Reizniece-Ozola: Nav bijis spiediena kādu banku upurēt paraugprāvā

NAV BIJIS SPIEDIENA kādu banku upurēt paraugprāvā, saka Dana Reizniece-Ozola. © REUTERS/ SCANPIX

Par iepriekšējās valdības atstāto mantojumu valsts budžetā cīņā ar ēnu ekonomiku un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju un jaunās valdības jaunās politikas neesamību Neatkarīgās intervija ar bijušo finanšu ministri, pašlaik Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti Danu Reiznieci-Ozolu.

- Šā gada budžeta deficīts būšot 0,7% no IKP jeb 200 miljoni eiro. Ekonomikas izaugsmes laikā nevajadzēja virzīties uz bezdeficīta budžetu? Vai tiešām ir tik ļoti daudz ielaistu vajadzību, ka vēl labu laiku jādzīvo uz parāda?

- Deficīts pakāpeniski krīt, bet ātrāk to samazināt neļāva daudzās nozarēs tiešām samilzušās vajadzības. Veselības aprūpe daudzus gadus netika pienācīgi finansēta, tur tas sāpju slieksnis ir ļoti zems. Pēdējos divus gadus tā bija galvenā budžeta prioritāte, tāpat arī pedagogu algu palielinājums. Veikta arī policistu algu reforma, tiesnešiem pakāpeniski pieliktas algas, to palielinājumu gaida arī virkne jomu, kurās atlīdzība un tās pieaugums no privātā sektorā stipri atpaliek.

Bet taisnība, ragavas jātaisa vasarā - laikā, kad ir tik strauja izaugsme, kas ļauj arī budžetā gūt lielākus ieņēmumus dabiskā veidā. Budžeta ieņēmumi ik gadu aug pamatā divu faktoru dēļ: pateicoties ēnu ekonomikas apkarošanai, kas ir bijusi salīdzinoši veiksmīga - par 1% no IKP ik gadu, un dabiskajai ekonomiskas izaugsmei.

- Ekonomikas izaugsmes un darbaspēka trūkuma apstākļos algas privātajā sektorā kāpj, publiskajam jādzenas pakaļ - tā jau nekad nepanāks un līdz bezdeficīta budžetam netiks!

- Tāds žurku skrējiens sanāk. Atlīdzība šobrīd aug straujāk nekā produktivitāte, kas nozīmē, ka ekonomika kopumā nav pārāk sabalansēta. Bet svarīgi, lai publiskajā sektorā algas neaugtu ātrāk kā privātajā, jo, ja privātais sektors ir spiests dzīties pakaļ publiskajam algu ziņā, tas riskē zaudēt konkurētspēju.

Raugoties uz algu pieaugumu tautsaimniecībā, jāņem vērā, ka daļa no tā ir nevis reāls algu pieaugums, bet gan iznākšana no ēnu ekonomikas. Līdz ar nodokļu reformas ieviešanu neprognozēti daudz - par 24% - samazinājās to cilvēku skaits, kas saņem minimālo algu un zem tās. Pieļauju, ka daļa te ir slēpto algu legalizācija.

- Kas tieši no nodokļu reformas elementiem mudināja iznākt no ēnas?

- Nodokļu sloga mazināšana mazajām algām. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) tika samazināts līdz 20% mazajām algām līdz 20 000 gadā, tika palielināts ar nodokļiem neapliekamais minimums. Ekonomikai ir arī emocionāls faktors: ja cilvēki redz, ka samazinās nodokļu slogs, ir lielāka motivācija iznākt no ēnām.

- Jūsuprāt, jāturpina iet šajā virzienā? ZZS jau bija iesniegusi priekšlikumus no 2020. gada palielināt līdz 500 eiro gan minimālo algu, gan neapliekamo minimumu, bet koalīcijas partija, kura pati piedāvāja šos 3x500, kā arī citas, to noraidīja.

