Kučinskis: Finansējumu veselības nozarei varētu iegūt no citiem nodokļiem

© Romāns Kokšarovs, F64 Photo Agency

Šorīt intervijā raidījumā "900 sekundes" Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis apgalvoja, ka naudu veselības nozarei varētu iegūt pārskatot citus nodokļus.

M. Kučinskis, komentējot otrdien izskanējušo informāciju par to, ka 1% sociālo iemaksu novirzīšana veselības nozares budžetam ir pārrakstīšanās, apgalvo, ka tā neesot bijusi pārrakstīšanās, bet gan interpretācija. ''Man jāatzīmē, ka ir iesākta reforma un finansējums veselībai jau ir pieaudzis par vairākiem desmitiem miljoniem, bet tas neskar darbinieku algas, kas ir būtiski nozares attīstībai. Pirms nedēļas Trīspusējās padomes lēmums bija tāds, ka mēs sasaistām nodokļus, bet līdzekļus veselībai nenovirzīs. Un acīmredzot, lai to parādītu tika ierakstīts 1%, kas tika interpretēts,'' pauž ministru prezidents.

Taujāts par to, kur iegūt naudu veselības nozarei, M. Kučinskis atbildēja, ka šobrīd rit diskusijas par izmaiņām nodokļos, no kuriem varētu novirzīt naudu veselībai. ''Ir atklāts, ka ir vairāki nodokļi, kurus legāli strādājošie cilvēki varētu arī nemaksāt un tas nav normāli neatkarīgā valstī,'' norāda premjers.

''Kopumā budžetā iezīmējas mīnusi, lai tos mīnusus atgūtu ir jāmaina citi nodokļi. Šobrīd jau visu mīnusu kompensācija ir, mēs tikai raugāmies, lai tas nekur nepazustu. Protams, visiem kompensācijas principiem ir arī pretinieki,'' vēsta M. Kučinskis. Viņš arī norāda, ka degvielas cenas ir pieaugušas arī bez nodokļu ietekmes, piemēram, palielinoties naftas cenai. ''Un mums ir jāskatās, cik daudz mēs varam celt nodokli. Viņš nav skatāms atrauti no pārējiem. Mēs varam nepalielināt neko, bet tad cilvēkiem nebūs vairāki bonusi, kas saglabā naudu maciņā. Mēs nevaram skatīties tikai to, kas saistīts ar vienu nodokli,'' atzīst ministru prezidents.

Viņš arī pauž pārliecību, ka jau nākamnedēļ koalīcija vienosies par nodokļu reformas pamatnostādnēm.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais