Valsts ekonomikai svarīgākā ir investīciju piesaiste

Latvijas salīdzinoši mazās ekonomikas attīstībai būtisku ieguldījumu dod investīcijas, kuru ienākšanai nevajadzētu likt šķēršļus, pauž Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, analizējot Termiņuzturēšanās atļauju programmu (TUA). Ja četros gados pie vieniem nosacījumiem tā valsts budžetam devusi 30 miljonu eiro pienesumu, jāizvērtē, kā līdzīgus rezultātus sasniegt arī nākotnē, jo pēc izmaiņām likumdošanā TUA iespējas kritušās gandrīz līdz nullei.

Termiņuzturēšanās atļauju programmas sākotnējie nosacījumi bija ļoti labs instruments, kā veicināt ekonomiku, darba vietu veidošanos un papildu ienākumus valsts budžetā. Šajā programmā tālāk sekojušie ierobežojumi parāda mūsu valstsvīru tuvredzību un politisko ambīciju dominēšanu pār mums visiem tik nepieciešamo ekonomikas izaugsmi. Te jāatgādina, ka TUA programma kopš 2010. gada līdz 2014. gada septembrim ir nodrošinājusi vismaz 30 miljonu eiro jeb 0,5% no nodokļu un nodevu ieņēmumiem valsts budžetā gadā.

Jāgatavojas TUA pagarināšanai pirmajiem investoriem

«Mēs visi gribam dzīvot labāk, tādēļ ir jādomā, kā vairot ienākumus, un pirmām kārtām valstiskā līmenī. Visas valstis domā, kā pievilināt investorus, un, ja šā mērķa īstenošanai ir izdevies atrast labu instrumentu, tad jādomā, kā to maksimāli efektīvi izmantot, nevis jāliek politiski šķēršļi,» spriež Vitālijs Gavrilovs.

LDDK prezidenta skatījumā valstij laikus vajadzētu sagatavoties TUA pagarināšanai tiem investoriem, kuru programmas sākumā saņemtajām termiņuzturēšanās atļaujām tuvojas termiņa beigas. Citādi Latvija var ne tikai gūt negatīvu starptautisko reputāciju, bet arī pazaudēt jau vairākos gados iegūtās investīcijas.

Gavrilovs ir pārliecināts, ka valdībai, lai izpildītu tās apņemšanās, kas solītas vienošanās dokumentā ar LDDK, ir jādomā, kā efektīvi darbināt investīciju piesaistes programmas, nevis likt tām jaunus šķēršļus.

Tieši Latvijas ierobežotie resursi ir dzinējspēks, kas mudina valstiski domāt, kā dot iespēju iedzīvotājiem nopelnīt, īpaši, ņemot vērā demogrāfisko situāciju, kad katram strādājošajam ir jāspēj uzturēt vismaz viens pensionārs. LDDK prezidents uzskata, ka jānovērtē iespējas, kas saistās ar kaimiņiem, citām valstīm, kuras var dot savu pienesumu Latvijas ekonomikai, bet ir vienlaikus jādomā, kā motivēt šo procesu.

Investīcijām līdzi nāk jauna pieredze un tehnoloģijas

Potenciāls investors skaidri uztver signālu, ja dažādos veidos tiek parādīts, ka Latvijā ir labākais investīciju klimats, labākā attieksme no pašvaldības un uzņēmēju vides – tas viss ir pievilcīgi investoriem, atgādina Gavrilovs, ļoti pozitīvi vērtējot TUA programmas pienesumu. Pēc viņa domām, protams, būtu labi izveidot vēl kādu motivējošu instrumentu, taču līdz tam svarīgi nepasliktināt situāciju.

Svarīgi atrast līdzsvaru starp politikai un ekonomikai vēlamo, ir pārliecināts Gavrilovs, tādēļ valstij svarīgi domāt, kā nodrošināt kontroli, rūpēties par ārpolitisko un iekšējo stabilitāti, izmantojot ārējo investīciju piesaistes instrumentus. Praksē redzams, ka investīcijas iegulda tie, kuri vēlas dažādot to veidus, šajā procesā nesot līdzi arī jaunu pieredzi un tehnoloģijas.

Jāapzinās, ka pat miljardieri neinvestēs ekonomikā un reģionā, kas viņam ir svešs – emocionāli, kultūras atšķirību vai citu iemeslu dēļ nepieņemams. Tādēļ ir svarīgi piesaistīt investorus tieši no tām valstīm, kurām mēs esam saprotami un interesē līdzdarbošanās Latvijā.

Gavrilovs atgādina, ka Termiņuzturēšanās atļauju programmas sākotnējo nosacījumu laikā Latvijas ekonomika auga, bija vērojams iekšzemes kopprodukta pieaugums – arī iedzīvotāju labklājības kāpums. Tagad Latvijas ekonomika bremzējas un arī kritušies valsts budžeta ieņēmumi, kas, protams, nav saistīts tikai ar TUA programmas ierobežojumiem, paaugstinot nekustamā īpašuma investīciju slieksni, bet arī citiem faktoriem, tomēr šā instrumenta apzināta ierobežošana situācijā, kad ekonomika palēninās, pēc Gavrilova uzskata, ir tuvredzīga un pat nosodāma attiecībā pret valsts iedzīvotājiem.

Tieši politiķu un diplomātu pienākums būtu skaidrot TUA programmas plusus, lai sabiedrība labāk izprastu tās pienesumu Latvijas ekonomikai. Valstiskā līmenī ir iespēja radīt mehānismu, lai pat vērienīgāka ārvalstu investīciju piesaiste neietekmētu Latvijas drošību, par ko bieži vien sabiedrība uztraucas.

Netiešais pienesums ekonomikai četros gados 350 miljoni eiro

Kopš pērnā gada septembra, kad paaugstināja TUA iegūšanai nepieciešamo investīciju slieksni nekustamajos īpašumos, pieteikumu skaits termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai samazinājies par 90%. Viskrasāk to uzreiz izjūt nekustamo īpašumu joma. Pēc Latvijas Nekustamo īpašumu asociācijas (LANĪDA) aplēsēm, ja TUA pieteikumu skaits būtu, piemēram, 2013. gada apmērā, kad investīcijas nekustamajā īpašumā pret TUA iegūšanu kopā sasniedza 297 miljonus eiro, valsts budžets no 5% nodevas 2013. gada septiņos mēnešos būtu papildinājies vidēji par 8,75 miljoniem eiro. Turklāt nemaz nerēķinot citas nodevas un nodokļus, kas tiek nomaksāti darījuma gaitā, kā arī vēlāk, īpašumu lietojot.

TUA programma kopš tās «iedarbināšanas» 2010. gadā līdz 2014. gada septembra grozījumiem ir sniegusi aptuveni 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un ienesusi budžetā apmēram 30–40 miljonu eiro ieņēmumus gadā, bet tiešā veidā tautsaimniecības izaugsmē nodrošināja 0,4–0,5% no IKP gadā (pierēķinot netiešo ietekmi, TUA kopējais pienesums bijis aptuveni 350 miljoni eiro).