Izrādās, ka no serotonīna pārpalikuma organismā var nomirt. Un, lai to izdarītu, nemaz nevajag pārāk izbaudīt dzīvi – pietiek tikai ar kādu medikamentu lietošanu.
Mēs varam daudz un ilgi runāt par serotonīna priekšrocībām; ne velti to sauc par “laimes hormonu”. Tas regulē emocionālo fonu, trauksmi, uzlabo garastāvokli, ietekmē miega kvalitāti, samazina stresa līmeni un pat palīdz organismam atgūties no saindēšanās.
Jebkurās depresijas (īstās, diagnosticētās) ārstēšanas klīniskajās vadlīnijās atradīsiet zāles, kas paaugstina serotonīna līmeni organismā, raksta doctorpiter.
Tomēr, ja ir pārāk daudz laba, tas kļūst ne tikai slikts, bet arī nāvējošs. Tātad laimes hormona pārdozēšana jeb, vienkāršāk sakot, saindēšanās ar serotonīnu, noved pie serotonīna sindroma.
Parasti tā ir hormonu līmeni paaugstinošu zāļu pārdozēšana: antidepresanti vai daži pretsāpju līdzekļi. Sindroma attīstību var izraisīt vai nu viens medikaments, vai zāļu kombinācija - divu vai trīs medikamentu vienlaicīga lietošana. Turklāt nav iespējams iepriekš pateikt, kāds līmenis kļūs kritisks: katrs organisms ir individuāls. Tāpēc vienīgais veids, kā izvairīties no pārdozēšanas, ir stingri ievērot ārsta norādījumus.
Serotonīna sindromu potenciāli var izraisīt dažādi antidepresanti: selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori, tricikliskie, monoamīnoksidāzes inhibitori. Riska grupā ietilpst arī migrēnas medikamenti, pretsāpju līdzekļi, kuru pamatā ir opioīdi, augu izcelsmes piedevas, piemēram, asinszāle, žeņšeņs, muskatrieksts (īpaši kombinācijā ar medikamentiem), kā arī vairāki klepu nomācoši un pretsāpju līdzekļi.
Būtībā tā ir intoksikācija, un reakcija uz to var būt individuāla. Visbiežāk cilvēks sāk justies pārlieku satraukts un nemierīgs, piedzīvo bezmiegu, apjukumu, sāk strauji sisties sirds, paaugstinās asinsspiediens. Citi bieži sastopamie simptomi ir paplašināti acu zīlītes, traucēta koordinācija un caureja.
Cilvēks var stipri svīst un sūdzēties par galvassāpēm. Jā, visi šie simptomi ir līdzīgi daudzām citām slimībām, piemēram, encefalītam, tāpēc ir svarīgi, vai iepriekš ir lietoti noteikti medikamenti.
Visbiežāk serotonīna sindroms rodas vieglā formā un var pat nepamanīt. Nu, asinsspiediens ir uzlēcis, kuņģis ir satraukts, muskuļi trīc - to var norakstīt uz jebko, arī parastajām zāļu blakusparādībām.
Bet, ja intoksikācija ir smaga, pacientam var sākties krampji, viņš var zaudēt samaņu, sākas trīce, temperatūra paaugstinās līdz kritiskajam līmenim. Ja jūs laikus nereaģējat, tas novedīs pie nāves.
Ja tā ir viegla forma, tad pacients parasti vienkārši pārtrauc lietot zāles, kas izraisīja sindromu un tiek novērots. Var parakstīt pretkrampju zāles.
Ja slimība notiek ar drudzi, bet bez samaņas zuduma vai sirdsdarbības traucējumiem, tiek nozīmētas zāles, kas bloķē serotonīna receptorus. Ar laikus diagnostiku un ārstēšanu serotonīna sindroms izzūd 24-72 stundu laikā. Bet smagos gadījumos personu var novērot intensīvās terapijas nodaļā.
