P.S.Kultūra

Autors – Nikolajs Gogolis Režisors, dramatizējuma autors, scenogrāfs, kostīmu mākslinieks – Kirils Serebreņņikovs (Maskava) Komponists – Aleksandrs Manockovs (Maskava) Gaismu mākslinieks – Igors Kapustins

Nemateriālās kultūras valsts aģentūra laidusi klajā literatūrzinātnieces Janīnas Kursītes Tautlietu vārdeni. Apjomīgā izdevuma atvēršanas svētkos jautājot, kāpēc viņa, nebūdama valodniece, turpina apzināt, apkopot un skaidrot mūsu valodas parādības, Janīna Kursīte atbildēja – tā ir valodā noglabātā enerģija.

Vakar Latvijas Nacionālajā operā notika gadskārtējās Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija un koncerts. Kā jau ziņots iepriekš, LMB 2009 par mūža ieguldījumu šogad piešķirta pianistei koncertmeistarei Intai Villerušai, bet par spožiem starptautiskiem sasniegumiem un Latvijas vārda daudzināšanu pasaulē - dziedātājai Elīnai Garančai.

Lai nodrošinātu Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) nolikuma izpildi, VKKF izsludina atklātu konkursu Literatūras, Mūzikas un dejas mākslas, Teātra mākslas, Filmu mākslas, Vizuālās mākslas, Kultūras mantojuma, Tradicionālās kultūras, Dizaina un arhitektūras nozaru ekspertu komisiju veidošanai.

Vakar Latvijas Nacionālajā operā notika gadskārtējās Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija un koncerts. Kā jau ziņots iepriekš, LMB 2009 par mūža ieguldījumu šogad piešķirta pianistei koncertmeistarei Intai Villerušai, bet par spožiem starptautiskiem sasniegumiem un Latvijas vārda daudzināšanu pasaulē – dziedātājai Elīnai Garančai.

Latvijas kultūras ministrs Ints Dālderis ar saviem kolēģiem – Igaunijas kultūras ministri Laini Jēnesu (Laine Jänes) un Lietuvas kultūras ministru Remīgiju Vilkaiti (Remogijus Vilkaitis) - pārrunās sadarbības aktualitātes kultūras jomā.

Skatīties jauno Mihaila Kublinska izrādi Jūras velni Nacionālā teātra Aktieru zālē nav viegli. Pirmā daļa ilgst gandrīz divas stundas, un krietnu laiku no tās Gundegas Repšes lugas teksti tiek runāti, runāti un runāti monotonu darbību – mīklas mīcīšanas un šurpu turpu staigāšanas – vienmuļajā troksnī, it kā ar papēžiem dobji klabinot koka grīdu, gribētu pienaglot vārdus pie skatītāja apziņas, iedzīt kaut kur dziļāk sacītā jēgu. Otrajā, krietni īsākajā cēlienā skatītājam ir ļauts arī pasmaidīt.

Franču rakstnieks Frederiks Beigbeders šodien, Latvijas Grāmatu izstādē tiekoties ar lasītājiem, kritizēja sabiedrībā pastāvošo skaistuma un jaunības kultu.

Šā gada maijā kinoteātros pirmizrādi piedzīvos režisora Gata Šmita veidotā latviešu spēlfilma "Tas notika ar viņiem", kas tapusi studijā "Tanka".

Šodien Valsts prezidenta paspārnē esošās Valsts valodas komisijas sēdē spriests par darbu pie elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumprojekta Saeimā, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt valsts valodas aizsardzību televīzijā un radio.

Izstāžu ciba

Šovakar un sestdien ar vienīgo koncertprogrammu divos koncertos Rīgā viesojas mecosoprāns Elīna Garanča. Pirms mēneša kinoteātrī ar neskaitāmiem atkārtojumiem sekojām līdzi viņas Karmenas gaitām Ņujorkas Metropolitēna iestudējumā, ko ikviens opermūzikas mīļotājs gribēja redzēt, dzirdēt un būt klāt. Līdzās pagājušā gada Amerikas gada dziedātājas, ECHO Klassik gada labākās dziedātājas titulam un MIDEM Classic balvai 2. martā krāsainās balss īpašniece saņems Lielo Mūzikas balvu jaundibinātajā nominācijā Par spožiem starptautiskiem sasniegumiem. Nopelni nav apstrīdami – Elīna Garanča ir mūsu opermūzikas olimpiete, kas nebeidzamajā mākslas sacensībā plūc laurus ar katru jaunu debiju, bet nesirgst ar zvaigžņu slimību. Viņa ar prieku dara savu darbu un atzīstas, ka reizēm gribētos vairāk brīvu mirkļu. Kaut vai lai paklusētu un pavērotu pasauli sev apkārt.

