P.S.Kultūra

Sācies Latvijas Nacionālais filmu festivāls Lielais Kristaps, kas līdz 15. aprīlim iepazīstinās skatītājus ar pēdējo divarpus gadu laikā pabeigtajiem pašmāju kino darbiem. Festivāla skates notiks kinoteātrī Splendid Palace, kā arī citviet Rīgā un Latvijā. Noslēguma ceremonija ar laureātu apbalvošanu 14. aprīlī tiešraidē tiks demonstrēta LTV 1. kanālā.

Komponista Ešenvalda mūzika skanēs Bavārijas TV filmā par zudušajām pasaulēm.

Par izrādēm 12. diena un Apglabājiet mani zem grīdas

Pirmdien, Starptautiskās teātra dienas priekšpēcpusdienā, LKA E. Smiļģa Teātra muzejā Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) balvu pasniegšanas ceremonijā silti sirsnīgā gaisotnē tika godināti šā gada Lilitas Bērziņas, Harija Liepiņa un Helēnas Tangijevas-Birznieces balvas laureāti. Izvērtējot teātru iesniegtos pretendentus, par izciliem sasniegumiem šogad LTDS valde balvu piešķīrusi aktieriem Lolitai Caukai, Artūram Skrastiņam un baletdejotājam, pedagogam, horeogrāfam Vladimiram Cukanovam.

Vakar tika paziņoti Latvijas literatūras gada balvas 2011 finālisti un Mūža balvas ieguvējs Latvijas rakstniecībā – par to kļuva latviešu detektīvromānu karalis Andris Kolbergs.

Stambula mūs sagaida kā slinka kaķene pavasara saulē, izstiepusies starp Marmora un Melno jūru. Starp 15 miljoniem ļaužu, kultūru jūklī pašsajūta izrādās daudz labāka, nekā varētu iedomāties. Dziedājumi no mošeju minaretu balkoniņu skaļruņiem šķeļ gaisu, aicinot uz lūgšanu. Austrumu un rietumu pasaules krustpunkts, kosmopolītiska, reizē moderna un sena ir pilsēta, ko līdz ar savu turku vīru, dzejnieku Ahmetu Kotu nu iemīlējusi latviešu rakstniece Laima Kota – vēl pirms septiņiem mēnešiem – Muktupāvela.

Par arhitektūras izstādi Astoņas astotdaļas, kas skatāma Latvijas Arhitektūras muzejā līdz 30. martam.

Februāra nogalē koris Kamēr... un diriģents Māris Sirmais prezentēja publikai kārtējo vērienīgo projektu Mēness dziesmas, turpinot dziesmu projekta Saules dziesmas un tam sekojošās programmas Pasaules Saules dziesmas sākto ceļu.

Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) darbību no žurnālista viedokļa kritizēt nudien ir vieglāk par vieglu, savukārt, nostrādājot par ekspertu un VKKF padomes locekli likumā paredzētos divus gadus, viedoklis par problēmām šajā organizācijā rodas gluži cits.

Režisors – Rolands Atkočūns Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa Horeogrāfs – Alberts Kivlenieks Muzikālais konsultants – Juris Vaivods Gaismu mākslinieks – Igors Kapustins

Gadu pēc pirmā Etoile Ballet Gala koncerta vēl aizvien acu priekšā redzu Parīzes Grand Opera zvaigzni Izabelu Siaravolu dejojam Žizeli un Džona Noimaijera Kamēliju dāmu. Arī citi pagājušā gada koncerta mākslinieki bija ļoti augstas raudzes. Tāpēc nebūt nepārsteidza fakts, ka uz otro Etoile Ballet Gala koncertu šā gada 12. martā biļetes, par spīti to augstajām cenām, bija izpārdotas. Ir vērts samaksāt, lai piedzīvotu pāris minūtes nerealitātes izjūtu.

Izglītības un zinātnes ministram god. Robertam Ķīlim, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājai ļ. cien. Inai Druvietei

Lietuviešu rakstnieces Kristinas Sabaļauskaites vēsturiskais romāns Silva rerum Lietuvā kļuva tik populārs, ka šobrīd pēc grāmatas motīviem Viļņas vecpilsētā tiek rīkotas ekskursijas. Par šo grāmatu viņa ieguva Lietuvas Gada grāmatas titulu 2009. gadā un Jurgas Ivanauskaites prēmiju. Silva rerum Lietuvā izdota astoņas reizes un tika pārdoti vairāk nekā 22 000 eksemplāru. Arī romāna turpinājums Silva rerum II, kas Lietuvā iznāca 2011. gada sākumā, jau izdots piecas reizes un saņēmis titulu Lietuvas Gada grāmata 2011. Šogad Viļņas pašvaldība Kristinai Sabaļauskaitei piešķīra Svētā Kristofora balvu par labāko Viļņas atainojumu literatūrā, un nupat klajā nācis arī vēsturiskā romāna otrās daļas tulkojums latviešu valodā.

