P.S.Kultūra

Norvēģijas Karalistes vēstniecība Rīgā, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā un Ziemeļvalstu valodu centrs NORDISK notiks tikšanās ar norvēģu rakstnieku Ērlennu Lū (Erlend Loe), 29. februārī plkst.18.00 Ziemeļu Ministru padomes birojā, Marijas ielā 13/3, (Berga Bazārā).

2014. gadā Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, tāpēc kultūras programma ilgs visa gada garumā un tai jābūt tik intriģējošai, lai piesaistītu citu valstu interesentus. Rīga ir izvēlējusies ambiciozu pieteikumu – ar programmu Force Majeure tiks piedāvāts līdz šim vērienīgākais kultūras projekts Latvijā.

No 2012. gada 15.marta līdz 2.septembrim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) būs skatāma izstāde "Aleksandra Beļcova un Franču Rivjēra".

Poļu rakstnieks Jaroslavs Ivaškēvičs savā simboliskajā lugā Ideāls zaglis runā par mīlestību, kas ienāk dzīvē negaidīti kā zaglis, pārsteidz nesagatavotu. Galvenā varone Larisa, sieviete, kurai ir divi mīļākie, reizē ilgojas un baidās no «lielās» mīlestības. Nevar apgalvot, ka luga ir nevainojama – jaušams, ka Ivaškēvičs vēl tikai ievingrina roku dramaturģijā, taču viņš salonkomēdijā iestrādājis filozofiskas problēmas, kuru risināšana cilvēcei lemta mūžīgi mūžos.

Jaunā latviešu rakstnieka, ASV rakstnieku konkursa "Writers of the Future" laureāta Toma Kreicberga (pseidonīms Tom Crosshill) starptautiskie panākumi turpinās.

Mākslinieku pāra Rūdolfa un Elvīras Piņņu meita, televīzijas režisore Skilla Pinnis-Rikarde patlaban piedalās divu ar vecākiem saistītu notikumu rīkošanā. Galerijā Māksla XO līdz 6. martam skatāma radošā tandēma izstāde Maskas, kurā pirmo reizi izstādītas ap 20 tēlnieces Elvīras Pinnis darinātās robustās maskas, kā arī to atveidojumi viņas dzīvesbiedra Rūdolfa Piņņa gleznās. Savukārt 22. un 24. februārī pēc ilgāka pārtraukuma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē Arsenāls būs skatāma skatītāju iemīļotā izrāde par pāra vēstuļu saraksti mūža garumā, Māras Ķimeles iestudējums Parīze–Rīga–Parīze.

Pirms nedaudz vairāk kā 20 gadiem pie LU galvenās ēkas Raiņa bulvārī mani apturēja ceturtā vai piektā kursa studente Santa Dansberga (laika ritumā uzvārdā pieplusota otra puse Anča) un vaicāja: «Pasniedzēj, vēlos izdot žurnālu un gribu to nosaukt savā vārdā. Vai tā drīkst?» Atmodas un atceltās cenzūras gaisotnē atbilde varēja būt tikai pozitīva, un 1991. gadā Santa devās ceļā.

16.februārī Ārlietu ministrijā notika tradicionālā Tulkotāju balvas pasniegšanas ceremonija, kurā balvu par labāko latviešu un igauņu literatūras tulkojumu saņēma Kalevs Kalkuns (Kalev Kalkun) par Noras Ikstenas romāna "Jaunavas mācība" tulkojumu igauņu valodā.

Režisora Viestura Sīļa debija uz Latvijas Nacionālā teātra lielās skatuves, iestudējot amerikāņa Treisija Letsa pasaulē daudz uzvesto lugu Augusts: Osedžas zeme, kļuvusi pār ārkārtēju notikumu.

ASV Vilčeka fonds, kurš piešķir balvas ārzemniekiem, kas devuši lielu ieguldījumu amerikāņu mākslā, kultūrā un zinātnē, šogad balvu piešķīris izcilajam, Rīgā dzimušajam, baletdejotājam Mihailam Barišņikovam.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 14.februārī, pārrunājot atbalstu literatūrai un grāmatniecībai, aicināja Kultūras ministriju meklēt papildu atbalsta mehānismus šai nozarei.