- Jā, 3x500 programma bija skaļi pacelts karogs pirms vēlēšanām, kuras dēļ jaunie politiskie spēki, jo īpaši JKP, guva lielu politisko atbalstu, jo cilvēki tiešām ticēja. Tie solījumi ir bijuši, nesaku, ka nereāli, bet maz reāli, jo, ja kaut kas tiešām ir valdības prioritāte, naudu var atrast. Šobrīd redzam, ka koalīcija, kas izveidota uz trauslas vienošanās, sagūlusi Prokrusta gultā: kurš nu izstiepies, kurš ļāvis sev kājas nogriezt un baidās līdzsvaru pazaudēt, jo vara nozīmē arī ietekmi, kuru, vismaz kādu laiku, gribas noturēt. Tad nu, budžetu veidojot, iepriekšējie solījumi ir nolikti malā. Sākotnēji sniedzām šo priekšlikumu īstenot no 2019. gada, to noraidīja. Saprotot, ka budžets tiek veidots dažus mēnešus pēc gada sākuma, sniedzām no 2020. gada - arī noraidīja. Nākamo piedāvāsim no 2021. gada - redzēs, kad pienāks tie laimīgie laiki. Mēs kā opozīcija, protams, iesniedzam nedaudz provokatīvus šos priekšlikumus, atgādinot par priekšvēlēšanu solījumiem. Bet netiek par to pat diskutēts, arī par ģimenes valsts pabalsta palielināšanu!

- Cik stingri un izpildāmi bija iepriekšējās valdības solījumi pedagogiem turpināt paaugstināt algas arī nākamajā mācību gadā, un vai jaunās valdības pieļāvums atkāpties no pedagogu algu pieauguma grafika ir akceptējams?

- Nav akceptējams. Ar pedagogiem, līdzīgi kā ar mediķiem, bija vienošanās par atlīdzības palielināšanu. Protams, valdība ir mainījusies, bet pagaidām vēl neredzam, ka būtu jauna politika, nekas tāds īpašs vai atbilstošs solījumiem netiek darīts. Pamatā arī budžets būs mūsu iepriekš sagatavotais un apstiprinātais ar nelielām korekcijām.

- Šajā jūsu pagaidu budžetā pedagogiem bija algu palielinājums atbilstoši grafikam?

- Pagaidu budžetā nebija, bet tas būtu īstā budžeta uzdevums, līdzīgi kā arī mediķu atalgojums nebija pagaidu budžetā. Budžets ir politikas veidošanas instruments, kurā atspoguļojas esošās valdības prioritātes. Loģiski, ka mēs, veidojot īsto budžetu, gan mediķu algu, gan pedagogu algu jautājumu atrisinātu. Mediķu algas bija stiprāk sasāpējušas, līdz ar to, ieilgstot valdības izveidei, politiķi izvēlējās nestandarta ceļu, un ielikām šo palielinājumu likumā un arī parādījām, kur gūt ieņēmumus. Bet pedagogu algas, protams, būtu jāatrisina esošajā budžetā.

- Cik reāls ir izglītības ministres piedāvājums naudu paņemt, iekonservējot daļu sporta būvju būvniecību?

- Tā nav laba prakse, jo budžetam ir jābūt iespējami harmoniskam - kā cilvēka organismam. Tik strauji tagad pagriezt stūri citā virzienā, paņemt nost sportam un iedot pedagogiem tehniski var - tas ir jautājums par prioritātēm. Bet jāsaprot, ka būvi būvē vienu, divus, trīs gadus - ja šogad paņemsi naudu no būves, vari nodrošināt finansējumu šogad, bet algu nevari ilgtermiņā tā nodrošināt. Turklāt arī tām būvēm pēc tam līdzekļi būs vajadzīgi no kaut kurienes. To laikam jaunie ministri nesaprot.

- Apdraudēts pašlaik ir algu palielinājums no šā gada septembra līdz decembrim? Kā nobīdīsies iepriekš apstiprinātais pedagogu algu paaugstināšanas grafiks?

- Jā, ir apdraudēts algu paaugstinājums no septembra - vai tikai līdz 2019. gada beigām, vai visu nākamo mācību gadu, atkarīgs no tālākajiem valdības lēmumiem. Katrā ziņā, tiklīdz to ieliek septembrī, tas jāierēķina arī nākamajiem gadiem.

- Grafiks paredzēja pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes - tad cietēji būs tieši mazo algu saņēmēji, par kuriem it kā tā iestājas koalīcija?

