P.S.Kultūra

Ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā un Latvijas ārlietu ministrijas atbalstu izdevniecība Jumava laidusi klajā Normana Deivisa grāmatu Eiropas vēsture. Pie latviešu lasītājiem ir nonācis ļoti apjomīgs 1380 lappuses liels fundamentāls darbs par Eiropas vēsturi no pirmsākumiem līdz PSRS sabrukumam.

Trešdien, 31. martā, Latviešu valodas aģentūra sadarbībā ar Ojāra Vācieša muzeju rīkos kārtējo valodas vakaru cikla pasākumu. Tas sāksies pulksten 18 un norisināsies O. Vācieša muzejā Rīgā, O. Vācieša ielā 19.

Latvijas Rakstnieku savienība (LRS) biedru aptaujā noskaidrojusi spilgtākos literāros darbus, kas nākuši klajā 2009. gadā.

Ja es nezinātu, kurš Liepājas teātrī iestudējis krievu mūsdienu rakstnieka Germana Grekova lugu Hanana, nekādā gadījumā neticētu, ka tas ir Džilindžers – tik ļoti uzvedums atšķiras no visa, ko režisors pēdējos gados iestudējis Dailes teātrī, kur viņa produkcija kļuvusi līdzīga izēstu konfekšu spožiem papīriņiem. Tik precīzs un mērķtiecīgs ir jaunā uzveduma naturālistiskais stils, tik dziļa dzīves šausminošo slāņu pazīšana, tik maiga līdzjūtība pret «pazemotajiem un apvainotajiem», lietojot Fjodora Dostojevska formulu. Režisors paplašinājis lugas garīgo mērogu, raisot asociācijas ar Dostojevski. Savas karjeras rītā Džilindžers iestudēja izrādi Trīs māsas. NeČehovs – pēc analoģijas šo uzvedumu var pārkrustīt: Hanana. JāDostojevskis.

Pēc ilgāka pārtraukuma Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris atkal rīko jaunu aktieru uzņemšanu. Par teātra sadarbības partneri kļuvusi Latvijas Kultūras akadēmija, kas piedāvās savas telpas, lai jaunie studenti varētu apmeklēt vispārizglītojošo priekšmetu lekcijas, kā arī piesaistīs šim projektam savus mācībspēkus. Speciālo priekšmetu nodarbības norisināsies Rīgas Krievu teātra kādreizējā Mazajā zālē, kur radīti visi priekšnosacījumi aktiera meistarības apgūšanai. Pasniegt profila priekšmetus uzaicināti speciālisti no Krievijas.

Teātris TT ar komēdiju pieaugušajiem "Tiritomba jeb Zelta zivtiņa" 31. martā Ainažu kutūras namā sāk pavasara viesizrāžu tūri pa Latviju, skatītājiem piedāvājot arī divas izrādes bērniem – "Kas zaķīti pasargās" un "Ķipars Pipars".

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs vakar parakstīja sadarbības līgumu ar Latvijas Nacionālās operas direktoru Andreju Žagaru par operas un baleta viesizrāžu rīkošanu Ventspilī līdz 2014. gadam.

Šosestdien, 27. martā, Latvijas Nacionālās operas (LNO) Jaunajā zālē skatītāju vērtējumam tiks nodota pirmā laikmetīgās dejas izrāde LNO baleta vēsturē. Izrādi APLAM ar mūsu baleta dejotājiem iestudējusi par laikmetīgās dejas pionieri Latvijā dēvētā horeogrāfe Olga Žitluhina.

Beidzot arī Rīgā, kinoteātrī Rīga, iespējams noskatīties spožo britu režisora Dankana Džounsa filmu Mēness, kas pērn dzimtenē izpelnījusies labākās britu neatkarīgās filmas novērtējumu un Britu kinoakadēmijas balvu par daudzsološāko debiju režijā. Zinātniskās fantastikas valodā uzburtais stāsts ieurbjas dziļi apziņas dzīlēs un vairāk pēta cilvēka, nevis planētas robežas.