No 25. līdz 28. februārim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks 13. starptautiskā grāmatu un izdevniecību izstāde Latvijas Grāmatu izstāde 2010, kurā tiksies rakstnieki, tulkotāji, izdevēji, grāmatu tirgotāji un lasītāji. Šogad Latvijas Grāmatnieku ģilde ir parūpējusies par īpaši interesantu un daudzveidīgu kultūras programmu.

Tas, ka Nacionālajā teātrī pie jauniestudējuma jau kādu laiku darbojas pazīstamais krievu režisors Kirils Serebreņņikovs, pēdējās dienās, šķiet, nevienam vairs nav īpašs noslēpums, jo nepamanīt košās un uzmanību piesaistošās Gogoļa Mirušo dvēseļu reklāmas ir gandrīz vai neiespējami. Kulta režisors, krievu jaunās režijas zvaigzne ir tikai daži epiteti, kas pavada šo mākslinieku, tomēr jāpiebilst, ka plaša atpazīstamība pie viņa atnāca 2006. gadā, kad dažādos Krievijas kinofestivālos balvas plūca viņa hamletiski melnā, bet vienlaikus filozofiski dziļā komēdija Tēlojot upuri. Jautāt par gaidāmo pirmizrādi režisoram bija pilnīgi bezjēdzīgi – varu jau pastāstīt, bet kas tur ko daudz runāt, nāciet skatīties. Tomēr saruna ar pazīstamo Krievijas intelektuāli izvērtās pat negaidīti gara.

Iespēja lasīt grāmatas pilnā apmērā internetā paplašinātu lasītāju loku arī drukātajām grāmatām un pievērstu lasīšanai gados jaunus cilvēkus, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" un "Ideju foruma" digitālās bibliotēkas "www.e-biblioteka.lv" kopīgi veiktais pētījums.

Janvāra pirmā puse Metrpolitēna operā aizritēja Ričarda Eira režisētajā „Karmenas” jauniestudējuma zīmē, kurā viena no galvenajām zvaigznēm neapšaubāmi ir latviešu Karmena Elīna Garanča. Laikraksts „SanFrancisco Chronicle” apkopojis datus, kuru skaitļi ir pārsteidzoši – „Karmenas” tiešraidi kinoteātros kopskaitā noskatījušies apmēram 240 000 skatītāju. Tādējādi „Karmena” apsteigusi līdz šim visvairāk skatīto METa iestudējumu - „Turandotu”. Arī Rīgā šī izrāde bija skatāma Parex Plaza ar daudziem atkārtojumiem pilnās skatītāju zālēs (pēdējais atkārtojums 2. februārī), jo cītīgi sekojām līdzi mūsu dziedātājas gaitām viņas 4. Karmenas iestudējumā. Redzot pilnās zāles un sekojot biļešu izpirkšanas kosmiskajiem ātrumiem internetā, var spriest, ka vietējā publika visnotaļ novērtē šo iespēju sekot līdzi mūsu zvaigžņu gaitām un vienkārši baudīt patiešām kvalitatīvu opermākslu par pieņemamu cenu.

Vairāki irāņu režisori izmantojuši šobrīd notiekošo Berlīnes starptautisko kinofestivālu, lai pasūdzētos par to, ka šajā valstī filmu veidotāji nokļuvuši ļoti sarežģītā situācijā gan ekonomisku, gan ideoloģisku iemeslu dēļ. Jau pērn decembrī Irānas valdība paziņoja, ka gatavojas bargi sodīt tos režisorus, kuri nesaskaņos savu lenšu saturu ar varasiestādēm, un šonedēļ tās nav devušas atļauju uz Berlīni doties daudzu starptautisku balvu ieguvējam Džafaram Panahi.

Janīna Kursīte. Tautlietu vārdene. Nemateriālā kultūras mantojuma aģentūra

Sintija Lenone. Džons. Tulkojis Jānis Elsbergs. Mansards

Maira Asare. Ceļš uz Tūju. Jumava

Amēlija Notomba. Svešinieks kaimiņos. Tulkojusi Inese Pētersone. Zvaigzne ABC

Izdevniecība Zvaigzne ABC laidusi klajā Garija Kasparova memuāru grāmatu Kā dzīve imitē šahu: Dzīve kā stratēģijas spēle. Garijs Kasparovs nav melnbalta kā šaha galdiņš personība. Viņš ir viens no tiem, kas vēl PSRS laikā meta izaicinājumu sistēmai un demonstrēja, ka var tai arī nepakļauties un iet savu ceļu. Šaha virtuozs dzimis jauktā ģimenē – māte armēniete, bet tēvs ebrejs. Mātes iespaidā divpadsmit gadu vecumā nākamais pasaules čempions atteicās no tēva uzvārda Vainšteins un turpmāk startēja pat nevis ar mātes pirmslaulības uzvārdu Kasparjana, bet arī šī uzvārda krievisko variantu Kasparovs.