteroseksuāliem partneriem pastāv lielāka iespēja veiksmīgāk saskaņot savas vēlmes un vajadzības. Bet ne tas vien...
Daudzi uzskata, ka spontānais sekss ir labāks par plānoto seksu, pastāv ideja, ka spontanitāte rada autentiskākas un jaudīgākas seksuālās sajūtas. Plānotā seksā kaislība ir jārada, un tas prasa piepūli. Tāpat daudziem ideja par plānotu seksu var šķist “garlaicīgs darbs” pretstatā pārsteidzošai, rotaļīgai un patīkamai spontanitātes baudīšanai no tās pašas nekurienes. Tomēr, ja tā padomā - jebkurš spontānais sekss ir iepriekš rūpīgi izplānotu rīcību kopums.
Tāpēc seksualitātes pētnieki piedāvā citu perspektīvu. Kad pāri ierodas pie manis terapijā un sūdzas par seksuālo vēlmju neatbilstību, viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki meklējuši speciālista palīdzību, ir šis “spontanitātes mīts” un sociālās vides, kultūras radītais priekšstats par pāra attiecību dinamiku. Šie aspekti liek tiekties citādāk plānot savas seksuālās aktivitātes un randiņus, tiek radītas nereālas gaidas un satraukums par pāra kopdzīves kvalitāti.
Seksualitātes tēma un cilvēku ieradumi pēdējos 10 gadus ir pētīti tik intensīvi un daudzveidīgi, kā nekad agrāk. Viens no vadošajiem šajā nozarē ir Kinsey Institute ASV. Kādā nesenā publikācijā spontanitātes tēma tika aplūkota, pētot saistību starp spontānu seksu, plānotu seksu un seksuālo apmierinātību. Vienā no pētījumiem zinātnieki salīdzināja, cik lielā mērā cilvēkus apmierina spontānais sekss un cik lielā mērā apmierinošs ir plānotais sekss.
Kopumā šajā pētījumā piedalījās 303 dalībnieki, no kuriem lielākā daļa bija heteroseksuāli cilvēki. Visi dalībnieki bija ilgtermiņa attiecībās un dzīvoja kopā ar partneri.
Pētnieki prognozēja, ka dalībnieki biežāk apstiprinās spontāno seksu kā labāku izvēli, nekā plānoto seksu. To apstiprināja arī rezultāti - cilvēkos mīt pārliecība, ka, runājot par seksuālo iniciāciju, spontāns sekss ir norma vai tradicionāla attieksme.
Pētījuma ietvaros cilvēki, kuri savu agrāko seksuālo pieredzi atcerējās kā plānotu, atzina kopumā vidēji zemāku seksuālo apmierinātību, savukārt cilvēkiem, kuri paļaujas uz plānoto seksu kā baudpilnu pieredzi, arī seksuālais apmierinājums bija augstāks. Citiem vārdiem sakot, ja uzskati, ka plānotais sekss var sniegt apmierinājumu, seksa plānošana nekļūst par apgrūtinājumu vai garlaicību.
Citā pētījumā dalībnieki tika vērtēti pēc aptaujām 21 dienas garumā. Šajā pētījumā 121 pāris ik dienas novēroja un reģistrēja savas seksuālās aktivitātes, kā arī - vai sekss bijis spontāns, vai plānots, un savu seksuālo apmierinātību. Dalībniekiem tika jautāts arī par viņu piekrišanu plānotai un spontānai seksa aktivitātei.
Pētījumā netika atrasta saistība starp cilvēku seksuālo pašapziņu, saskarsmes kultūru un seksuālo apmierinātību. Vienīgā nozīmīgā indikācija bija partneru uzskatu atšķirības: partneris biežāk atzina mazāku seksuālo apmierinātību, ja otrs partneris atbalstīja un sagaidīja spontāno seksu.
Tātad uzskats, ka spontānais sekss ir labāks, neliecina par lielāku seksuālo apmierinātību, ne idejai dzimstot, ne arī tad, kad spontānais sekss notiek.
Ir daudz iemeslu, kāpēc plānotais sekss var labāk atbilst pāru vajadzībām. Žonglēšana ar neskaitāmajiem pienākumiem, piemēram, bērnu aprūpi un darba grafikiem, var dot niecīgas iespējas spontānam seksam, tāpēc plānotais sekss kļūst par vērtīgu iespēju. Turklāt pāri atzīst, ka priecājas par gaidāmo randiņu un plānotajām aktivitātēm. Vēl labāk, ja organizatoriski šim procesam piešķir intrigas un noslēpumainības garšvielu.
Attieksme pret spontāno seksu un partnera zemāks seksuālais apmierinājums izgaismo arī citus intīmo attiecību aspektus, kas varētu ietekmēt apmierinātību, un tā ir komunikācija. Tas liecina par nepieciešamību pēc atklātām pāru sarunām par seksuālajām interesēm, vēlmēm un vienošanās, kas labvēlīgas abām vai visām iesaistītajām pusēm. Nereti cilvēki neatšķir krāpšanu no brīvām attiecībām. Ir vērts atcerēties, ka brīvās attiecības nozīmē, ka partneri ir savstarpēji vienojušies par šādu attiecību formu, savukārt neuzticība ir slepeni seksuāli vai emocionāli sakari ārpus partnerattiecībām. Pāru sarunas ir viens no labākajiem veidiem, kā esošajās partnerattiecībās radīt jaunas emocijas un arī seksuālu piepildījumu.
Reizēm cilvēki, it īpaši sievietes, min, ka spontānais sekss seksuālam apmierinājumam traucē, jo iztrūcis uzbudinošs konteksts pirms penetrācijas. Spontānais sekss nebūtu problēma šajā gadījumā, ja sieviete būtu saņēmusi atbilstošu, uzbudinošu stimulāciju spontānā seksa sākumā, sauksim to par priekšspēli. Tā ir izplatīta problēma, kas norāda, ka individuāla pieeja uzbudinājumam pirms penetrācijas ir noteicošs faktors baudpilnas seksuālās pieredzes un orgasma gūšanai heteroseksuālu vīriešu un sieviešu mijiedarbībā.
Kam tu dod priekšroku - spontānam vai plānotam seksam? Kādi vēl faktori tev ir svarīgi seksuālai apmierinātībai?