Krievu arhitekts un teorētiķis Aleksandrs Rapaports, kurš jau gandrīz desmit gadu dzīvo Latvijā, Mazirbē, šobrīd ir pazīstams galvenokārt ar blogu Tornis un labirints (Башня и лабиринт), kurā regulāri publicē savus ierakstus par arhitektūras vai mākslas teoriju un filozofiju. Patiesībā viņam ir viedoklis par jebkuru tēmu – par to varēja pārliecināties arī arhitektu biroja Sarma&Norde rīkotajā lekcijā, kā arī intervijā žurnālā Rīgas Laiks. Aleksandrs Rapaports uzskata, ka šobrīd dzīvojam imitācijas un komercijas laikā, tāpēc oriģinālai arhitektūrai un mākslai ir grūti atrast savu vietu. «Cilvēki tiecas pēc baudas un aizmirst to, kas ir patiesas vērtības,» viņš saka.

Festivālu Vīnes klasika Lielajā ģildē 7. februārī atklāja Liepājas simfoniskais orķestris. Šoreiz koncertu ar lielisku solistu ansambli Bēthovena Trīskāršajā koncertā (Kristīne Blaumane, Sergejs Dogadins, Gils Šohats) un Modestu Piternu pie diriģenta pults papildināja īpaši pacilājošs noskaņojums.

Grenholma metode M. Čehova Rīgas Krievu teātrī, Čulimska. Pašu cilvēki Jaunajā Rīgas teātrī

Latvijas Kultūrkapitāla literatūras nozares eksperti ir saņēmuši kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes parakstītu vēstuli Kultūras ministrijas atbilde uz Atklāto vēstuli par atbalstu literatūrai un grāmatniecībai.

Janvāra beigās pēc gada nogales kolīzijām Operas direktora jaunā līguma kontekstā skatītāju acīm pavērās šā gada pirmais jauniestudējums, faktiski gatava izrāde, kas atvesta no Zagrebas Nacionālās operas un iedzīvināta citā solistu sastāvā Rīgā. Ņemot vērā, ka vokālās sarežģītības dēļ Pētera Čaikovska opera Mazepa tiek iestudēta samērā reti, šī tika pozicionēta kā iespēja dzirdēt opermūzikas retumu.

Tautasdziesmās apdziedātais latviešu darba tikums mūsdienās ir mīts, jo darbs laukos vairs netiek uzskatīts par vērtību, un, lai arī dati liecina, ka bezdarbs ir augsts, tomēr saimnieki reģionos sūdzas par darbaroku trūkumu, intervijā pastāstīja Latvijas Universitātes pētnieces Agnese Cimdiņa, Ieva Raubiško un Dace Dzenovska.

Pārdroša bankas aplaupīšana komplektā ar šķietami bezjēdzīgu bankas darbinieces slepkavību, leģendas par nenotveramiem banku aplaupītājiem, nogalināta izmeklētāja mīļākā un trauksmes gatavībā nolikta policija – tāds ir kopsavilkums Jū Nesbē pasaulslavenā bestsellera Atriebes dieviete pirmajām simt lappusēm. Pat ja piederat tiem nepacietīgajiem, kas šo darbu savulaik nopirkuši angļu izdevumā (Nemesys) kādā no daudzajiem interneta veikaliem – ir taču vērts pārbaudīt, vai latviešu versijā viss atrodas savā vietā, jo vairāk tāpēc, ka tas šoreiz tulkots no oriģināla – norvēģu valodas.

Lielajā ģildē 20. janvārī notika tradicionālais latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts, šoreiz vienā vakarā muzicējot pieciem profesionālajiem orķestriem un piedāvājot vairākus pirmatskaņojumus.

Apgādā Zinātne iznākusi Neatkarīgās autores, teātra kritiķes un zinātnieces Silvijas Radzobes grāmata Uz skatuves un aiz kulisēm. Sākotnējā iecere par recenziju apkopošanu izaugusi līdz gandrīz 800 lappušu biezai monogrāfijai. Grāmata ātri nokļuva pirktāko grāmatu topā, un šoceturtdien Humanitāro zinātņu fakultātē notiks grāmatas atvēršanas svētki. Pirms tam mēs runājām par šo un vēl kādu grāmatu, par kritiku un dzīvi.

Valdības darbības pirmās simt dienas masu medijos pieņemts ievērot saudzīgu režīmu attiecībā uz jauno ministru darbu, bet, tās noslēdzot, ministri mēdz atskatīties uz pirmajos darbības mēnešos paveikto. Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende kā svarīgāko min to, ka «2012. gada valsts budžetā stabilizēts finansējums kultūras jomai», tālāk norādot, ka sākta «Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku, Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu finansēšana». Kā šīs simt dienas izskatījās no malas?

Sestdien, 11. februārī, plkst. 12:00 Rakstniecības un mūzikas muzejā (Rīgā, Pils laukumā 2) notiks Lasītāju kluba tikšanās, kurā ikviens aicināts apspriest režisora Oļģerta Krodera autobiogrāfisko grāmatu Mēģinu būt atklāts.