Labākajiem ierēdņiem grib lielākas algas

Nespējot labākajiem ierēdņiem nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, valdība būtu gatava atteikties no sistēmas, kas par ierēdniecības atalgojuma griestiem līdz šim noteica ministru prezidenta ikmēneša algu. Tā vietā varētu notikt kopējā ierēdņu skaita samazināšana un labāko darbinieku papildu motivēšana.

Ministru kabinets ir uzdevis Finanšu ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju līdz 31. maijam izstrādāt informatīvo ziņojumu par atlīdzības politikas sistēmas pilnveidošanu valsts pārvaldē. Valsts kancelejas pārstāve Laine Kučinska sarunā ar Neatkarīgo norāda – spējīgāko darbinieku aizplūšana no valsts pārvaldes turpinās, jo valsts nespēj viņiem nodrošināt ar privāto sektoru konkurētspējīgu atalgojumu.

Maksās par konkrētiem rezultātiem

Ministrijās pašlaik strādā apmēram 3000 darbinieku, taču joprojām ir liels neaizpildīto vakanču skaits. Tieši tādēļ Valsts kanceleja uzskata, ka atalgojuma sistēmai jābūt sasaistītai ar iestādes procesu efektivitāti un konkrētiem darba rezultātiem. Lai neatgrieztos trekno gadu pieeja, kad valsts nauda tērēta ar plašu vērienu, rīcības plāns paredz izstrādāt precīzu valsts pārvaldes attīstības politiku. Tā, piemēram, plānots noteikt, ka atalgojums valsts pārvaldē tiks piesaistīts ierēdņa ndividuālajiem sasniegumiem, taču tas nevarēs pārsniegt 80% no privātā sektora atlīdzības par attiecīga darba veikšanu. Tāpat L. Kučinska uzsver, ka, pat ieviešot jauno kārtību, papildu finansējums ministrijām nav paredzēts, jo lielākas algas labākajiem ierēdņiem finansēs no štatu samazināšanas.

Labākos ir vērts motivēt

Viens no pirmajiem politiķiem, kurš savulaik aktīvi iestājās par valsts pārvaldes aparāta samazināšanu, bija kādreizējais premjerministrs Einars Repše. Sarunā ar Neatkarīgo viņš atzīst – lai gan formāli premjera ienākumi šobrīd ir augstākā atalgojuma mēraukla valsts pārvaldē, tomēr praksē virkne ierēdņu un jo īpaši valsts uzņēmumu vadītāji joprojām saņem krietni iespaidīgākas summas. «Ar dažādiem vadības līgumiem nosacījums par premjerministra atalgojuma līmeni tiek apiets. Tas ir necaurspīdīgi un negodīgi. Tieši tādēļ es atbalstu sistēmu, kad par izciliem darba rezultātiem ierēdnis var saņemt arī vairāk par valdības vadītāju,» atzina E. Repše. «Līdzīga sistēma pastāv Singapūrā, kur katram valsts pārvaldes darbiniekam, arī nozares ministriem apstiprināti precīzi izmērāmi darbības rezultāti. Iekšlietu ministram tas varētu būt noziedzības līmeņa samazinājums, veselības ministram – konkrētas slimības rādītāju uzlabojums. Šie dati nav viltojami vai interpretējami, tas ir objektīvs rādītājs, par kuru ir vērts maksāt. Šāda kārtība palīdzētu motivēt vislabāk strādājošus ierēdņus, savukārt tie, kuri dzer kafiju un deldē krēslus, būtu spiesti aiziet,» ir pārliecināts ekspremjers.

Katra ministrija cīnās, kā māk

Tikmēr šobrīd katra no ministrijām ar darbinieku aizplūšanu cīnās, kā prot. Viena no sliktākajām situācijām ir izveidojusies Finanšu ministrijā, jo spējīgi, pieredzes bagāti finansisti ir pieprasīti arī privātajā sektorā. Darbinieku mainība FM ir aptuveni 14% gadā. «Visu laiku meklējam jaunus cilvēkus, paņemam darbā, apmācām, tad notiek iedzīvošanās process, tad atkal kāds aiziet un visu procesu sākam no sākuma,» situāciju raksturojusi FM valsts sekretāre Sanita Bajāre. Cīnoties ar ierēdņu aiziešanu, ministrija centusies sakārtot nemateriālās motivācijas jautājumus, kā arī ir izstrādāti materiālās motivācijas kritēriji, sākot no samērīgām, izlīdzinātām algām konkrētām amatu grupām un beidzot ar elastīgiem instrumentiem, piemēram, atsevišķiem cilvēkiem ir kvalitātes piemaksas līdz 30%. Maksimālā piemaksa 30% gan ir tikai dažiem. Tomēr ministrijas iekšienē izstrādāti kritēriji, kas ļauj vadītājiem novērtēt darbiniekus un nodrošināt kvalitātes piemaksas, kuras pārskata reizi ceturksnī.

Svarīgākais