Ir tikai divi apģērbi, ko var nosaukt par universāliem: kreklblūze un žakete. Lai gan teiktu, ka tikai viens – žakete, jo kreklblūzei tomēr piemīt neformālāks stils. Toties žakete ir sieviešu garderobes hameleons. Iziet vakarā ar draugiem iedzert vīnu, «voilá», džinsi plus žakete. Jāiet uz oficiālu tikšanos – žakete ar saskaņotas krāsas biksēm vai svārkiem.
Lai arī šodien šis apgalvojums šķiet pašsaprotams, tā nav bijis vienmēr. Veroties cilvēces apģērba un modes attīstības vēsturē, tās varētu nosaukt par 5 minūtēm. Jo tikai nedaudz vairāk nekā simts gadus sievietes savā ikdienā nēsā žaketes, nesaņemot sabiedrības nosodījumu.
Šim ikoniskajam apģērba gabalam ir bagāta vēsture, kas aptver gadsimtus, un tā ceļojums no vīriešu formas tērpa līdz sieviešu pilnvaru simbolam ir pieminēšanas vērts.
Viktorijas laikmets iezīmēja nozīmīgas pārmaiņas sieviešu modē, tostarp parādījās pielāgotas žaketes, kas bija paredzētas īpašām aktivitātēm, piemēram, jāšanai ar zirgiem. Šajā periodā sieviešu žaketēm bija raksturīgs strukturēts siluets, sarežģīts piegriezums un grezni rotājumi. Turklāt šajā laikmetā ikdienas valkāšanai sāka ražot piegrieztās žaketes, kas atspoguļoja pieaugošo pilsētas dzīves un sociālo pārmaiņu ietekmi.
Pirmais ievērojamākais iznāciens, kad sieviete vīriešu uzvalku (žaketi un bikses) padarīja par savu, bija 1870.gadā, kad franču aktrise Sāra Bernāra izgāja sabiedrībā savās «zēnu drēbes».
Tajā laikā sieviete, kura valkā vīriešu tērpu, bija vairāk nekā skandaloza, taču šī kontroversija neatturēja viņu no turpmākas dzimumu lomu izaicināšanas - 1899.gadā viņa nospēlēja titullomu izrādē «Hamlets». Daudzējādā ziņā apsteidzot savu laiku, Bernāras kundze bija sākotnējā aizstāve tam, kas ir kļuvis par mūsdienu sieviešu satorisko vizītkarti.
Līdz 20 gadsimta pirmajai dekādei sufražistu kustība ritēja pilnā sparā. Mītiņi, protesta gājieni un pilsoniskā nepakļaušanās prasīja ne tikai atteikties no 19.gadsimta ideāliem, bet arī no mazāk ierobežojoša apģērba.
Sufražistu uzvalks bija progresīvas sievietes zīme, kas iedvesmoja modes ikonu un grandāmu Koko Šaneli. Nenoliedzami viņa bija un ir pazīstamākā dizainere, kas darinājusi sieviešu uzvalkus modes vēsturē. Dizainere ieguva popularitāti Pirmā pasaules kara laikā, atsakoties no korsetēm.
Viņa tiek uzskatīta par pirmo patieso sieviešu žaketes radītāju mūsdienu izpratnē. Atšķirībā no saviem priekšgājējiem Šaneles radītās žaketes saglabāja šarmu un sievišķību, turklāt viņa šuva žaketes no džersija vai tvīda, kas ikdienas gaitās bija ērtāk nesājamas.
Viņas atpazīstamākā žakete «bouclé» tika radīta nedaudz vēlāk. Tomēr tieši šī žakete ir ieguvusi vislielāko popularitāti un nav mainījusi savu piegriezumu kopš pirmās, pašas Koko radītās žaketes.
Jakai bija četras īstas kabatas, pīnes, saskaņotos vai kontrastējošos krāsu toņos, «Chanel» logo pogas ar caurumiem (tolaik tas bija atklājums) un vairāki taisni auduma bloki, kas ļāva žaketi pielāgot par dažiem izmēriem uz augšu vai uz leju, atkarībā no sievietes auguma. Dizainu papildināja zīda odere, kur bija iešūta smalka ķēdīte, lai žakete perfekti piegulētu.
Sākotnēji «bouclé» žaketes valkāja gados vecākas, turīgākas sievietes, bet, kad tās sāka valkāt Džekija Kenedija, kļuva par modes «must-have». Rozā «Chanel» «bouclé» žakete uz visiem laikiem iesakņojās sabiedrības apziņā, kā tā žakete, kad tika nogalināts ASV prezidents J.F. Kenedijs.
Par vienu no redzamākajām personībām, kas sāka nēsāt žaketes un uzvalku kopumā, bija vācu aktrise Marlēna Dītriha. Ar filmām «Maroka» (1930), «Blondīne Venera» (1932) un «Septiņas grēcinieces» (1940) viņa, valkājot savus ikoniskos smokingus un baltos divviru bikškostīmus, efektīvi «apgānīja» starptautisko uztveri, mainot izpratni, kas kopumā ir sieviešu apģērbs. Savukārt 1939. gadā iznāca žurnāla «Vogue» pirmais izdevums, kur bija redzamas sievietes žaketēs un biksēs.