- Jā, tā ir. Līdz šim darbu apgrūtinājis tas, kas Izglītības un zinātnes ministrijai nav bijuši labi aprēķini un laba analīze par to, cik daudz līdzekļu var ietaupīt skolu reformas rezultātā. Arī pērn lēmums par pedagogu algu palielināšanu tika pieņemts vēlu, jo bija vienošanās, ka tam jānāk komplektā ar izglītības kvalitātes kritērijiem, bet vēl gada otrajā pusē piedāvājuma no IZM par tiem nebija.

- Veselības ministre Ilze Viņķele skaidrojusi, ka nav vis bijis plānots pieaugums mediķu algām par 20%, bet tarifam, kura viena no sastāvdaļām ir alga, tādējādi gluži 20% klāt algām nesanākšot. Tā jūs arī bijāt plānojuši iepriekš?

- FM sagādāja līdzekļus tik, cik Veselības ministrija bija prasījusi šim 20% palielinājumam, arī akcentu liekot uz mazākām algām. Nebūtu taisnīgi visiem palielināt par 20% - tad tiem, kam ir ļoti lielas algas, būtu arī ļoti liels pieaugums. Bet es nevarēšu izskaidrot detaļas, kā te bija domāta algu palielināšana - to lielā mērā arī nosaka medicīnas iestāžu vadība. Vai tā ir tikai komunikācijas kļūda, vai nav veikts iekšējais sadalījums taisnīgs, nevaru komentēt.

- Finanšu sistēmas sakārtošana būšot viena no Krišjāņa Kariņa valdības galvenajām prioritātēm, tostarp Moneyval rekomendāciju ieviešana, no kurām problemātiskākā, pēc Kariņa teiktā, ir AB LV bankas likvidācija, kurā atbildīgie dienesti nespējot vienoties par «tīrās un netīrās naudas sijāšanas» metodoloģiju. Kāpēc tā tik ilgi nav izstrādāta un saskaņota? Metodoloģija nav universāla, mums jāizgudro savs divritenis?

- Diemžēl ir jāizgudro savs divritenis, jo, pieņemot lēmumu par bankas pašlikvidāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) uzņēmās lielu atbildību, jo tā nav standarta procedūra starptautiskajā finanšu pasaulē. Loģiski, ka starptautiski partneri uz to skatās caur palielināmo stiklu.

- Vai kritēriji tīrai un netīrai naudai var būt atšķirīgi atkarībā no tā, vai banka tiek likvidēta vai pašlikvidējas?

- Banka nonāca tādā situācijā nevis tādēļ, ka tai radās finansiālas grūtības, bet bija šis 311. paziņojums, kurā banka tika vainota tajā, ka tā, iespējams, pati aktīvi līdzdarbojusies, lai caur to izskaitītu melno naudu. Rezultātā tirgus izolēja banku, tā nonāca likviditātes grūtībās, un Eiropas Centrālā banka pieņēma lēmumu apturēt bankas darbību. Mums nav pietiekami skaidra regulējuma nedz Latvijā, nedz Eiropā, kā šādās situācijās rīkoties, turklāt Eiropas regulējums atšķiras no ASV regulējuma gan pierādījumu vākšanas, gan sankciju kontekstā. FKTK, atbalstot pašlikvidāciju, apstiprināja, ka tā procesu kontrolēs. Bankai, sevi demontējot, galvenais mērķis ir norēķināties ar kreditoriem, bet situācijā, kad valsts reputācija ir būtiski apdraudēta tādēļ, ka šis finanšu sistēmas spēlētājs, iespējams, ir mazgājis naudu, ir ļoti svarīgi parādīt, ka mums ir ļoti stingra naudas mazgāšanas kontrole, ka neviens melns eiro no bankas neizies. Tādēļ FKTK apņēmās izstrādāt metodoloģiju, kurā būs skaidri redzama pietiekama naudas izcelsmes, patiesā labuma guvēju kontrole, pirms līdzekļi tiek izmaksāti. Metodoloģijai jābūt tādai, lai spējam to izskaidrot starptautiskajai finanšu sabiedrībai, mūsu stratēģiskajiem partneriem, lai viņi var pārliecināties, ka pašlikvidācija tiešām ir kontrolēta. Šobrīd process ir ievilcies. Vienošanās bija, ka Kontroles dienests būtu otras divas acis, kas dod savu vērtējumu metodoloģijai.

