P.S.Kultūra

Svētdien, 11.martā, Animācijas filmu tapšanas stiķus un niķus būs iespējams atklāt Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, kur izstādē "Tā top animācija" no plkst. 11.00 - 17.00 notiks Ģimenes diena. Lieli un mazi aicināti uzzināt, izzināt, veidot, zīmēt, krāsot.

6. marta vakarā tūkstošiem skatītāju visā Latvijā, kanālā LTV1, bija iespēja vērot Lielās mūzikas balvas 2011 pasniegšanas ceremoniju, kas jau tradicionāli norisinājās Latvijas Nacionālajā operā.

Vienas dienas darba vizītē 7. martā Rīgā ieradīsies Eiropas kino Akadēmijas (European Film Academy) direktore Mariona Doringa (Marion Döring) un EFA Productions izpilddirektors Jurgens Bīzingers (Jürgen Biesinger).

Jaunā režisora Aika Karapetjana pirmā pilnmetrāžas filma Cilvēki tur jau pirms pirmizrādes raisīja diskusijas gan par tās sižetu – stāstu par šķietami marginālo dzīvi mikrorajonā –, gan par to, kāpēc valsts finansējusi spēlfilmu, kas uzņemta krievu valodā.

Latvijas Nacionālajā operā tapis šarmants kamerprojekts – sajūtu izrāde Cantando y Amando –, kurā piedalās operas mūziķu ansamblis ar dažiem pieaicinātiem viesiem un kura centrālā figūra ir kolorītā dziedātāja Ilona Bagele, kuras balsij labi piedien tādi žanri kā šansons, kabarē mūzika un arī tango.

Opermīļiem, kas, nežēlojot līdzekļus, metas uz karstajām tiešraidēm no pasaules opernamiem Rīgas kinoteātros, sen vairs nav jautājumu, kāpēc tas jādara, tikai – kad nākamreiz?

Otrdien, 13. martā, Latvijas Nacionālajā operā būs iespēja izbaudīt neatkārtojamo Vīnes balles atmosfēru programmā Ziedu balle – Johana Štrausa Galā.

14. februārī nejauša sakritība ļāva piedzīvot relatīvi jaunu koncerta formātu – Spīķeru koncertzālē notika jau trešais sērijas Vīns un mūzika pasākums, kur sadarbībā ar restorānu Kitchen un kaislīgo mūzikas un vīna baudītāju Jāni Jenzi tapis jauns projekts, kurā koncerta gaitā klausītājiem tiek piedāvāta jaunu vīnu degustācija un improvizētas sarunas par vīnu un mūziku.

12. martā Latvijas Nacionālajā operā notiks jau otrais kompānijas Art Forte rīkotais Étoile Ballet Gala koncerts, kas ļaus novērtēt mūsdienu baleta sasniegumus Olgas Azizovas kārtotajā daudzveidīgajā programmā.

No 12. līdz 18. martam visā Latvija notiks radošās darbības nedēļa RADI!, kuras mērķis ir parādīt Latvijas radošo potenciālu un sasniegumus, kā arī veicināt izpratni un interesi par radošo un kultūras industriju, radošumu veicinošu izglītību, inovācijām un zināšanu ekonomiku un radošu pārvaldību

Fakts, ka vienas sezonas laikā divi Latvijas profesionālie teātri plānojuši iestudēt konkrētu Šekspīra lugu, vērīgajiem nepaslīd garām nepamanīts. Varētu taču būt īpaša zīme – idejas lido gaisā, hiperaktuāla tēma tīstās no autiņiem. Ko nozīmē fakts, ka divi teātri iestudēšanai apstiprina vienu Latvijas dramaturga lugu? Pirmā doma – tātad luga ir ģeniāla, otra – mēs jau sen to bijām pelnījuši. Laura Gundara lugas nosaukums Advents Silmačos gan fiksi vien ģenerē nākamo domu – turpinājums visvairāk iestudētajai latviešu lugai – Rūdolfa Blaumaņa Skroderdienām Silmačos – ir pārdomāts produkts ar milzīgu kases grāvēja potenciālu (cik nu liels Latvijas teātra tirgū tas iespējams).

