Valsts fondēto pensiju shēmās jeb pensiju otrajā līmenī 2013. gada beigās bija sakrāti 1,68 miljardi eiro.
Pensiju fondu atskaites kopsavilkums uzmundrina tikai pirmajā acu uzmetienā. Ja 1,68 miljardus eiro šodien sadalītu starp 1 225 137 iemaksas veicošiem cilvēkiem, katram tiktu 1371 eiro. Tas nav daudz, ņemot vērā, ka nauda krāta kopš 2000. gada jūlija. Krāšanas sistēma uztaisīta varena, bet pensionāri tik un tā dzīvos atbilstoši savam pirmā līmeņa pensiju apmēram. Katrs cilvēks var parēķināt pats atkarībā no savām pensionēšanās izredzēm, cik ilgu dzīves posmu nosegtu viņa otrā līmeņa pensijas uzkrājumi, ņemot vērā vidējo mūža ilgumu Latvijā: statistiķi aprēķinājuši sešdesmitgadniekiem vēl vidēji 19,87 dzīves gadus, sešdesmitpiecgadniekiem – 16,45 dzīves gadus.
Vidējais rādītājs neuzrāda, cik lieli jeb mazi uzkrājumi pienākas vairumam krājēju. Pensiju otrais līmenis ne ar ko neatšķiras no pirmā līmeņa. Valsts (ieskaitot pašvaldības) iestāžu un uzņēmumu vadītāji, kuri prata maksāt sev milzīgas algas, pie tūkstošos eiro rēķināmām pirmā līmeņa pensijām saņems vēl pa tūkstotim un vairāk eiro klāt, bet tie, kam pensija pāris simti eiro, saņems pāris desmitus eiro klāt.
Ilgajā laika posmā starp iemaksām fondos un pensiju saņemšanu ieguldītās naudas nestā peļņa ir daudz mazāka par zaudējumiem, kādus uzkrājumiem nodara inflācija. Piemēram, pērn no apmēram pusotra miljarda eiro procentos, dividendēs u.tml. nopelnīti tikai 34 miljoni eiro. Dažādu pensiju plānu ienesīgums kopā pa pēdējiem 10 gadiem tiek uzrādīts robežās starp 31 un 51 procentu, kamēr cenu izmaiņas izsaka nevis procenti, bet reizes. Pēc CSP mērījumiem, kviešu maizes cena laikā no 2003. gada līdz 2013. gadam palielināta no 0,46 līdz 1,05 eiro/kg, sviesta cena – no 2,48 līdz 7,24 eiro/kg, elektrības cena – no 5,55 līdz 13,28 eirocentiem par kilovatstundu, un tā ar pilnīgi visām cenām.
Nemierīgos laikos pastiprinās šaubas, vai pensiju fondiem izdosies pārdot savus vērtspapīrus, lai iegūtu naudu, kad būs pienācis laiks masveidā uzsākt pensiju izmaksu. Laimīgi tie, kuri jau tagad tiek pie saviem uzkrājumiem. Latvijas pensiju fondi viņiem pērn atdevuši 180 miljoniem eiro līdzvērtīgu summu toreiz vēl latos.
Galu galā ir jābrīnās pensiju fondu sistēmu kopumā. Latvijas gadījumā valsts savāc sociālo iemaksu naudu un par spīti tam, ka sociālajā budžetā ir deficīts, pērn iemaksāja 387 miljoniem eiro atbilstošu naudu fondos, no kuriem aizņemas pati savu naudu uz procentiem. Pagājušā gada beigās Latvijas valsts bija aizņēmusies no pašas finansētajiem fondiem 485 miljonus eiro. Tas tiek reklamēts pat kā sasniegums, jo nauda, ko valsts samaksās procentos fondiem, tiks izdalīta atpakaļ valsts iedzīvotājiem. Bet – šie paši iedzīvotāji taču ir arī nodokļu maksātāji, no kuriem valsts paņems naudu pensiju fondu darbības uzturēšanai.
Pensiju otrajam līmenim cilvēki tiek piesaistīti ar likumu, tāpēc nevar teikt tā, ka čaklākie naudas ieguldītāji tiks vecumdienās atalgoti ar papildu ienākumiem, kādu nebūs tiem, kas naudu fondos nav uzkrājuši. Nē, uzkrājuši būs visi, tikai atšķirīgas summas atbilstoši tam, cik labi viņi jau iepriekš dzīvojuši uz valsts rēķina. Lielo pensiju saņēmēju ienākumu palielināšanai valsts būs spiesta palielināt nodokļu un nodevu likmes līdz līmenim, kas draud bīstami nošķiebt ieguldījumu piramīdu.