- Pagājis jau ilgs laiks - šis darbs ir tik komplicēts, ka to nevar laikus izdarīt? Turklāt tika piešķirti papildu līdzekļi uzraudzības iestādēm.

- Acīmredzot nav tik viegli atrast zelta vidusceļu - bankas kreditori, likvidatori ir ieinteresēti vienkāršā un ātrā procesā norēķināties ar kreditoriem, kamēr Kontroles dienestam un valstij prasās rūpīgs analītiskais darbs. AB LV bankas pašlikvidācija ir būtisks faktors, kas tiks vērtēts Moneyval, bet ne mazāk svarīgs ir pārējais bloks, kur gada vidū jau kārtējā atskaišu sniegšanas laikā jāparāda mūsu kopējās tiesību sistēmas spēja ieraudzīt, izmeklēt finanšu noziegumus, tos novest līdz notiesājošiem spriedumiem. Tam būtu arī preventīva nozīme, lai nemēģinātu atkārtot ko tādu.

- Jā, te tiek prasīts rezultāts un šie preventīvie spriedumi, nav tā, ka uzraudzības, kontroles, kapacitātes problēmu dēļ vienkārši varētu upurēt AB LV banku un tās īpašniekus, lai parādītu, ka esam spējīgi izmeklēt ekonomiskos noziegumus, notiesāt un piespriest reālus cietumsodus?

- Nav bijis spiediena kādu banku upurēt paraugprāvā - tas būtu visliktākais un nepareizākais, meklēt vienu grēkāzi vai skaļu upuri, ar kuru demonstrēt, ka tomēr protam izmeklēt finanšu noziegumus. Neviens nav tik aprobežots, lai iedomātos, ka tā varētu parādīt, ka mums sistēma strādā. Tieši iepriekš esam mēģinājuši visas problēmas paslaucīt zem tepiķa un tad meklēt, ko upurēt. Piemēram, iepriekš kā vājais posms tika minēts Kontroles dienests un tā bijušais vadītājs Viesturs Burkāns, ka viņš pie visa vainīgs. Jā, Kontroles dienests bija viens no vājiem posmiem, bet nevar norakstīt visas problēmas uz vienu cilvēku vai institūciju - visiem kopā ir jāstrādā. Mums ir daudz melnas naudas tautsaimniecībā, ne tikai bankās, pret kurām tagad pavērsti starmeši - aizrādījumi ir arī par nefinanšu sektoru, un tagad veselas nozares - juristi, notāri, grāmatveži - mācās, ko vispār nozīmē AML (anti-money laundering) kontrole, to, ka nedrīkst pievērt acis uz klientiem, kuri izmanto līdzekļus, par kuriem nevar paskaidrot, kam tie pieder, no kurienes tie nāk un kurp plūst.

- Līdz šim esat jutusi spiedienu AB LV bankas pašlikvidāciju pārvērst par likvidāciju? Vilcināšanās ar metodoloģiju nevarētu būt laika vilkšana kādās interesēs?

- Lēmums par pašlikvidāciju ir pieņemts, un īsti nav atpakaļceļa. Tā ir jānoved līdz galam, un ceru, ka FKTK apzinās savu lomu - tai jābūt tik meistarīgai, lai ļautu bankai pašlikvidēties un apmierināt kreditoru intereses, vienlaikus jāraugās, lai tās nav pretrunā ar valsts interesēm. Vilcinoties arī kreditoru tiesības tiek aizskartas, arī tas rada tiesvedības riskus pret valsti. Laiks ir būtisks faktors, bet es teiktu, ka kvalitāte šajā gadījumā ir svarīgāka par tempu.

- Vai nevarētu būt kādam interese ar dažādiem instrumentiem mazināt mūsu banku vērtību, lai tās vēlāk lēti nopirktu, pārdalītu tirgu?

