Aizvadītā 2024. gada kopējais rezultāts Latvijas ostās bijis kravu apgrozījuma samazinājums par 6,8% mazāk kravu nekā 2023. gadā, ko iespējams iztulkot kā situācijas uzlabošanos, jo 2023. gadā šis pats rādītājs attiecībā pret 2022. gadu bija samazinājies par 19,6%.
Tuvošanos nullei no lielākiem mīnusiem uz mazākiem mīnusiem var uzskatīt par tuvošanos pārejai no mīnusiem uz plusiem. To pašu citiem vārdiem var aprakstīt kā velšanos lejā pa nogāzi līdz bedres dibenam, no kura atsperties un rāpties uz augšu. Taču to tikai ar atpakaļejošu gudrību varēs novērtēt, kur īsti šis dibens atradies. Velšanās brīdī to nevar atšķirt, vai lēzenāka nogāze tiešām liecina, ka dibens jau tuvu. Saglabājas risks, ka aiz lēzenāka posma sekos kārtējā krauja. Pat ne katrs atsitiens ir obligāti pret bedres dibenu. Varbūt tas ir tikai nogāzē ieaudzis akmens, celms u.tml., aiz kura atkal nāksies velties, varbūt arī krist vēl zemāk. Lūk, kāds ir bijis nogāzes profils septiņos pēdējos gados:
| Gads | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | 2022 | 2023 | 2024 |
| Kravas miljonos tonnu | 66,2 | 62,4 | 44,9 | 41,7 | 48,1 | 38,7 | 36,0 |
| Izmaiņas % | +6,9 | -5,7 | -28 | -7,2 | +15,2 | -19,6 | -6,8 |
Avots: Satiksmes ministrija
Tagad labi zināms, pret ko ostu bizness atsitās un palēcās 2022. gadā. Tas bija Krievijas 20223. gada 24. februāra iebrukums Ukrainā, kas izvērtās par lielu karu un izraisīja ekonomisko sankciju noteikšanu pret Krieviju. Taču sankcijas tika noteiktas ļoti saudzīgi, nosakot termiņus jau sākto darījumu pabeigšanai un izbeigšanai. Tajā skaitā bija arī tie Krievijas eksporta darījumi, kurus apkalpoja Latvijas ostas un dzelzceļš. Tāpēc ostu uzņēmumiem un dzelzceļam dažbrīd nācās strādāt triecientempos, lai pagūtu izpildīt pasūtījumus. Taču līdz ar 2022. gada beigām šī atsitiena efekts bija izsmelts. Atsākās kravu apjoma samazināšanās atbilstoši Krievijas lēmumam izslēgt Baltiju no Krievijas eksporta un importa plūsmām kaut vai tāpēc, lai Baltijas ostu izmantošanas aizliegumus nevarētu iekļaut sankciju sarakstā. Ik pa laikam gan ir atklājies, ka atsevišķu kravu veidus Krievija tomēr transportē caur Latviju, ja izdevīgāki pārvadājumu maršruti ļāva Krievijai ietaupīt naudu, kas vajadzīga kara finansēšanai. Ar lielākiem vai mazākiem publiskajiem tračiem šīs preču plūsmas tika pārtrauktas.
Aktuālais pavērsiens ir Krievijas pieķeršana, ka tā nolīgusi Sanktpēterburgas ostās apkalpotus kravas kuģus, lai tie pa ceļam sabojā sakaru un elektrība kabeļus starp Somiju un Igauniju. Loģiski būtu slēgt Somu jūras līci Krievijas nolīgtiem kuģiem, bet pagaidām par to notiek kaulēšanās, kuras rezultāti tikpat neparedzami kā notikumi Ukrainas frontēs un Amerikas Savienoto Valstu prezidentu nomaiņa reālās sekas attiecībā uz Krieviju, Eiropu un citiem aspektiem, kas svarīgi Latvijai.