Skatīties Nikolaja Gogoļa Mirušās dvēseles Nacionālajā teātrī, ko iestudējis Krievijas mūsdienu slavenākais režisors Kirils Serebreņņikovs (viņš arī – scenogrāfs un kostīmu mākslinieks), ir ārkārtīgi saistoši. Grūti pateikt, kas sajūsmina vairāk – režisora erudīcija, fantāzija, neticamā perfekcija kā lielās lietās, tā sīkumos vai prasme strādāt ar aktieriem.

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs trešdien parakstīja sadarbības līgumu ar Latvijas Nacionālās operas direktoru Andreju Žagaru par operas un baleta viesizrāžu rīkošanu Ventspilī līdz 2014. gadam.

«Dzīve ir avots, no kura mums izverd daudz skaidra prieka» – šie Rūdolfa Blaumaņa vārdi pilnībā attiecināmi uz Feliksa Deiča veikto «joku lugas četros cēlienos» No saldenās pudeles iestudējumu Valmieras teātrī. Zināms, ka no tā avota nāk ārā arī mazāk patīkamas parādības, bet tāda cilvēka daba ir, ka ļauj tām spoguļoties. Un kurš tad labāk latvieša karakteri zinās, kā Blaumanis?

Viens no autoritatīvākajiem Viljama Šekspīra daiļrades pētniekiem, Notingemas universitātes profesors Brens Hemmonds ir pilnīgi pārliecināts, ka vēl XVIII gadsimtā Londonā uzvestā luga Double Falsehood (Divkāršā nepatiesība), ir viens no V. Šekspīra pazudušajiem darbiem ar nosaukumu Cardenio, par kura uzvešanu V. Šekspīra teātrī atrodamas rakstiskas liecības. Tiesa, šo lugu slavenais dramaturgs sarakstījis kopā ar savu protežē Džonu Flečeru, turklāt 1727. gadā to, atbilstoši laikmeta prasībām, piefrizējis Lūiss Teobalds.

Viens no nodomu protokoliem par sadarbību profesionālās mākslas pieejamības veicināšanā reģionos pagājušās nedēļas nogalē tika parakstīts Daugavpilī. Ar Daugavpils domi parakstītais dokuments nebija vienīgais kultūras ministra Inta Dāldera apmeklējuma mērķis, un darba diena toreiz ieilga līdz naktij.

Sintija Lenone. Džons. Tulkojis Jānis Elsbergs. Mansards Rokmūzikas faniem ar stāžu būtu vērts pievērst uzmanību divām apgādā Mansards izdotajām visnotaļ līdzīgi noformētām un sēriju atgādinošām grāmatām, kas veltītas 20. gadsimta roka leģendām.

Latvijas Nacionālajā operā (LNO) izskanējis viens no gaidītākajiem sezonas projektiem – Verdi operas Otello koncertuzvedums. Tas klātienē ļāva baudīt tenora Aleksandra Antoņenko sniegumu titullomā, kas pamatoti tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām, bet arī grūtākajām tenoru lomām. Turklāt Dezdemonu pirmoreiz un ļoti pārliecinoši dziedāja līdz šim vairāk baroka repertuārā un Mocarta operās dzirdētā Inga Kalna. Abu šo dziedātāju dēļ Normunda Vaiča diriģētais koncertuzvedums nenoliedzami pieskaitāms pie sezonas nozīmīgajiem opermūzikas notikumiem, spītējot tam, ka dažādu apstākļu dēļ Otello jau pirms vairākām sezonām iecerētajam iestudējumam LNO tā arī nebija lemts tapt.

Vilnis Liniņš. Nāves ceļa būvētāji. Autora izdevums

Slepenais simbols. Tulkojusi Liene Akmens. Kontinents

Melisa Neitana. Augšupceļš. Tulkojusi Maija Brīvere. Kontinents

Režisors – Dž. Dž. Džilindžers Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Kudiņš

Jau piecpadsmito reizi baleta un laikmetīgās dejas interesentus uzrunā Lita Beiris, aicinot uz starptautisko Baltijas baleta festivālu, kas notiks no 16. līdz 29. aprīlim. Kā jau ierasts, festivāls tiks atklāts Rīgas Dzelzceļa stacijā, koncertā viesosies Klaipēdas muzikālais teātris.

Itālijas valdība ir atļāvusi interneta gigantam Google digitalizēts divu nacionālo bibliotēku saturu, lai tās būtu pieejamas internetā.