Donalda Trampa vēlme iegūt ASV valdījumā Grenlandi radījusi pamatīgu spriedzi Ziemeļvalstīs. Jebkura reāla politiska vai ekonomiska darbība Grenlandes virzienā šobrīd var izraisīt ļoti tālejošas sekas pašreizējā pasaules kārtībā. Ne velti Ziemeļvalstu aizsardzības ministri Somijas aizsardzības ministra Anti Hekenena vadībā tikās Helsinkos. Kā Ziemeļvalstis plāno rīkoties neskaidrajā drošības situācijā, par to Somijas nacionālās televīzijas YLE žurnālisti raksta savā portālā "yle.fi".
Helsinki tika izvēlēta kā tikšanās vieta, jo Somija šā gada laikā ir Ziemeļvalstu aizsardzības sadarbības "Nordefco" prezidējošā valsts. Kā teikts Somijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā presei, gada otrajā ministru sanāksmē cita starpā tiks apspriesta valstu sadarbība aizsardzības jomā, aktuālie NATO jautājumi un atbalsts Ukrainai.
Ziemeļvalstis šobrīd vieno arī bažas par atkārtotiem kabeļu pārrāvumiem Baltijas jūrā un ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi par Grenlandi: "Es ticu, ka mēs iegūsim Grenlandi."
Donalds Tramps uzskata, ka grenlandieši vēlas būt daļa no ASV. Tramps atkal apšaubīja pamatu, uz kura Dānija pārvalda Grenlandi. Viņš sacīja, ka nezina, "uz ko balstās Dānijas prasības", un, pēc Trampa domām, ASV ir vienīgās, kas spēj piedāvāt brīvību, bet dāņi to nespēj.
Dānijas premjerministre Mete Fredriksena ASV prezidentam Donaldam Trampam sacījusi, ka Grenlande pati var lemt par savu nākotni. Tramps tikai paraustījis plecus no runām, ka viņš vēlētos, lai ASV pārņemtu kontroli pār Grenlandes salu. Tramps nav izslēdzis militāra spēka lietošanu.
Pēc Frederiksenas biroja teiktā, premjerei bijusi telefonsaruna ar Trampu. Frederiksena 45 minūtes ilgā telefonsarunā sacīja Trampam, ka Grenlandei pašai jālemj par savu neatkarību. Frederiksena arī atsaucās uz Grenlandes premjerministra Mutes Egedes paziņojumu, ka "Grenlande nav pārdošanā". Premjere arī uzsvēra Trampam, cik svarīgi ir stiprināt drošību Arktikas reģionā, un sacīja, ka Dānija ir "gatava uzņemties vēl lielāku atbildību par to".
Grenlande, kas ģeogrāfiski ir Ziemeļamerikas daļa un kurā ir 56 000 iedzīvotāju, ir autonoms Dānijas reģions, kas varētu iegūt neatkarību referendumā. Papildus stratēģiskajai atrašanās vietai Grenlandē ir arī derīgie izrakteņi.
Starptautiskās tiesības atzina Grenlandi par Dānijas daļu 1933. gadā. Kopš tā laika Grenlandes autonomija ir paplašinājusies, bet sala joprojām ir Dānijas Karalistes daļa. Grenlande 1985. gadā izstājās no Eiropas Kopienas, tāpēc tā patiesībā nav Eiropas Savienības dalībvalsts.
ASV militārpersonām Grenlandē ir liela kosmosa spēku bāze. Jau pirmajā prezidenta pilnvaru termiņā Tramps pauda interesi par Grenlandes iegādi. Tajā laikā Dānija un Grenlande priekšlikumu noraidīja.
Kā norāda pēcdoktorantūras pētnieks Iro Sarka no Somijas Starptautisko attiecību institūta, šajā situācijā ir nepieciešama tikšanās.
"Šie nesenie drošības politikas notikumi nozīmē, ka Ziemeļvalstu aizsardzības ministriem ir daudz ko kopīgi apspriest par to, kā saglabāt vienotu Ziemeļvalstu politiku un atbalstīt vienam otru šajās mainīgajās un sarežģītajās situācijās," saka I. Sarka.
Visas piecas Ziemeļvalstis ir NATO dalībvalstis. I. Sarka redz "Nordefco" kā svarīgu kanālu, lai veicinātu Ziemeļvalstīm svarīgus kopīgus jautājumus NATO aizsardzības plānošanā.
"Tādā veidā mēs varam identificēt kopīgās vajadzības, kas mums ir šeit, Ziemeļvalstu reģionā, piemēram, saistībā ar Krievijas apkārtni. Mēs varam meklēt kopējas sinerģijas par to, kā labāk sasniegt kopējās aizsardzības mērķus, piemēram, attīstot Arktikas spējas.”
Pētnieks spriež, ka situācija Grenlandē aktualizēsies tikšanās laikā.
Aizsardzības ministrijas sniegtajā sākotnējā informācijā par sanāksmi Grenlande nav pieminēta, taču I. Sarka uzskata, ka šis jautājums tiks izvirzīts arī uz aizsardzības ministru galda.
"Es domāju, ka šajā situācijā ir grūti izvairīties no Grenlandes jautājuma, jo mēs runājam par Dānijas autonomu reģionu. Politiskais atbalsts Dānijai noteikti tiks parādīts caur visām šīm valstīm, un ir svarīgi nosūtīt konkrētu vēstījumu, ka šo teritoriju nevar atņemt Dānijai," saka I. Sarka.
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs uzskata, ka Trampa runas ir jāuztver nopietni, taču tās nevajadzētu uztvert burtiski. Viņš arī sacīja, ka, viņaprāt, Ziemeļvalstu solidaritāte šajā drošības politikas situācijā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Ziemeļvalstu līderi ir bijuši ciešā kontaktā kopš Trampa ievēlēšanas.
