P.S.Kultūra

3.feb 2010
Piektdien, 5. februārī sākas Vīnes dižgaru – Bēthovena, Haidna un Mocarta – mūzikai veltītais festivāls Vīnes klasika. Šogad kamermūzikas un orķestru koncertu programma papildināta ar divām kinofilmām - Pārrakstot Bēthovenu un Amadejs.
1.feb 2010
Nodibinājums "Kārļa fonds" iedibinājis jaunu balvu, ievērojamās latviešu mākslinieces Margaritas Stārastes medaļu.
1.feb 2010
Nopietnas ārzemju informācijas aģentūras pagājušajā nedēļā pasaulē palaida vēsti, kas daudziem varēja šķist palienēta teju vai no animācijas seriāla Spoku mednieki. Un tomēr lieta ir nopietna.
1.feb 2010
Pēc Ernesta Hemingveja romāna par karu un mīlestību Ardievas ieročiem motīviem Mihails Gruzdovs, viesojoties Gaļinas Poliščukas Teātra observatorijā, iestudējis, kā pats nodēvējis – balto melodrāmu vienā daļā. Redzētais, un tas ir – Andra Buļa izjusti norunāts stāsts ar nelielu pārvietošanos šaurajā telpā par to, kā viņa varonis leitnants Henrijs hospitālī saticis medmāsiņu, iemīlējies viņā, dezertējis un abu bērna dzemdībās viņu zaudējis -, atstāj ļoti mulsinošu iespaidu.
1.feb 2010
Par jauno Latvijas Nacionālās operas (LNO) baleta patronu kļuvis AS Transport Systems, kas ar operu noslēdzis sadarbības līgumu par ziedojumu 50 000 latu apmērā. Atbalsta finansējums LNO baleta trupai dos iespēju realizēt krāšņu 2010. gada sezonu, kā arī doties vairākās nozīmīgās viesizrādēs.
1.feb 2010
Ceturtdienas vakarā Latvijas Nacionālajā teātrī notika Viestura Kairiša iestudējuma Kazimirs un Karolīne pirmizrāde. Tik šķidrus aplausus Nacionālā teātra pirmizrādē sen nebija nācies dzirdēt.
1.feb 2010
Klajā nācis žurnāla šā gada pirmais numurs - šis ir viens no tiem kultūras izdevumiem, kura darbība 2010. gadā nav apdraudēta. Lai arī krīze, žurnāls piedāvā visnotaļ tautai lasāmus un interesantus materiālus.
1.feb 2010
Pēc desmit gadu dzīves Dānijā un daudzām personālizstādēm Kopenhāgenā, Romā un Ņujorkā latviešu māksliniece Ieva Blūma uz mirkli iegriezusies Rīgā, lai pašmāju skatītājiem demonstrētu savus jaunākos darbus. Keramikas šķīvji un gleznas, kas tapušas mākslinieces personīgo pārdzīvojumu rezultātā, apkopotas izstādē Brīnums, Izaicinājums un Cerība. Izstāde līdz 12. februārim apskatāma Agijas Sūnas mākslas galerijā.
31.jan 2010
Ceturdien 91. gada vecumā savā lauku īpašumā Kornišā (Ņūhempšīras štats, ASV) mūžībā aizgājis leģendārā Uz kraujas rudzu laukā autors Džeroms D. Selindžers. Kā ASV ierasts, šādos gadījumos paziņojumu sniedz viņa literārais aģents. Kompānijas Harold Ober Associates sēru vēstī teikts, ka, neraugoties uz maijā lauzto gūžas kaulu, Selindžeram bijusi lieliska veselība līdz pat šā gada janvārim, kad tā burtiski dažu dienu laikā strauji pasliktinājusies. Rakstnieks aizgājis mūžībā neciešot nekādas sāpes.
31.jan 2010
Pērn oktobrī dibinātā Dziesmu svētku biedrība organizācijas kopsapulcē izteikusi bažas par turpmāko Dziesmu svētku norisi.
28.jan 2010
Iepriekšējais pāvests Jānis Pāvils II sitis sevi ar siksnu un gulējis kails uz grīdas, lai tuvinātos Kristum — šāda informācija lasāma jaunā grāmatā par pāvestu.