- Kas ir tā vērtība? Esam ieinteresēti stiprā, mūsdienīgā finanšu un banku sektorā, kas spēj pievilināt klientus ar labiem pakalpojumiem, nevis ar acu pievēršanu uz melnās naudas izskaitīšanu, kas mums rada ne tikai ekonomiskus, bet arī drošības riskus. Kad aizliedzām čaulas kompāniju apkalpošanu, kas reģistrētas jurisdikcijā, kur neprasa finanšu pārskatus un kuras nespēj paskaidrot, ar kādu biznesu tās nodarbojas, mums ļoti strauji samazinājās ārvalstu klientu īpatsvars. Tas raksturo šā biznesa līdzšinējo kvalitāti. Finanšu sektoram jau sen bija jāsaprot, ka tas ir vakardienas bizness. Par to tika runāts, arī gatavojot finanšu sektora attīstības stratēģiju 2016. gadā. Šodienas pasaulē tas vienkārši neiet cauri, un ir jāmainās!

- Mēs esam spējīgi ar to šodienas biznesu konkurēt Eiropā un pasaulē?

- Jā, mums ir ļoti labi attīstīts FinTech sektors, ir finanšu sektora spēlētāji, kas spēj piedāvāt mūsdienīgus pakalpojumus, mums ir priekšrocības - gan ģeogrāfiskā atrašanās vieta, gan valodu zināšanas, arī pakalpojuma cenas un kvalitātes attiecības, kas ļauj būt konkurētspējīgiem ar advancētākiem pakalpojumiem.

- Moneyval prasību izpildei atvēlēti 7,24 miljoni eiro. Izklausās daudz, bet vai esošās problēmas atrisināmas tikai ar naudu?

- Ar naudu vien visu nevar atrisināt. Bet pamazām mainās arī domāšana, un ļoti daudz ir jau pēdējos mēnešos izdarīts, veicināta institūciju sadarbība, izveidota finanšu sektora sadarbības platforma, kas ļauj bankām operatīvi sniegt informāciju Kontroles dienestam, policijai, līdz ar to iespējams uzlabot izmeklēšanas darbu. Institūciju sadarbība daudzu gadu garumā bijusi ļoti vāja, katrs dzīvoja savā pasaulē, īsti nezinot, ar ko citi nodarbojas, kas arī bija viens no iemesliem sliktajiem rezultātiem AML jomā. Tagad šajā vingrinājumā ar Moneyval rekomendāciju izpildi visi ir tik bieži sēdējuši pie viena galda, ka sākuši pierast pie domas par sadarbību, no kuras beigās visi būs ieguvēji. Dažu mēnešu laikā to nevar pilnībā izmainīt, bet progress ir labs. Jāatzīst arī, ka finanšu noziegumi ir sarežģīti un mums nepietiek prasmju to atklāšanā, bet starptautiskie partneri mums piedāvā palīdzību, kuru arī izmantojam.

- Kandidēsiet uz Eiroparlamenta (EP) vēlēšanām. Nav cerības ZZS atgriezties valdībā, vai gribas padarboties citos politiskos laukos?

- Tādam spēkam kā ZZS jābūt pārstāvētam visos līmeņos - gan pašvaldībās, gan valsts politikā, gan starptautiskajā politikā, kur neesam bijuši pietiekami pārstāvēti. Partijas līderiem jāuzņemas atbildība un jāved politiskais spēks Eiropā. Gan man, gan pārējiem saraksta līderiem, kas ir bijuši ministri, ir milzīga pieredze, kas būtu noderīga laikā, kad būs diskusijas ne tikai EK, bet arī EP par nākamo budžetu un līdz ar to arī ES politiku nākamajiem septiņiem gadiem.

- Uz EP kandidēs arī citi bijušie ZZS ministri, partiju vadītāji - izskatās pēc labo darbu čempionu bēgšanas uz Eiropu.

- Nē, tā nav bēgšana. Konkurence būs liela, domāju, ka no vienas partijas varētu ievēlēt vienu, divus deputātus, pārējie strādās te, labā sazobē ar EP deputātiem, kā līdz šim ir trūcis. Manuprāt, viens no esošo EP deputātu trūkumiem ir tas, ka viņi aizbrauc uz Briseli un pazūd, un parādās tikai pirms kārtējām vēlēšanām. Arī eirokomisāriem vajadzētu dot daudz precīzākus darba uzdevumus, lai viņi nesēž kā stikla kalnā un tikai no augšas nenorāda, kas valstīm jādara, dažkārt neizprotot to, ar ko šie cilvēki dzīvo, elpo, kas viņiem ir svarīgi.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.