Piektdien, 2. martā, pulksten 11 Rakstniecības un mūzikas muzejā (Rīgā, Pils laukumā 2) būs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzējas Ievas Tihovskas lekcija "Etnomuzikoloģija Latvijā: pētniecības tēmas un konteksti".

Vēsturnieku Uldi Neiburgu aicināju uz sarunu trīs iemeslu dēļ. Viņš ir viens no autoriem projektam (Divas) puses. Latviešu kara stāsti, kas, īstenots grāmatā, ieguva pirmo LTV raidījuma 100 g kultūras gada balvu Kilograms kultūras. Jāatgādina, ka šīs balvas ieguvējus noteica tikai skatītāju balsojums un Latvijas skatītāji par grāmatu (Divas) puses. Latviešu kara stāsti nobalsoja vairāk nekā pārliecinoši. Uldis Neiburgs ir arī viens no tiem Latvijas Okupācijas muzeja pētniekiem, kas pētījis nacionālo pretošanās kustību, bet muzejā glabājas unikāli ar Broņislavas Martuževas vārdu saistīti dokumenti. Tāpat tuvojas 16. marts – leģiona piemiņas diena, ap kuru jaunāko laiku vēsturē lauzts daudz šķēpu.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) operas koncertuzveduma Otello gaidās tika parakstīts līgums starp LNSO valdes locekli Ilzi Paideri-Staķi un LNSO māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu Karelu Marku Šišonu par sadarbību turpmākos trīs gadus.

Runājot par nepietiekamo kultūras budžetu, pēdējo nedēļu laikā vislielākie nemiera cēlāji ir rakstnieki. Par to nav jābrīnās – literatūra savā ziņā ir kultūra kultūrā. Ja valsts mērogā vissliktākais budžets ir kultūras nozarei, tad kultūras budžeta mērogā vissliktākais finansējums ir tieši literatūrai. Aprēķini ir dažādi, arī tādi, kas apgalvo, ka literatūra, par spīti tam, ka grāmatniecība kā industrija valstij ienesot ap 30 miljoniem LVL gadā, saņemot vien apmēram pusprocentu no kopējā kultūras budžeta. Droši vien precīzas summas te būtu nosaucamas vien tad, ja Kultūras ministrijas budžetu reiz sāktu veidot nevis ievērojot tradīcijas un lobiju spēles, bet gan no nulles, izvērtējot arī to, kur nauda tiek tērēta ne pārāk lietderīgi.

2011.gadā Valmieras muzeju apmeklējuši 68 525 interesenti. Salīdzinot ar 2010.gadu, pērn muzeja apmeklētāju skaits palielinājies par 16 472. Visapmeklētākie pasākumi bijuši Muzeju nakts, Pilsētas svētki un tradicionālais Simjūda gadatirgus.

No 1. līdz 4.martam Ķīpsalā notiekošajā grāmatu un izdevniecību izstādē "Latvijas Grāmatu izstāde 2012", turpinot iepriekšējos gados aizsākto un apmeklētāju milzīgo atsaucību guvušo tradīciju, darbosies Grāmatu maiņas punkts.

1.martā 14.00 Rīgas Svētā Pētera baznīcā būs Otrā Pasaules kara laikā uz Poliju izvesto kultūrvēsturiski vērtīgo mākslas priekšmetu atgriešanās dzimtenē.

Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs (KNMC) aicina izvirzīt Dziesmu un deju svētku Padomes pretendentus.

Šogad no 8. līdz 15. jūlijam Kocēnu novada Kocēnos norisināsies pasaules latviešu ģimeņu saiets - nometne "3x3".

Cēsu novada pašvaldības īstenotā projekta „Cēsu pils kompleksa revitalizācija tūrisma attīstībai” ietvaros Cēsu Jaunajā pilī ir pabeigti restaurācijas darbi, ko īstenojis būvuzņēmums „Re un Re”.

Slavenās bērnu grāmatas Harijs Poters autore Džoana Roulinga (Joanne Kathleen Rowling) paziņojusi par plāniem publicēt savu pirmo romānu pieaugušajiem.