Detalizētākā dalījumā pa Latvijas ostās apkalpoto kravu veidiem pirmajā vietā joprojām beramkravas ar 17,1 miljonu tonnām, lai gan tās vilkušas uz leju kopējo rādītāju ar savu samazinājumu par 18,7%. Ogļu pārkraušanas samazinājums izsakāms ne procentos, bet ar 3,5 reizēm līdz vienam miljonam tonnu. Kaut tāds darba apjoms noturēts, pārvēršot Latvijas ostas no ogļu eksportostām par importostām. Proti, Krievija ogļu eksportam izveidotās dziļūdens piestātnes tiek izmantotas, lai Rīgā vai Ventspilī izkrautu Āfrikas u.tml. izcelsmes ogles, kas aizvieto Krievijas ogles Eiropā, kur, atšķirībā no Latvijas, nav likvidētas ogļu termoelektrostacijas. Tāpēc ogles ar okeāna kuģiem atved uz Latviju pārkraušanai Baltijas jūras kuģos, kas izvadā ogles patērētājiem. Attēlā ogļu izkraušana Ventspils ostā pagājušā gada pavasarī.
Par 19,4% sarucis līdz pusmiljonam tonnu pārkrauto ķīmisko beramkravu (minerālmēslu) apjoms. Mazliet mazāk pārkrauta labība un labības produkti, kuru atlikušais apjoms gandrīz septiņu miljonu tonnu apmērā ir būtisks. Pārkrautās šķeldas apjoms audzis par gandrīz 33% līdz 2,6 miljoniem tonnu.
Ģenerālkravas 2024. gadā Latvijas ostās pārkrautas 13,6 miljonu tonnu apmērā ar pieaugumu par 4,4%. Šo kravu veida sadalījumā pa ikdienā saprotamiem kravu veidiem 5,2 miljoni tonnu kokmateriālu ar pieaugumu par 30%, pieci miljoni tonnu konteinerkravu ar samazinājumu par 1% un 3,1 miljons tonnu kravas mašīnu piekabēs sapakoto “ro-ro” kravu ar samazinājumu par 8,2%. Koku eksports tālāk apliecināts ar ainu no Liepājas ostas.
Lejamkravu, galvenokārt naftas produktu pārvadājumos atsākusies rosība ar 16% pieaugumu līdz 5,2 miljoniem tonnu.
Kravu sadalījumā starp ostām pirmajā vietā Rīgas osta ar 18,1 miljonu tonnu kravu, kas par 3,9% mazāk nekā 2023. gadā. Seko Ventspils osta ar 8,2 miljoniem tonnu kravu, bet tā liela bēda, ka kravu samazinājums Ventspilī par 21%. Trešajā vietā Liepājas osta ar 7,05 miljoniem tonnu, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2023. gadā. Latvijas mazajās ostās pārkrauti 2,667 miljoni tonnu kravu, kas pat par 20,7% vairāk nekā 2023.gadā. No mazajām ostām lielākā Skultes osta ar 1,4 miljoniem tonnu kravu, tālāk Mērsraga osta ar 0,68 miljoniem tonnu kravu un Salacgrīvas osta ar 0,52 miljoniem tonnu kravu. Latvijā ir arī zvejas ostas un jahtu ostas, kurām pārkrauto kravu apjoms tonnās nav būtisks radītājs.
Ostas cenšas izdzīvot līdz labākiem laikiem, ieguldot savu tehnisko kompetenci, finanšu resursus un to teritorijās veiktajām darbībām piešķirtās nodokļu atlaides ražojošu uzņēmumu piesaistīšanā.
Liepāja un Ventspils ir galapunkti kravu un pasažieru prāmju līnijām, bet Rīga piesaista kruīzu kuģus.
Liepājas, Ventspils un vairākas mazās ostas cer kļūt par atbalsta vietām atkrastes vēja parku izbūvēšanai un ekspluatācijai.
Uzmanību piesaistīja Rīgas osta ar savas biroja ēkas (attēlā) pārdošanu, kas seko ar Ostas policijas vārdu savulaik izgreznotā apsardzes uzņēmuma samazināšanai līdz likvidācijas robežai.
Katrai ostai atsevišķi un tranzītbiznesam kopumā visvairāk jācieš no neziņas par nākotni, ko Latvija nespēj ietekmēt. Diemžēl nekur nav pazudušas arī vietējās ķildas un Latvijas valsts aparāta mazspēja. Satiksmes ministrija ostu un kravu tranzīta problēmas risina tieši tādā paša stilā un līmenī kā “Rail Baltica” būvēšanu un “airBaltic” akciju sapakošanu laišanai biržā. Ja šogad neizcelsies nekādi skandāli vēl arī saistībā ar ostām, tad tas jau būs sasniegums neatkarīgi no tā, vai ostām izdosies vismaz noturēt kravu apgrozījumu pagājušā gada līmenī.