1966.gadā Īvs Senlorāns nostiprināja savu ikonas statusu, radot leģendāro «Le Smoking». Šis sieviešu smokings tik ļoti apsteidza savu laiku, ka daudzas viesnīcas un restorāni neļāva ienākt sievietēm, kuras bija tērpušās Senlorāna smokingā.
Viss mainījas 1971. gadā, kad nikaragvas aktrise Bjanka Peresa-Mora Macias precējās ar «Rolling stones» vokālistu Miku Džegeru. Līgava pasauli fascinēja baltā, Īva Senlorāna dizainētā «Le Smoking» tērpā.
Sešdesmitie bija kultūras revolūcijas un eksperimentu desmitgade, un šajā laikā sieviešu jakas piedzīvoja radikālas pārvērtības. Modifikācijas iedvesmoti dizaini, drosmīgas krāsas un psihadēliskas apdrukas noteica laikmeta modes estētiku, un žaketes kalpoja kā elementi, kas atspoguļo jaunības un sacelšanās garu.
Astoņdesmitie gadi bija pārmērības un ekstravagances laikmets, un sieviešu jakas atspoguļoja drosmi un pārliecību. Ar pārspīlētajiem siluetiem lielie kostīmi kļuva par sieviešu pilnvaru simbolu korporatīvajā pasaulē. Jo īpaši plecu polsteri kļuva par visur esošu sieviešu jaku iezīmi. Gan sēžu zālē, gan deju laukumā sievietes bija tērpušās žaketēs un jakās, kas izstaroja spēku, ambīcijas un šarmu.
Žakete kā glamūra un elegances simbols parādījās arī uz sarkanā paklāja pavisam nesen. 81. Venēcijas kinofestivāla atklāšanas ceremonijā. Holivudas zvaigznes Vinona Raidere un Sigurnija Vīvere bija tērpušās vakarkleitās, kur žaketes bija harmoniski integrētas koptēlā un lieliski izcēla to valkātāju sievišķību.
Katrs laikmets atnesa stilus un tendences, atspoguļojot sabiedrības pārmaiņas un kultūras ietekmi. Šodien, raugoties nākotnē, arvien lielāks uzsvars tiek likts uz ilgtspēju un ētisku praksi, izvēloties videi draudzīgus materiālus un atbalstot godprātīgu tirdzniecību.
2024.gada rudens modes skates piedāvāja priekšstatu par žakešu un jaku stiliem, sākot no izteiksmīgām, pielāgotām žaketēm no «Jil Sander» un «Chanel» modes namiem un beidzot ar modernām leoparda raksta žaketēm un jakām no «Versace», «Isabel Marant» un «Christian Dior» kolekcijām.
Kā vienu no visvairāk šoruden meklētajām jāmin pelēkas krāsas žaketes. Gan masīvo oversize jaku, gan žaketi ar izteiktu sievišķīgu vidukli. Modes noteicēji ir nākuši soli pretim, piedāvājot piegriezumus, kas piestāv visiem sieviešu siluetiem un formām.
Lai arī pelēkā krāsa statistiski ir līdere, zemes brūnais, tumši zaļais un latviskais burgundietis ienes īsti rudenīgu krāsu paleti. Žakete šajos toņos lieliski saskan ar šosezon modē esošiem masīviem sudraba krāsas aksesuāriem.
Rudenī valda mājīgi neitrāli un piesātināti noskaņas pilni toņi. Tomēr kā gaišais punkts ir sviesta dzeltena krāsa, kas nedaudz satricina rudenīgo krāsu harmoniju. Maigi, sviestaini toņi un banānu akcenti ir atsvaidzinoši un stilīgi. Neatkarīgi, vai tā ir piegriezta žakete, šiks bleizeris vai plūstošs apmetnis, šis gaišais tonis rudenim atgriež vasarīgu elpu.
Savukārt džinsu žakete piedzīvo renesansi. Pateicoties noturīgajai mežonīgo Rietumu modes tendencei, dubultais džinsa kostīms jeb kanādiešu uzvalks atgriežas pie pirmsākumiem.
Oversize, garas un brīvi piegrieztas jakas ikdienas stila cienītājām, savukārt izteiksmīgāka stila piekritējas var atrast džinsu jakas ar dimantu detaļām, drosmīgām apdrukām vai «patchwork» (mazu auduma gabalu sašūšanu lielākā) stilu. Varbūt ir paveicies, un jūsu garderobē ir sen aizmirsta džinsu jaka, kas gaida savu iznācienu.
Par dzīvnieku apģērba printā ir rakstīts un runāts daudz. Un kā rāda modes šovi un sociālo tīklu influenceri, leopards ir visur. Un, protams, sākot no klasiskas žaketes līdz brīvi krītošai apmetņa veida jakai. Jā, arī apmetņi šogad ir aktuāli.
Lai arī šis apģērbu tandēms ir nedaudz pārvērtēts, tomēr zināms smalkums tajā pavīd. Kamēr septembra temperatūra «sit» kārtējos rekordus, un par žaketi vai jaku pat domājot svīst mugura, tomēr vēl tikai skaitītas dienas, kad šis trends būs piemērots ikdienas gaitās. Labākās žaketes un kleitas kombinācijas ir mācība par kontrastu - sievišķīgs, vīrišķīgs, garš, īss, lietišķs, ikdienišķs.
