Pieaugušie, kuri ir digitāli gudri, var mazāk piedzīvot izziņas pasliktināšanos, novecojot, liecina jauns amerikāņu zinātnieku pētījums.
Kā atzīmēja kanāls, vidusmēra 80 gadus vecs cilvēks savas dzīves laikā ir pieredzējis ārkārtēju personīgo tehnoloģiju uzplaukumu: viņi ir dzimuši vairākus gadus pirms krāsu televīzijas un noveco TikTok laikmetā, ziņo Tengri Life, atsaucoties uz Euronews.
Jau gadiem ilgi zinātnieki ir neizpratnē par to, vai tehnoloģiju visuresamība ikdienas dzīvē kaitē vai palīdz mūsu prātam, kad mēs novecojam. Pētījums, kas publicēts žurnālā “Nature Human Behaviour”, ir jaunākais, kas nosvēris svarus par labu "palīdzībai".
"Tajā tika apkopoti dati no 57 pētījumiem, kuros piedalījās vairāk nekā 411 000 pieaugušo vecumā no 50 gadiem no visas pasaules, kuriem visiem bija veikta kognitīvā diagnoze vai testēšana," teikts rakstā.
Pētnieki šos gados vecākos aptaujātos, kuru vecums ir vidēji 68 gadi, nodēvēja par "digitālajiem pionieriem", jo bērnībā viņiem nebija piekļuves internetam.
Analīze atklāja, ka gados vecākiem pieaugušajiem, kuri lieto viedtālruņus, datorus vai internetu, ir mazāks izziņas pasliktināšanās risks nekā tiem, kuri atturas no ierīcēm.
Pētījumā ar gados vecākiem cilvēkiem, kuri vairākus gadus izmantoja tehnoloģijas, atklājās, ka viņiem arī bija mazāka iespēja piedzīvot kognitīvos traucējumus.
Saikne starp tehnoloģiju izmantošanu un smadzeņu veselību bija tikpat spēcīga vai spēcīgāka nekā citi faktori, kas, šķiet, aizsargā pret demenci, tostarp zemāks asinsspiediens, augsts izglītības līmenis un garīgi stimulējoši hobiji.
Pētījuma rezultāti ir "ļoti laikus", ņemot vērā iedzīvotāju novecošanos visā pasaulē, telekanālam sacīja Ženēvas Universitātes tehnoloģiju un kognitīvo funkciju pētniecības grupas vadītājs Maksimilians Hāss.
"Ir skaidrs, ka tehnoloģiju izmantošana var izraisīt un provocēt salīdzināmas sekas salīdzinājumā ar citiem faktoriem," piebilda Hāss, kurš bija iesaistīts jaunajā pētījumā.
Proti, jaunā pētījuma rezultāti saglabājās pat tad, ja pētnieki ņēma vērā tādus faktorus kā sociāli ekonomiskais stāvoklis, vispārējā veselība un sociālais atbalsts, kas var arī veicināt smadzeņu veselību.
Rezultāti saskan ar Hāsa pagājušajā gadā publicēto pētījumu, kurā konstatēts, ka vecāki cilvēki Šveicē ar spēcīgāku atmiņu, visticamāk, ir regulāri interneta lietotāji.
Tikmēr citā Apvienotās Karalistes 463 000 cilvēku analīzē atklājās, ka starp datora lietošanu un demenci nav "skaidras saiknes", lai gan ir nepieciešams vairāk pētījumu, lai saprastu, cik daudz ekrāna pavadītā laika var ietekmēt smadzeņu veselību.
Šie pētījumi apstiprina domu, ka mūsu digitālā dzīve var veicināt sarežģītāku domāšanu, prasmes un sociālos sakarus, kam ir pozitīva ietekme uz smadzeņu veselību.
Šīs priekšrocības, ko sauc par "tehnoloģisko rezervi", bieži tiek pretstatītas "digitālās demences" teorijai, kas apgalvo, ka pārmērīga paļaušanās uz tehnoloģijām pasliktina atmiņu, uzmanību un problēmu risināšanu, īpaši jauniešiem.
Bet patiesībā "izmantošanas laikam ir gan pozitīvi, gan negatīvi aspekti," saka Hāss, piebilstot, ka svarīga ir mērenība.
Runājot par kognitīvo funkciju, "tas viss ir pārāk maz vai pārāk daudz."
Atcerēsimies, ka agrāk 2009. gada Nobela prēmijas laureāts ķīmijā Venkatramans Ramakrišnans nosauca trīs galvenos ilgmūžības faktorus, kas ir efektīvāki par jebkuriem bioloģiski aktīviem uztura bagātinātājiem un zālēm, kas šobrīd ir tirgū. Viens no tiem ir digitālo prasmju apgūšana.
