Pašā gada nogalē, Ziemassvētku priekšvakarā ar vērienīgu trīsdaļīgu koncertu, ko tiešraidīs arī LTV1 un radio Klasika, Latvijas Nacionālā opera (LNO) svinēs deviņdesmito dzimšanas dienu. Jaunās tūkstošgades pirmā dekādē šo nozīmīgo jubileju atzīmējušas arī vairākas citas valstiski nozīmīgas zinātnes, izglītības, tautsaimniecības un kultūras institūcijas, tādējādi atgādinot par Latvijas valsts tapšanas laiku un to, ka cauri 20. gadsimta fundamentālajiem vēsturiskajiem notikumiem tās spējušas pastāvēt un veidot savas tradīcijas un leģendas.
Nacionālās operas nosaukums pirmo reizi parādās 1919. gada rudenī, kad Latvijas valdība pieņem Noteikumus par jaunā teātra statusu un pamatuzdevumiem. Opera kļūst par valsts iestādi, un 2. decembrī notiek Riharda Vāgnera operas Tanheizers pirmizrāde, plašai sabiedrībai kļūstot par aculiecinieci tam, ka Nacionālā opera ir nodibināta. 90 gadus LNO ir vienīgais operas un baleta teātris Latvijā. Patlaban teātris ieguvis stabilu reputāciju Eiropas kultūrtelpā, galvenokārt ar solistiem, kas šobrīd darbojas pasaules apritē, bet kuri savus pirmos soļus pretī panākumiem spēruši tieši Rīgā. Tāpat Rīgas operas festivāls kopš 1998. gada iepazīstina pilsētas viesus ar sezonas jauniestudējumiem, kā arī populārākajām repertuāra izrādēm. Arī regulārās operas un baleta trupu viesizrādes veiksmīgi veido LNO vizītkarti. Pēc rekonstrukcijas, laikā starp 1991. un 1995. gadu Rīgas operteātris ieguvis novatoriska un moderna teātra, kur cieņā ir režijas eksperimenti, slavu. Par spīti krīzes situācijai rekonstrukcijas laikā, šobrīd var teikt, ka solistu un dejotāju trupa atkal tiek periodiski papildināta ar jauniem vārdiem, īpaši pēdējās sezonās. Dziedātāju rindās minama Inga Šļubovska, Jānis Apeinis, Evija Martinsone, Dana un Raimonds Bramaņi, Olga Jakovļeva, Imants Erdmans. Baleta solistu rindās uzplaukušas tādas jaunas zvaigznes kā Elza Leimane, Raimonds Martinovs, Sergejs Neikšins, Sabīne Guravska, Baiba Kokina, Artūrs Sokolovs, Ulvi Azizovs un citi.
Uz nozīmīgo jubileju Rīgā ieradīsies arī diriģēšanas grands Mariss Jansons, kas līdzās Tanheizera uvertīrai koncerta finālā diriģēs Raimonda Paula svītu Teātris ar pašu maestro pie klavierēm. Koncertā viesosies arī Inese Galante, Inga Kalna, Irēna Milkevičūte, burvīgā Brunhilde Irēne Teorīna, Egils Siliņš, Ains Angers, Aleksandrs Antoņenko un Pāvels Černohs. Ar savām balsīm priecēs arī Marina Rebeka, Asmika Grigorjana, Kristīne Opolais, Pritija Jende, operas štata mākslinieki un baleta trupas zieds, bet pie diriģenta pults stāsies Aleksandrs Viļumanis, Farhads Stade, Mārtiņš Ozoliņš, Normunds Vaicis un jaunais LNO galvenais diriģents Modests Pitrens. Skanēs ārijas un ansambļi no R. Vāgnera, R. Štrausa, J. Mediņa, Š. Guno, Dž. Verdi, Dž. Pučīni, V. A. Mocarta, L. Delība, V. Bellīni un G. Doniceti operām, bet dejas valodu pārstāvēs fragmenti no baletiem Bahčisarajas strūklaka, Tango plus, Gulbju ezers, Riekstkodis, Korsārs, Anna Kareņina, Bīstamie sakari, Smilšuvīrs un Grand Pas de Deux. Programmu papildinās Raimonda Paula mūzika Artura Maskata aranžējumā.