Katrs trešais Latvijā naudu joprojām "krāj zeķē"

Lielākā daļa jeb vidēji 80 % Baltijas valstu iedzīvotāju veido vismaz nelielus uzkrājumus, tomēr daudzi izvēlas neefektīvas noguldījumu metodes, piemēram, tur savus finanšu līdzekļus norēķinu kontos vai glabā skaidrā naudā, liecina pēc “Bigbank” pasūtījuma veiktais “Kantar Emor” pētījums.

Baltijas mēroga pētījumā noskaidrots, ka Latvijā uzkrājumus veido 86 % iedzīvotāju, Igaunijā gandrīz tikpat - 82 %, savukārt Lietuvā mazāk - tikai 71 %.

Visās Baltijas valstīs populārākais rīks līdzekļu glabāšanai ir norēķinu konts - šādi savus uzkrājumus glabā vidēji katrs otrais (52 %) latvietis un lietuvietis, bet Igaunijā mazliet vairāk - 57 % respondentu.

Tāpat visās trijās Baltijas valstīs ir raksturīgi iekrāto daļēji glabāt skaidrā naudā - Latvijā šādi rīkojas 30 % respondentu, Lietuvā līdzīgs rādītājs - 29%, kamēr Igaunijā mazliet mazāk - 26 %.

“Atbilstoši jaunākajiem Latvijas Bankas statistikas datiem, 2024. gada decembrī Latvijas mājsaimniecību kopējie noguldījumi sasniedza 10,98 miljardus eiro, kas bija par 9 % vairāk nekā 2023. gadā. No tiem tūlītējai izmantošanai bija pieejami 8,54 miljardi eiro, ar noteiktu termiņu noguldīti bija 1,66 miljardi eiro, bet ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu - 785,5 miljoni eiro,” informē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Eksperta ieskatā ir pozitīvi, ka noguldījumu apjoms pieaug, tomēr joprojām liela daļa iedzīvotāju savus iekrājumus glabā veidos, kas nesniedz papildu peļņu un nepasargā naudu no tās pirktspējas krituma inflācijas dēļ.

Līdzīga situācija vērojama arī kaimiņvalstīs.

“Baltijas valstīs vēsturiski ir veidojusies piesardzīga pieeja finansēm - cilvēki dod priekšroku kontrolei pār saviem līdzekļiem, nevis to ilgtermiņa ieguldīšanai. Saprotams, ka nauda norēķinu kontā sniedz psiholoģisku drošības sajūtu, jo tā ir viegli un ātri pieejama, būtībā vienmēr “pa rokai”. Taču tas vienlaikus nozīmē arī riskus - reizēm var iztērēt vairāk, nekā plānots, kā arī lielākoties bankas norēķinu kontu atlikumam nepiedāvā peļņas procentus vai arī tie ir niecīgi,” uzsver “Bigbank” filiāles vadītājs.

Latvija un Lietuva var mācīties no Igaunijas, kur 43 % iedzīvotāju savus uzkrājumus glabā krājkontā. Salīdzinājumam - Latvijā krājkontus izmanto 37 %, bet Lietuvā tikai 18 %. Savukārt mūsu dienvidu kaimiņvalstī populārāki ir termiņnoguldījumi, tos izvēlas 26 % aptaujāto, kamēr Igaunijā 24 %, bet Latvijā vien nieka 8 %.

Aptaujas dati liecina, ka šo tendenci varētu ietekmēt gan zināšanu, gan uzticēšanās trūkums. Piemēram, 37 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka piedāvātās procentu likmes ir pārāk zemas, 26 % uzskata, ka viņiem nav pietiekami daudz līdzekļu, lai atvērtu uzkrājumu kontu, 21 % dod priekšroku iespējai ātri piekļūt saviem ietaupījumiem, 14 % atzīst, ka nepietiekami labi izprot uzkrājumu produktus, bet 12 % tiem neuzticas.

“Lai pārvarētu bailes, kas saistās ar ieguldījumiem, svarīgi sākt ar nelieliem soļiem - vispirms ievākt informāciju par dažādiem uzkrājumu veidiem, konsultēties ar finanšu speciālistu un sākt ar drošākiem instrumentiem, piemēram, krājkontu vai termiņnoguldījumu. Laika gaitā, iegūstot lielāku izpratni, var apsvērt investēšanu fondos, akcijās vai obligācijās, kas piedāvā lielāku ienesīgumu, bet tajā pašā laikā tām ir lielāks svārstību risks,” iesaka eksperts.

Der atcerēties, ka pašlaik noguldījumus līdz 100 000 eiro visās licencētajās Eiropas Savienības kredītiestādēs aizsargā Noguldījumu garantiju fonds.

9 % aptaujas dalībnieku no Latvijas savus brīvos finanšu līdzekļus iegulda uzņēmumu akcijās, 6 % tos apgroza investīciju platformās, piemēram, iegādājoties un pārdodot kriptovalūtas, bet 5 % pērk obligācijas.

Tikmēr Igaunijā akcijās iegulda daudz vairāk - 36 %, dažādos fondos 25 %, investīciju platformās 21 %, bet obligācijās 13 %. Lietuvā 23 % savus uzkrājumus uztic pensiju fondiem, 21% iegulda akcijās un obligācijās, bet 15 % uzkrāj, izmantojot ieguldījumu apdrošināšanu vai uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu.

Dati balstīti uz Igaunijas pētījumu aģentūras “Kantar Emor” 2024. gada novembrī veikto “Bigbank” zīmola pētījumu Baltijas valstīs. Tajā tika aptaujāti 1015 respondenti no Latvijas, 1014 no Lietuvas un 1025 no Igaunijas vecumā no 19 līdz 65 gadiem, izmantojot kvantitatīvas tiešsaistes intervijas. Kontekstam izmantota Latvijas Bankas publiski pieejamā statistika par 2023. un 2024. gadu