28.jan 2010
Interneta veikals Amazon.com ir aicinājis Ņujorkas tiesu noraidīt vienošanos, kas interneta gigantam Google atļautu veidotu plašu elektronisko grāmatu bibliotēku internetā.
28.jan 2010
ASV 91 gada vecumā nomirusi literatūras leģenda Džeroms Deivids Selindžers, kura darbs Uz kraujas rudzu laukā šokēja un iedvesmoja visu pasauli, no kuras viņš pats tik ļoti vairījās.
28.jan 2010
Polijas izdevniecībā "Anagram" nākusi klajā Knuta Skujenieka dzejas izlase "Innego mosto nie będzie" ("Cita tilta vairs nebūs").
28.jan 2010
Latvijas Literatūras centra (LLC) un Valsts kultūrkapitāla fonda (KKF) rīkotajā konkursā "Atbalsts ārvalstu izdevējiem Latvijas literatūras tulkojumu izdošanai" atbalstu guvuši trīs projekti, tostarp Imanta Ziedoņa "Krāsaino pasaku" izdošana armēņu un gruzīnu valodā.
27.jan 2010
Konkursā par atbalstu ārvalstu izdevējiem Latvijas literatūras tulkojumu izdošanai finansējums piešķirts Imanta Ziedoņa, Margaritas Perveņeckas un Noras Ikstenas darbu tulkošanai.
26.jan 2010
2010. gads ir krievu klasiķa Antona Čehova 150. jubilejas gads. Trīs māsu, Ķiršu dārza, Kaijas un Tēvoča Vaņas autors, kurš vismaz 20. gadsimtā sēdēja līdzās laikabiedram Ibsenam un Renesanses ģēnijam Šekspīram visvairāk iestudēto autoru Olimpā, dzimis 1860. gada 29. janvārī. Čehova apaļā dzimšanas diena tiks un jau tiek atzīmēta kā viņa dzimtenē, tā ārpus tās robežām.
26.jan 2010
Izdevniecība Mansards laidusi klajā Leona Brieža 60. dzimšanas dienai veltītu dzejoļu izlasi autora sakārtojumā.
25.jan 2010
Jaunā Rīgas teātra Mazā zāle. Daudz televizoru. Saskaitu 25, varbūt ir vairāk, sakrauti tā, pankūka – nevar labi redzēt. Katrīnas Neiburgas rokraksts, ekrāna bilde rāda vietu – kociņš, Cafe, baseins, pods. Nē, podā nekas nenotiek, Asaris tajā gribēja nomušīto draudzeni nolaist, nesanāca, viņš stāsta.
22.jan 2010
Šogad Naivās mākslas muzejs aizvadīs savu piekto darba sezonu. Andrejsalas bijušajā muitas noliktavā ar SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums ilgtermiņa atbalstu iekārtotais muzejs, kura darbību administrē biedrība Kultūras un mākslas projekts NOASS, jauno sezonu sāks 13. maijā ar Izraēlas mākslinieces Malkas Cenciperes personālizstādi, savukārt oficiālā sezonas atklāšana notiks divas dienas vēlāk – Muzeju naktī 15. maijā.
22.jan 2010
Līdz 31. janvārim Gētes institūtā Rīgā skatāmā, ceturto reizi Ludzas pusē notikušās starptautiskās fotogrāfijas vasaras skolas (ISSP) darbu izstāde un katalogs atklāj eksperimentālu pieeju fotogrāfijas medijam, konceptuālus, daudzšķautnainus, dažādās tehnikās veidotus darbus. Izstādei un katalogam katra no piecām tematiskajām darbnīcām izvirzījusi piecus autorus, rādot rokrakstu, fotogrāfisko izpausmju dažādību, meklējot jaunas robežas un iespējas lietot fotogrāfiju.
22.jan 2010
No 44 līdz 28 filiālbibliotēkām Rīgā – tāds ir bibliotēku optimizācijas plāna sausais atlikums. Taču, īstenojot šo koncepciju, ir radusies nepieciešamība vēl straujāk uzlabot bibliotēku tīklu. Kā tas izpaudīsies un ko nozīmē šī birokrātu valodā paustā atziņa? Vai to, ka mikrorajoni tiks atstāti bez grāmatām un lasītavām, jo jau ir izskanējusi vēlme uzbūvēt Rīgai savu, lielu un skaistu, 7500 kvadrātmetru plašu Gaismas pili?