Šīs zupas ir ļoti sātīgas un sildošas aukstā laikā. Bet cik tās ir labvēlīgas veselībai un gremošanai? Tradicionālās ziemas zupas bieži var nogādāt slimnīcā, un lūk, kāpēc. Zupas ir virtuves vizītkarte, taču īpaši iecienītas tās ir aukstajā sezonā. Zupas ir sātīgas, sildošas un ziemas maltītei piešķir mājīguma sajūtu.
Bet no medicīniskā viedokļa ne visas zupas tiek uzskatītas par veselīgām. Kuras receptes nodarīs vairāk ļauna nekā laba?
Soļanka ir īsts krievu virtuves hīts. Ēdiens ir iemīļots tā spilgtās, bagātīgās garšas un sastāvdaļu daudzveidības dēļ. Tomēr kuņģa-zarnu traktam ēdiens ir īsta kaloriju, sāls un tauku bumba.
Desas, kūpinājumi, šķiņķis un citi gaļas gardumi, ko pievieno zupai, satur lielu daudzumu piesātināto tauku un konservantu.
Šāda sastāvdaļu kombinācija var ne tikai kairināt kuņģa-zarnu trakta gļotādas, bet arī būt bīstama cilvēkiem ar lipīdu vielmaiņas traucējumiem un sirds un asinsvadu slimībām.
Soļanka uz taukainas liellopu gaļas buljona ir arī kontrindicēta pacientiem ar noslieci uz urolitiāzi. Šajā zupā ir daudz purīnu, ķīmisko savienojumu, kas atrodami olbaltumvielās.
Tie var paaugstināt urīnskābes līmeni organismā un izraisīt urātu akmeņu veidošanos nierēs. Līdzīga iemesla dēļ liellopu gaļas buljons ir kontrindicēts podagras gadījumā.
Piesātinātie tauki un augstas kalorijas ir tikai puse no problēmas. Ne mazāk bīstams ir liels sāls daudzums sagatavotā ēdienā. Soļankas receptē ir iekļauti marinēti gurķi, kaperi, olīvas un nātrija nitrīts, kas ir daudz desās. Sāls pārpalikums izraisa šķidruma aizturi organismā un ir kontrindicēts nieru slimību un hipertensijas gadījumā - paaugstināts asinsspiediens.
Pacientiem ar gremošanas sistēmas patoloģijām, gastrītu, peptiskām čūlām, gastroezofageālā refluksa slimību un sirds un asinsvadu patoloģijām ir arī ieteicams ierobežot sāls pārtikas patēriņu.
Sēņu zupa šķiet diezgan viegls ēdiens, īpaši salīdzinot ar to pašu soļanku vai biešu zupu. Tomēr patiesībā ķermenim to ir diezgan grūti uzņemt. Sēnes satur hitīnu, strukturālu polisaharīdu, kas cilvēka organismā praktiski netiek sagremots, jo trūkst nepieciešamo gremošanas enzīmu.
Sēņu zupa ir kontrindicēta kuņģa-zarnu trakta slimību gadījumā: gastrīts, čūlas, iekaisīgas zarnu slimības, pankreatīts. Turklāt ēdienam nereti pievieno kartupeļus izteiksmīgākai garšai un paaugstinātai uzturvērtībai.
Sēnes patiešām labi sader ar kartupeļiem, bet, ja esat aptaukojies, ir insulīna rezistence vai cukura diabēts, labāk no šīs kombinācijas izvairīties. Zupā vārītiem kartupeļiem ir augsts glikēmiskais indekss un tie var negatīvi ietekmēt cukura līmeni asinīs.
Atsevišķi ir vērts pieminēt sēņu krēmzupu, kas bieži sastopama restorānu ēdienkartēs. Viņa receptē esošais krēms var izraisīt vēdera uzpūšanos un meteorisms pacientiem ar laktozes nepanesību, un, ja to apvieno ar sviestu, tas padara ēdienu kalorijām bagātu. Tas palielina aizkuņģa dziedzera un aknu slodzi.
Vēl viens virtuves “smagās artilērijas” pārstāvis ir zirņu zupa. Tā bieži izraisa pastiprinātu gāzes veidošanos, vēdera uzpūšanos un diskomfortu vēderā. Sausos zirņus un citus pākšaugus ieteicams ierobežot arī aizcietējuma gadījumā.
Vēl viens punkts ir zupas pamatne. Ja garšo zirņu zupa, labāk to gatavot ar vistas vai tītara buljonu. Bet vajadzētu izvairīties no kūpinātām ribām un krūtiņas. Šajā zupas versijā būs vairāk sāls un piesātināto tauku, kas neizbēgami palielinās gremošanas sistēmas slodzi.
Ir vērts atcerēties, ka absolūti kaitīgi vai veselīgi ēdieni neeksistē. Tas viss ir atkarīgs no sastāva, gatavošanas metodes un porcijas lieluma. Receptes pielāgošana palīdzēs samazināt kaitējumu.
Piemēram, var izvairīties no pārlieku treknām sastāvdaļām, samazināt gaļas komponentu un kartupeļu daudzumu un smago gaļas buljonu aizstāt ar vistas buljonu. Un, protams, neaizmirsti par mērenību pārtikā, kontrolējiet apēstā ēdiena daudzumu un nepadariet treknus vai sāļus par sava ikdienas uztura pamatu.
