6.lapa
VIESIZRĀDES
Turpinās Operetes teātra rudens sezona. Ar multimediālu monooperu “Valentīna” Operetes teātris oktobrī viesosies Cēsīs, Ogrē, Jelgavā un Liepājā.
Valentīnas mīlas stāsts ir veltījums Latvijas kultūras leģendai - kino zinātniecei Valentīnai Freimanei (1922.-2018.).
Tas ir dziļas mīlestības stāsts sarežģītā sociālpolitiskā laikā, kas atklāj varones bērnības atmiņas un pirmās patiesās mīlestības jausmu un kaisli ar dzīves rūdījumu.
Iestudējums ir komponista Artura Maskata (attēlā kopā ar Sonoru Vaici) pirmās operas “Valentīna” mākslinieciski jauns skatuviskais traktējums - pilnformāta operas pārlikums kameroperas - multimediālas monooperas formātā.
“Manā operā “Valentīna” risinātās tēmas - Latvijas vēstures dramatiskie līkloči, cilvēku morālā atbildība sabiedrības, savas ģimenes un valsts priekšā, demokrātijas ideālu aizsargāšana - kļūst arvien aktuālākas arī šodien, droši vien vēl vairāk nozīmīgas nekā pirms desmit gadiem, kad, balstoties reālā, izcilas personības Valentīnas Freimanes dzīvesstāstā, radīju šo darbu,’’ stāsta komponists Arturs Maskats.
Liānas Langas un Artura Maskata librets veidots pēc Valentīnas Freimanes autobiogrāfiskā romāna “Ardievu, Atlantīda!” motīviem.
Valentīna ir sieviete, caur kuras likteni kā kino “iziet” tēmas, kas vienlaikus ir viņas dzīves atspoguļojums un aptver arī dziļāku lietu būtību, uzzīmē laikmetu.
Opera atspoguļo ne tikai Valentīnas personiskos piedzīvojumus bērnībā, kura šķiet ar tādu kā zelta maliņu apvilkta, un agrā jaunībā, un ģimenes sāgu, bet arī laikmetu kopumā.
Valentīnas Freimanes dzīve bijusi piepildīta ar mīlestību, kas brīnišķīgi atspoguļota operas mūzikā. Viņa pati stāsta, ka ir laimīga, jo savām acīm pat nav redzējusi nekādas šausmas, tās viņai it kā slīdējušas garām, ja neskaita uzlidojumus, ko piedzīvoja, uzturēdamās namu augšējos dzīvokļos: citi bija pagrabos, bet viņa - tuvāk debesīm. Valentīnas Freimanes bērnība ritējusi starp Rīgu un Berlīni, kur viņas tēvs bija UFA kinostudijas jurists, bet māte - apburoša sabiedrības dāma, ap kuru pulcējas tā laika kino pasaules zieds.
Ārkārtīgi nozīmīga izrādē ir mīlestības tēma, ko paspilgtina skaistā un krāsainā Artura Maskata mūzika, kurā pārstāvēta arī komponista iemīļotais tango, ko Sonora Vaice papildina ar stepa deju, ko apguvusi pie stepa dejas attīstītāja Latvijā, lielmeistara Māra Pūra.
Titullomā: Sonora Vaice (soprāns). Mūziķi-aktieri: Gidons Grīnbergs (vijole), Inita Āboliņa (akordeons), Māris Žagars (klavieres). Multimedijos: Ģirts Ķesteris, Aivars Krancmanis, Egils Melbārdis, Māris Pūris, Zigurds Neimanis, Kārlis Rūtentāls, Henrijs Kozlovskis u.c.Režisore - Sonora Vaice, horeogrāfe - Ieva Kemlere, stepa dejas konnsultants-treneris - Māris Pūris, multimediju māksliniece-scenogrāfe - Ineta Sipunova, kostīmu māksliniece - Hanna Antra Elerte (“Cinnamon”), grima māksliniece - Liāna Repule, gaismas mākslinieks - Ivars Vācers, mākslinieciskā vadītāja, producente - Agija Ozoliņa-Kozlovska.
Monoopera “Valentīna” tiks spēlēta:
- 3. oktobrī plkst. 19.00 - Vidzemes koncertzālē “Cēsis”;
- 11. oktobrī plkst. 19.00 - Ogres novada Kultūras centra Lielajā zālē;
- 26. oktobrī plkst. 18.00 - Jelgavas Kultūras namā;
- 28. oktobrī plkst. 19.00 - Liepājas teātrī.