Nikolaja Gogoļa stāsta iedvesmotā režisora Jurija Djakonova izrāde Cilvēks šinelī tapusi Latvijas Nacionālā teātra un neatkarīgā Dirty Deal Teatro sadarbības projektā Tests. Patiesi, šo izrādi var dēvēt par testu ar Gogoli, kurā jaunajam režisoram un komandai ir iespēja ļauties intriģējošam izaicinājumam, strādājot ar krievu klasiķa fantastisko grotesku par Pēterburgas ierēdni Akakiju Akakijeviču Bašmačkinu un viņa šineli.

Februāra beigās Lielajā ģildē izskanēja LNSO koncertuzveduma projekts, kas gadu no gada kļūst par opermūzikas svētkiem, kuros nevalda modernā vizualitāte, bet jūtu dziļums un varoņu pārdzīvojumi tiek tverti niansētā balsu un orķestra saskaņā, neļaujot formai dominēt pār saturu. Viena no dramatiskākajām Verdi operām, kas pavisam nesen varēja kļūt par Karela Marka Šišona atvadu sveicienu darbam Rīgā ar LNSO, gandrīz simboliski rezumēja šīs sezonas trauksmainās peripetijas kultūras ierēdniecības attiecībās ar nozares pārstāvjiem.

Gatavojoties 2013.gada XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem, šajā pavasarī Latvijas kori rādīs savu gatavību piedalīties Dziesmu svētku Noslēguma koncertā "Līgo!". Dziesmu svētku virsdiriģents Ivars Cinkuss koru skates sauc par "nākamo Dziesmu svētku koru garīgo un fizisko apskati."

Ceturtdien «Kārļa fonds» sadarbībā ar «Ziemupes Ziemassvētku vecīša biroju» pasniedza Margaritas Stārastes medaļas – balvu par cilvēcības veicināšanu.

Nedēļas nogalē Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) ekspertu un Kultūras ministrijas ierēdņu grupas ietvaros biju Tallinā. Brauciens notika, lai iepazītu Igaunijas kultūrkapitāla finansējuma sistēmu, igauņu pieredzi radošo personību statusa veidošanā un sasniegumus radošo industriju attīstībā. Secinājums no šā brauciena ir kodolīgs. Daudzās kultūrpolitikas lietās atpaliekam no igauņiem vismaz par gadiem pieciem vai desmit. Ja nesakārtosim Latvijas kultūrpolitiku, tuvākajos gados plaisa ar Igauniju palielināsies vēl par kādiem desmit gadiem.

Februāra sākumā leģendārā A. Čehova Maskavas Dailes teātra (MDT) jaunajā zālē pirmizrādi piedzīvoja Viestura Meikšāna iestudētais Kareņins. Viņa darbs atzīts par labu esam, jo Viesturs atgriezīsies Maskavā, turklāt uz MDT lielās skatuves, lai iestudētu teātra mākslinieciskā vadītāja Oļega Tabakova piedāvāto Aleksandra Suhovo-Kobiļina lugu Tarelkina nāve. Pirmizrāde plānota šā gada decembrī. Patlaban Valmieras teātrī režisors iestudē Maksima Gorkija Sīkpilsoņus. Par Maskavu, teātri Krievijā un Latvijā bija mūsu saruna.

Pirms divām dienām kinofestivāla Arsenāls pārstāvju izplatītajā paziņojumā pausts lēmums pārtraukt festivāla 25 gadus ilgo pastāvēšanu, skaidrojot to ar valsts un pašvaldības atbalsta trūkumu.

Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) direktors Edgars Vērpe vēlas, lai valsts atjauno iepriekšējo VKKF finansēšanas kārtību, novirzot tam noteiktu daļu no nodokļu ieņēmumiem.

Otrdien, 20. martā plkst. 19.00 kinoteātrī KSuns biroja Sarma & Norde Arhitekti būs cikla "Kino un Arhitektūra" nākamajā lekcija.